Jau no 11. maija Latvijas kinoteātros būs skatāms režisora Tima Bērtona jaunākais veikums – vampīrkomēdija Tumšās ēnas (Dark Shadows), kurā kārtējo reizi visai neprastā tēlā iejuties "aktiermākslas hameleons" Džonijs Deps (attēlā). Šajā sakarā piedāvājam atskatu uz desmit dīvainākajiem un atmiņā paliekošākajiem Depa kino varoņiem viņa gandrīz 30 gadus ilgajā karjerā.
Viena no pirmajām lomām, ar ko Deps "izsitās" kino pasaulē, ja neskaita televīzijas seriālu 21 Jump Street, bija Džona Voltersa jauniešu komēdija Pinkšķis (Cry Baby, 1990). No tās Deps palicis atmiņā kā sliktais zēns ar labo sirdi un mūžīgi asarojošu aci.
Savukārt titulloma Tima Bērtona filmā Edvards Šķērrocis (Edward Scossorhands, 1990) vēl joprojām tiek uzskatīta par vienu no kanoniskākajām Depa filmogrāfijā, turklāt tieši tā aizsāk vienu no interesantākajam aktiera un režisora sadarbībām kino vēsturē.
Nākamais īpatnējais Depa kino tēls bija "sliktākais režisors kino vēsturē" - viņš spēlēja bēdīgi slaveno Edu Vudu Tima Bērtona filmā Ed Wood (1994). Eda Vuda īpatnējās tieksmes valkāt sieviešu drēbes un uzņemt katastrofāli sliktas filmas atdzīvināja leģendu un interesi par šo neveiksmīgo kino industrijas darboni, tāpat kā par aktieri Belu Lugoši.
Vēl viens atmiņā paliekošs tēls ir Viljams Bleiks no režisora Džima Džārmuša kulta filmas Mironis (Dead Man, 1995). Šī melnbaltā filma vēsta par Bleika bēgšanu no algotiem slepkavām XIX gadsimta otrajā pusē, turklāt meditatīvas Nīla Janga mūzikas pavadībā.
Halucinogēnām narkotikām piesūcinātu dīvaini Raulu Djūku (protams, tas domāts leģendārais gonzo žurnālistikas pamatlicējs Hanters Tompsons) Deps atveidoja Terija Giljama filmā Bailes un naids Lasvegasā (Fear and Loathing in Las Vegas, 1998). Vēlāk Deps ar Tompsonu kļuva par tik tuviem draugiem, ka aktieris viņa pelnus pēc nāves izšāva debesīs no lielgabala.
Vienu no "seksīgākajiem pirātiem pasaulē" Deps spēlē kino sāgā Karību jūras pirāti (2003, 2006, 2007, 2011). Šī tēla atveidošana gan viņa karjerā ir krietni vien ieilgusi, jo iepriekš Deps tā nebija darījis, tomēr naudu par šo murdziņu viņš saņem ļoti lielu. Turklāt The Rolling Stones nemirstīgajam ģitāristam Kītam Ričardsam, kurš ir kapteiņa Džeka Sperova prototips, šādā tēlā nākas dzīvot visu mūžu.
Vēl vienā Tima Bērtona filmā - Čārlijs un šokolādes fabrika (Charlie and the Chocolate Factory, 2005) - Depa grima kārta bija tik bieza un pats aktieris tik grūti atpazīstams, ka viņš patiesībā šajā filmā bija pats sava karikatūra. Lai gan bērniem noteikti patika un arī Villija Vonkas varonis ir atmiņā paliekošs.
Vēl kāds ļoti īpašs tēls Depa filmogrāfijā ir Viktors van Dorts no multiplikācijas filmas Līgava-līķis (Corpse Bride, 2005), kurš runāja Džonija Depa balsī. Multenītes "pieaugušajiem" režisors atkal bija Tims Bērtons, un galvenā varoņa tēla radīšanu iedvesmojis tieši Deps, lai gan krietni pasen - šīs filmiņas uzņemšana bija ļoti ilga, jo vienas ekrāna sekundes darbībai bija nepieciešamas 12 stundas režisora darba.
Kārtējo grotesko Tima Bērtona varoni Deps spēlēja arī viņa nākamajā filmā Svīnijs Tods: Flītstrītas dēmoniskais bārddzinis (Sweeney Todd: The Demon Barber of Fleet Street, 2007). Šajā filmā Deps pats arī dziedāja, par ko tika atalgots - saņēma savu trešo un pagaidām pēdējo "Oskara" nomināciju.
Un arī nākamajā ekscentriskajā Bērtona filmā Depam bija piemeklēta īpaša loma - filmā Alise Brīnumzemē (Alice in Wonderland, 2010) viņš spēlēja Trako Cepurnieku.
Protams, Depa karjerā vēl ir arī citas iespaidīgas lomas un tēli, piemēram, Dons Žuans de Marko, Donijs Brasko, Ihabolds Kreins vai Džons Dilindžers, bet daži ekstravaganti tēli noteikti ir neaizmirstamāki par izcili nospēlētām lomām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!