100 dārgumu Latvijas mākslas muzejā: Odisejs un Nausikaja  (6)

Johans Lēberehts Eginks (1784-1867) bija kurzemnieks. Mākslas izglītības pamatus (1812-1816) apguvis Tērbatā, Pēterburgā un vairākos Eiropas mākslas centros (Berlīne, Drēzdene, Prāga, Vīne).

Sevišķi nozīmīgi gleznotāja profesionālajā izaugsmē bija pavadītie desmit gadi Itālijā (1817-1827), kur viņam bijuši cieši kontakti ar vācu romantiķu, t.s. "nācariešu" daiļradi, kas viņu ļoti ietekmējusi. 1828. gadā mākslinieks devies uz Pēterburgu, pēc tam atgriezies Kurzemē, kur kopš 1837. gada strādājis Jelgavas ģimnāzijā par zīmēšanas skolotāju.

Odisejs un Nausikaja ir mākslinieka aptuveni piecpadsmit gadu ilga darba vainagojums. Te dažādās mākslas akadēmijās, vecmeistaru gleznu izpētē apgūtais un dabas studijās skatītais apvienojies ar paša mākslinieka meklējumiem.

Gleznā redzams savdabīgs klasicisma (skaidrība darba kompozīcijā) un romantisma (emocionālā dominante, sarežģītie rakursi, gaismu un ēnu kontrasti) sakausējums. Šī glezna ir viena no XIX gadsimta pirmās puses augstākajām virsotnēm Baltijas tēlotājā mākslā un spožākais Eginka daiļrades piemērs.

Odisejs, Itakas valdnieks un viens no Trojas kara varoņiem, pēc bargas vētras izglābies un naktī izmests nezināmā krastā. Tā ir faiāku sala. No rīta Odiseju pamodina krastmalā atnākušo meiteņu balsis. Odisejs iznāk no slēptuves, stāsta par savām likstām, lūdzot palīdzību, un faiāku salas valdnieka meita Nausikaja ar cieņu un labvēlību uzklausa negaidītā viesa lūgumu.

Homēra Odisejas epizode devusi māksliniekam iespēju parādīt savu prasmi kompozīcijā, detalizēti un daudzveidīgi attēlojot pārsteigumu, izbrīnu, bailes princeses pavadoņu grupā, kas līdz ar trauksmaino ainavu veido fonu abu centrālo tēlu dialogam.

Šis mākslas darbs šobrīd apskatāms Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā, bet ar iepriekšējiem Latvijas muzeju dārgumiem portāla Delfi atsevišķā sadaļā varat iepazīties šeit.