"Man ir bijis arī buk-buk, bet, paldies Dievam, viss beidzies labi," sarunā ar laikrakstu Diena atzinusi psihoterapeite, kurai pēc šī buk-buk no automašīnas Mazda bija jāatvadās. Poiša stāsta arī negadījuma sīkākas detaļas.
"Cik ilgi tupēsi smagajam aizmugurē? Nolēmu veikt apdzīšanas manevru. Lielās mašīnas šoferis deva signālu, ka ceļš ir brīvs, un tā arī bija. Veicu apdzīšanu, bet izrādījās, ka jādzen pret nelielu kalniņu, ko nebiju pamanījusi un situāciju kārtīgi novērtējusi.
Protams, drīz vien blakus joslā - man pretim - parādījās autiņš. Man nekādi neizdevās izvairīties no sadursmes un pasargāt mašīnas kreiso flangu. Priecājos, ka pie stūres biju viena... Nez kā būtu bijis, ja kāds sēdētu blakus?! Pašai arī nekas nekaitēja. Tiku cauri ar izbīli.
Tā ir drausmīga sajūta, ja pretim nāk mašīna un zini, ka sadursme ir neizbēgama. Šādu situāciju nenovēlu nevienam," stāstījusi Poiša.
Tagad viņa jau septīto gadu brauc ar 1997. gada Honda CRV automašīnu - mīļotais vīrietis viņu pārliecinājis, ka daudz drošāks ir liels auto. Turklāt pie liela auto stūres psihoterapeite novērojusi, ka citi šoferi viņu vairāk respektē un biežāk palaiž priekšā.
Un tomēr šai mašīnai esot viens liels mīnuss. "Neekonomiska pēc suņa. Lati skrien ātrāk nekā benzīna litri," Dienai stāstījusi Poiša.