Komentējot šīs nedēļas nogales aktualitāti – Rīgā notiekošo Baltijas praidu, jaunais mūziķis Kaspars Blūms-Blūmanis jeb Kašers (attēlā), kurš iestājas par to, lai pasaule kļūtu labāka un cilvēki – iecietīgāki viens pret otru, atzīst: attieksmē pret minoritātēm latviešu domāšana diemžēl ir stipri atpalikusi.
"Latvijā mums ir tāda tendence: ja kāds ir savādāks, viņš tiek ielikts kaut kādā rāmītī un uz viņu visi rāda ar pirkstu. Tā nav pareizi. Mums ir jāiemīl vienam otru un jāsaprot, ka, ja kāds atšķiras, viņš uzreiz nav sliktāks vai labāks.
Kādu laiku dzīvoju Dānijā, un tur praids ir kā svarīgs pasākums, kurā seksuālās minoritātes cīnās par savām tiesībām. Tādiem pasākumiem ir jābūt, lai mēs tiktu ārā no domāšanas ziņā valstī joprojām valdošās stagnācijas.
Diemžēl jāatzīst, ka, salīdzinot ar to pašu Dāniju, mēs attieksmē pret minoritātēm esam atpalikuši par kādiem 30 gadiem," sarunā ar DELFI Izklaide Baltijas praida sacelto jezgu analizē Kašers.
Viņš gan uzsver, ka cilvēkiem jārespektē vienam otru, kas geju praida gadījumā Latvijā parasti nenotiek; minoritātes uzstājīgi vēlas maršēt pa pilsētas centru, bet viņu pretiniekus tas jo īpaši nokaitina. Šīs otra nerespektēšanas dēļ rodas sadursmes, taču mūziķis spriež, ka tām ir arī pozitīvs efekts - sadursmes rosina diskusiju un liek sabiedrībai domāt.
"Galvenais ir saprast, ka cilvēki ir dažādi. Es pieņemu cilvēkus neatkarīgi no tā, vai viņi ir geji vai lesbietes. Ja praidā notiek sadursmes, tas ir pirmais signāls, ka Latvijai jāmaina domāšana, sākot jau no pašas politikas," skaidro Kašers.
Mūziķis, kurš daudz ceļojis pa pasauli, iepazīstot dažādas kultūras, spiests secināt, ka latviešiem vēl ilgi jāaug līdz tam iecietības līmenim, kāds valda citās attīstītās valstīs.
"Attieksmē pret minoritātēm latvieši ir atpalikuši, un runa nav tikai par gejiem un lesbietēm - uz tiem pašiem čigāniem un cilvēkiem ar citu ādas krāsu kā Lingita cilvēki rāda ar pirkstu. Visas minoritātes Latvijā ir apdraudētas," uzskata Kašers.
Viņu priecē tas, ka tagad, kad jauniem cilvēkiem ir visas iespējas braukt iepazīt pasauli, atgriežoties viņiem ir iespēja ar jauniegūto pieredzi mainīt sabiedrību.
"Ceru, ka es neesmu vienīgais un arī pārējie jaunieši kultūru apmaiņas procesā gūtās atziņas nodos tālāk. Grūti paredzēt, kad latvieši beidzot kļūs iecietīgi pret minoritātēm. 2012. gads vispār ir pārmaiņu laiks, kad vairāk pievēršamies garīgām tēmām. Domāju, ka viss notiks pats no sevis.
Runājot par gejiem un lesbietēm, es vienmēr esmu cīnījies par taisnību un mīlestību. Galvenais, ka visam pāri ir mīlestība. Cilvēkus vajag mīlēt neatkarīgi no tā, kādi viņi ir un kāds ir viņu stāsts," uzskata Kašers.
Foto galerijā: atskats uz praidu Rīgas centrā pirms diviem gadiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!