Svētdienas, 11. marta, vakarā ar reisu no Spānijas pilsētas Barselonas lidostā Rīga ieradās populārais dziedātājs Gunārs Kalniņš (attēlā), kurš pēdējo gadu laikā dzimtenē ir rets viesis.
Sarunā ar DELFI Izklaidi Gunārs pastāstīja, ka Latvijā viņš uzturēsies tikai četras dienas - dzimtenē viņš iegriezies, lai ierakstītu dziesmas Kā man būt versiju katalāņu valodā.
Kopā ar dziedātāju ieradās arī filmēšanas komanda no Katalonijas telekanāla TV3, kas iemūžinās mūziķa gaitas un dziesmas ierakstīšanas procesu, kā arī viņa Spānijas menedžere.
"Latvijā ir mana muzikālā ģimene. Es ne pirmo reizi braucu uz Latviju kaut ko ierakstīt. Tos mūziķus, kas man šeit ir, es uzskatu par saviem vistuvākajiem cilvēkiem Latvijā. Ja man ir iespēja ar viņiem strādāt, es to nekad nelaidīšu garām," pastāstīja Gunārs.
Pēc ierašanās lidostā Rīga Kalniņš smejoties atzina, ka ir jau paguvis nosalt, un tieši klimatu minēja kā vienu no iemesliem, kāpēc ir labāk dzīvot Spānijā, uz kurieni mūziķis pārcēlās pirms pāris gadiem.
Pret iespēju atgriezties Latvijā jaunais mūziķis pagaidām ir visai skeptiski noskaņots. "Kam es šeit esmu vajadzīgs!? Nezinu. Es izvairos teikt "nekad" un būt radikāls. Ja tu man jautā šodien, vai es ļoti gribu braukt atpakaļ uz Latviju dzīvot, tad mana atbilde ir nē. Protams, ka jāmainās cilvēkam pašam iekšā un nevar mainīt visu apkārtējo pasauli, bet šeit ar to vien nepietiek," spriež dziedātājs.
"Nav iespējams izmainīt visus apstākļus, bet te ir daudz kam jāmainās. Pirmkārt, man pašam, bet arī cilvēku domāšanai. Šeit ļoti trūkst humānisma, humānisma faktors šeit eksistē ļoti maz.
Jā, ir Latvijas lepnums, Labestības dienas, kad es divreiz gadā attopos, ka daži cilvēcīgi eksemplāri vēl dzīvi. Ikdienas saskarsmē ar cilvēkiem es teiktu, ka pat viduslaikos bija labāk," situāciju dzimtenē raksturo Gunārs.
Tiesa, viņš atzīst, ka arī dzīvei Spānijā ir savas ne tik pozitīvās puses. "Ir stulbi teikt, ka šeit viss ir sūds un tur viss ir labi. Nekad es tā neesmu teicis, jo tā nav. Katrā valstī ir savi plusi un mīnusi, bet tur ir vairāk saules un iespēja dzīvot savādāk - ne labāk, ne sliktāk, bet savādāk.
Un es nedomāju to faktoru, par ko visi te trin mēles un par ko visiem ir baigā interese, bet ļoti daudzos aspektos," stāsta Kalniņš, kurš ir apņēmības pilns pierādīt sevi Spānijā.
"Mūzika nav tas, ar ko es nodarbojos. Mūzika ir tas, kas es esmu. Mūzika ir mans aicinājums. Protams, es gribu tur sasniegt ļoti lielas virsotnes. Tas nav pašmērķis, es vairs nekāpšu pāri līķiem, lai to sasniegtu. Esmu drusku paaudzies un manas vērtības ir mainījušās," skaidro Gunārs, kurš pieticīgi atklāj, ka Spānijā vēl atpazīstamību nav guvis.
"Atpazīstams - tas būtu pāragri teikts. Tur ir citi izmēri un kritēriji. Šeit ir viegli gūt atpazīstamību - pagrozi pakaļu kameras priekšā un tevi jau dēvē par leģendu. Tur, protams, ir savādāk. Es labāk saku mazāk, nekā izstāstu par daudz," atzīst Kalniņš.
"Te apčurā divus pirkstus un viss notiek, bet tur, paldies dievam, tā nav. Tur ir jāizdara kaut kas ļoti nopietns, lai ar tevi vispār sāktu runāt," atklāj Gunārs, kuram ir arī skaidrojums tam, kāpēc Latvijā ir tik daudz tā dēvēto šovbiznesa zvaigžņu.
"Latvijā ļoti tipiska iezīme ir tā, ka cilvēkiem ir ļoti bail dzīvot pašiem savu dzīvi, viņi ir izslāpuši pēc jaunām zvaigznēm. Cilvēkiem ir ļoti bail palikt pašam ar savām domām, tāpēc arī Latvijā ir tik daudz zvaigžņu. Man gan nepatīk šis vārds, jo uzskatu, ka vienīgā zvaigzne Latvijā ir Laima Vaikule. Ar vārdu zvaigzne es domāju cilvēku, kurš ļoti daudz strādā. Viena no redzamākajām, kas riktīgi rukā, ir Laima," secinājis Gunārs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!