"Dzīvē jau notiek tā, kā tam jānotiek - pārmaiņas ir dabiskas. Pēdējā laikā cilvēki mani sāk uzrunāt par Aiju, nevis Aišu. Arī kādā nopietnākā pasākumā labāk piedalos kā Aija. Varbūt laiks lēkt pāri tam Aišiņas laikam," intervijā ar žurnālu Stella pārdomās dalās jaukā meitene.
Tiesa, viņa arī atklājusi, ka tādu, kuri viņu vēl aizvien dēvē par Aišu un Aišiņu, arī netrūkstot.
"Pašai jau arī ir brīži, kad gribas būt mazajai Aišiņai, lai tā atbildība nebūtu tik liela. Agrāk man bija bail iet uz intervijām, šķita - ko tur teikšu, man uzdos kādu nopietnu jautājumu, nezināšu, kā atbildēt... Un vispār jau gribējās izlikties lielākai, pieaugušākai, nopietnākai, nekā biju.
It kā sabiedrība prasa no tevis, lai tu pieaudz. Bet tagad saprotu, cik toreiz bija forši, kad biju tā mazā Aišiņa, kad tā atbildība savā un publikas priekšā nebija tik liela," spriedusi dziedātāja, kura gan tagad ir iemācījusies vienmēr un visur uzņemties pašai par sevi atbildību, lai arī kā to dažreiz gribētos novelt nost.
"Reizēm jau gribas būt tai mazajai Aišiņai! Un reizēm es var būt arī briesmonis, niķīgs un spītīgs... Un tad es cīnos ar sevi, dusmojos uz sevi. Mēģinu ar pašiedvesmu uz sevi iedarboties, palasu grāmatu, padomāju par to, ka citiem ir sliktāk, bet man ir viss kas," sevis uzmundrināšanas recepti atklājusi Aija.
Aprakstot dažādus dzīves posmus, Aija atzinusi, ka cilvēkam ir periodi, kad viņš mācās, uzkrāj informāciju, iespaidus, bet vēlāk viņš ar to vēlas dalīties - šajā posmā šobrīd atrodas arī dziedātāja.
"Ir uzņemšanas periods, kad tu uzņem pasauli, iespaidus, "ēd" visdažādāko informāciju, sapildies ar kaut ko jaunu - līdz atkal sāc dot kaut ko uz āru. Tagad notikusi transformācija, uzpildīšanās enerģētiski un radoši, un šis ir laiks, ka sāku dot uz āru to, kas sakrājies," stāstījusi Aija.