Šobrīd Latvijas kinoteātros sāk demonstrēt asa sižeta fantastikas grāvēju Karakuģis, un šajā filmā kā aktrise debitē arī slavenā barbadosiešu izcelsmes dziedātāja Rianna (attēlā). Šajā sakarā eksperti apkopojuši desmit filmas, kurās dziedātāju debija kino izpaudusies visspilgtāk.
Lai gan režisora Kevina Smita 1999. gada filmā Dogma kanādiešu dziedātājai Alanisai Morisetei ir tikai vien niecīga lomiņa, kurā pat nebija jārunā, tomēr tā bija paša Dieva loma (sākumā tika izskatīta iespēja pat par vienu no galvenajām lomām). Ņemot vērā dziedātājas feministiskos uzskatus, publika un kritiķi atzinīgi novērtēja šo ironiju.
Britu dziedātāja Pollija Džīna Hārvija (P.J. Harvey) kino debitēja 1998. gadā filmā Dzīves grāmata (The Book of Life). Arī viņai tika visai reliģiska rakstura loma - dziedātāja spēlēja Mariju Magdalēnu, kura kopā ar Jēzu Kristu ierodas Ņujorkā, lai tiktos ar Sātanu un lemtu par pasaules likteni.
Indiešu mūziķa Ravi Šankara meita Nora Džonsa kino debitēja 2007. gadā filmā Manas zileņu naktis (My Blueberry Nights), kas bija Honkongas režisora Vonga Karvaja pirmā ārzemju filma. Filmu kritiķi uzņēma visai pretrunīgi, Džonsas loma nebija pārāk sarežģīta, taču skatītāji viņas pienesumu novērtēja.
Lai gan Miloša Formana filmu Nācija pret Lariju Flintu (The People vs. Larry Flynt) nav īsti korekti saukt par dziedātājas Kortnijas Lovas debiju kino, jo pirms tam viņa filmējusies vairākās nelielās epizodēs dažādās filmās, tieši līdz ar šo filmu par Lovu var runāt kā par aktrisi. Turklāt par šo lomu viņa izpelnījās arī prestižā "Zelta globusa" nomināciju.
Lai gan skeptiķi uzskata, ka Larija Flinta pagrimušās sievas lomā Lovai pat nebija jātēlo, ņemot vērā viņas pieredzi ar bijušo vīru Kurtu Kobeinu, uz savu nākamo filmu Man on the Moon Formans atkal bija uzaicinājis populāro dziedātāju.
Līdzīgs stāsts ir arī par dziedātāja Dženiferu Lopesu - viņas aktrises karjeru var nopietni sākt izskatīt tikai no 1997. gada, kad Lopesa nofilmējās titullomā filmā Selena (tā vēsta par dziedātāju Selenu Peresu, kuru nogalināja aptrakusi pielūdzēja). Tāpat kā Lova viņa tika nominēta "Zelta globusam" un nopietnāk iesaistītās kino biznesā, kļūstot par Holivudas vislabāk apmaksāto latīņamerikāņu aktrisi deviņdesmitajos gados.
Nu jau mirusī dziedātāja Vitnija Hjūstone filmējusies ļoti maz, taču viņas debijas loma filmā Miesassargs (The Bodyguard) noteikti palikusi atmiņā daudziem skatītājiem (sākotnēji gan scenārijs tika rakstīts Stīvam Makvīnam un Daienai Rosai). Papildus popularitāti filmai nodrošināja arī dziesmas I Will Always Love You iekļaušana tās skaņu celiņā.
Šobrīd Vanesu Paradī daudzi uztver vien kā Džonija Depa sievu, taču jau no mazotnes viņa sevi pierādījusi gan kā dziedātāja, gan kā aktrise. 15 gadu vecumā tika izdots viņas lielākais hits Joe le Taxi, bet 17 gadu vecumā meitene veiksmīgi debitēja kino, piedaloties galvenajā lomā skandalozā franču erotomāna Žana-Kloda Briso filmā Baltās kāzas.
Vanesa kā labākā debitante saņēma "Cēzara" balvu, taču no padauzas reputācijas tikt vaļā bija jau daudz grūtāk. Kino viņa atgriezās vien sešus gadus vēlāk - nespēja turēties pretī kārdinājumam filmēties kopā ar Žerāru Depardjē. Rezultātā tapa izcila filma Elīza.
Kad filmas Smieklīgā meitene (Funny Girl) scenārija autors kādā mūzikholā ieraudzīja Bārbru Streizandi - tobrīd jau visai slavenu Brodveja zvaigzni, viņš nolēma speciāli Bārbrai sarakstīt kinoscenāriju. Bet spītniece savai pirmajai lomai piegāja ļoti pamatīgi - viņa izbrāķēja gan režisoru Sidniju Lūmetu, gan galvenās vīriešu lomas atveidotāju Frenku Sinatru.
Rezultātā filmu uzņēma Viljams Vailers, bet Streizandes partneris bija Omars Šarifs. Smieklīgā meitene kļuva par 1968. gada ienesīgāko filmu, bet dziedātāja savā pirmajā lomā bija tik pārliecinoša, ka saņēma gan "Oskaru", gan "Zelta globusu".
Dziedātājas Šēras kino debiju - filmu Šķīstums (Chastity) - noskatījās ne vairāk kā desmit cilvēki, lai gan savu meitu (kura nu jau kļuvusi par dēlu) viņa nosauca tieši šajā vārdā. Kad režisors Maiks Nikolss viņai piedāvāja filmēties kinolentē Silkvuda (Silkwood), kurā viņas partnere bija Merila Strīpa, Šēra piekrita, pat neizlasot scenāriju. Rezultātā - pirmais "Zelta globuss" un pirmā "Oskara" nominācija.
Larss fon Trīrs islandiešu dziedātāju Bjorku noskatīja It's Oh So Quiet dziesmas videoklipā. Viņš uzreiz piedāvāja dziedātājai sacerēt filmas Dejotāja tumsā (Dancer in the Dark) mūziku un filmēties galvenajā lomā. Sākotnēji Bjorka piekrita tikai mūzikai, bet fon Trīram izrādījās labas pārliecināšanas spējas.
Kopš tā laika viņi viens otru nolād, bet Bjorka uzreiz piedraudēja, ka vairs nekad nefilmēsies nevienā filmā. Tiesa, par Dejotāju tumsā viņa izpelnījās "Oskara" nomināciju, bet pati filma iegūlusi Eiropas kino klasikas zelta fondā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!