Savulaik kā regulāra dažādu ballīšu apmeklētāja un dažu populāru sportistu pavadone iepazītā Agate Kauliņa (attēlā) šovasar absolvējusi augstskolas Turība Uzņēmējdarbības fakultāti, un tagad, kad daudzi jaunieši gatavojas pieteikties studijām, uzņēmīgā meitene dod dažus padomus pirms nozīmīgo lēmumu pieņemšanas.
Pati Agate pēc vidusskolas pabeigšanas sāka studēt starptautisko tūrismu, bet pēc diviem gadiem šīs studijas pametusi, jo sapratusi, ka nekad nevēlētos strādāt ārpus Latvijas. Tā kā jau tad Kauliņa bija sākusi strādāt mārketinga jomā, viņa izvēlējusies studijas turpināt šajā specialitātē.
"Kad uzreiz pēc vidusskolas izvēlējos, kur studēt, es nezināju, ko īsti gribu, tāpēc arī iestājos tūrismā. To, ka šo programmu nepabeidzu, nevienu brīdi nenožēloju," sarunā ar DELFI Izklaide stāsta Agate.
Balstoties uz savu pieredzi, viņa tiem vidusskolas absolventiem, kuri vēl paši nav īsti pārliecināti, kur studēt, iesaka iepauzēt.
"Daudziem šķiet, ka, ja neiestāsies augstskolā uzreiz pēc vidusskolas beigām, tad nekad to neizdarīs, bet tā nav. Var sākt studijas pēc gada vai pat pēc pieciem un desmit gadiem. Labāk ir izmantot šo laiku, lai saprastu, ko tieši vēlas mācīties," iesaka Agate.
Viņa arī rekomendē pirms studiju izvēles ne tikai pašam rūpīgi padomāt, bet arī pakonsultēties ar tiem, kuri beiguši izvēlēto studiju programmu vai ko līdzīgu. Tāpat Agate jauniešus mudina izvēlēties tādas mācības, kur iegūtās zināšanas pēc tam būs pielietojamas reālajā dzīvē un darba tirgū.
"Papīrs papīra pēc nevienam nav vajadzīgs - ne darba devējam, ne pašam studentam. Ja iegūtās zināšanas nevar pielietot dzīvē, diplomam nav nekādas nozīmes. Jā, iespējams, būs cēlusies studenta pašapziņa, viņš daudz ko zinās, bet, ja tas paliek pie viņa paša un nav atgriezeniskās saites, tam nav lielas jēgas," spriež meitene.
Tiem, kuri studijas jau uzsākuši, bet par izvēli nav vairs pārliecināti, Kauliņa rekomendē nebaidīties un mainīt studijas - ja arī šķiet, ka tādējādi tiek zaudēts gads vai divi, nākotnes perspektīvā tas ir daudz pareizāk, nekā mocīties studijās, kas neaizrauj.
Par to, ka mainīt studiju virzienu bijis pareizs lēmums, Agate pārliecinājusies ļoti drīz - mārketinga un uzņēmējdarbības studijas viņu patiesi aizrāvušas, un to laikā gūtas ne tikai nepieciešamās teorētiskās zināšanas, bet iegūtas arī nenovērtējamas praktiskās iemaņas un kontakti mārketinga jomā, kurā meitene jau septiņus gadus strādā.
Agates novērojumi liecina, ka prasības darba tirgū ir mainījušās - tagad, atlasot darbiniekus, augstskolas diplomam vairs nav tik liela nozīme un priekšroka tiek dota cilvēkiem ar pieredzi. Šī iemesla dēļ daudzi jaunieši darba gaitas uzsāk jau vidusskolas laikā vai uzreiz pēc tās beigšanas.
"Tie, kuri izvēlas strādāt un mācīties, ir soli priekšā tiem, kuri tikai mācās. Praktiskās zināšanas darba tirgū šobrīd ir lielākā vērtē, nekā tikai teorētiskās zināšanas, protams, izņemot tādus profesijas pārstāvjus kā ārsts, ķīmiķis, jurists un tamlīdzīgi," prāto Kauliņa.
"Savienot darbu un pilna laika studijas nav viegli, bet pie tā ar laiku pierod. Galvenais ir ieiet ritmā, un tad jau ir vieglāk. Un jāatceras, ka jaunībā viss ir iespējams, un no slodzes nevajag baidīties," spriež meitene, bet neslēpj, ka no dažām lietām strādājošam studentam nāksies atteikties.
"Man visvairāk pietrūka tas, ka nebija pietiekami daudz laika sportiskām aktivitātēm. Tagad es to cenšos atgūt un bieži eju uz treniņiem," smaidot stāsta Agate, kura pagaidām nav pārliecināta, ka jau šoruden turpinās studijas maģistros.
"Iespējams, gadu paņemšu brīvu, lai vairāk veltītu laiku sev un sevi pilnībā neizsmeltu, jo esmu bez pārtraukuma mācījusies jau no pirmās klases. Es uzskatu, ka mācīties nekad nav par vēlu, tāpēc studijas varu turpināt vai apgūt kādu pavisam jaunu studiju programmu gan pēc gada, gan pieciem gadiem," stāsta Agate.
Tos jauniešus, kurus biedē mācību maksa, Kauliņa mudina atcerēties, ka iegūtās zināšanas ir nenovērtējamas - viņa par mācībām maksājusi pati un dažreiz bijis pagrūti ar to tikt galā, bet tas izdevies un par to absolvente ir ļoti priecīga.
"Studijas attīsta loģisko domāšanu, iemāca pastāvību, ieliek rāmjos un liek pierast, ka lietas, kuras varbūt kādreiz negribas darīt, ir jāpaveic noteiktā laikā. Tās iemāca patstāvību un laika plānošanu," plusus uzskaita Agate.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!