klavins1
Foto: Privātais arhīvs
Jaunais mūzikas talants Ivars Kļaviņš (attēlā) spēris nākamo soli mūzikas kritikas lauciņā – šoreiz viņš nopietni pieķēries latviešu dziesmu tekstu analīzei, mēģinot tajos atrast dzejisku dziļumu, tiesa, ne vienmēr ar cerētajiem panākumiem.

"Es sāku prātot par Latvijas mūzikas tekstiem, un man radās iespaids, ka, lai gan mūsu valoda ir pietiekami bagāta, jau gadiem mūziķi dzied par vienu un to pašu. Katras otrās dziesmas nosaukumā ir vismaz viens no topa vārdiem - DIENA, NAKTS, RĪTS, LIETUS, TU, ES.

Rodas jautājums: vai nav tā, ka latviešu dziesmu vārdi būtībā ir tukši?" sarunā ar DELFI Izklaide problēmu Latvijas mūzikā paceļ jaunais eksperts. Viņš izlēmis kārtīgi paanalizēt pašmāju mūzikas tekstus, un ķēries klāt pēdējo gadu aktuālajiem gabaliem, mēģinot atrast to vēstījumu.

Pozitīvi piemēri - Dons un Musiqq

"Pats pirmais komponists, par kuru iedomājos, bija Artūrs Šingirejs jeb Dons. Noklausījos dziesmu Tukšums. Tiešām baudāma dziesma, teksts ļoti interesants, nav tipiskais latviešu standarts - "tu un es, un otrādi". Izpētīju, ka mūzikas autors šai dziesmai ir Dons, bet tekstu radījis Ingus Bērziņš.

Ieinteresēts noklausījos vēl kādu Dona dziesmu, kur teksta autors atkal ir Bērziņš - Kolekcionārs, un sapratu, ka kaut ko tādu radīt tik tiešām ir māksla. Unikāla lirika," analīzes sākums patīkami pārsteidzis Kļaviņu.

Kā nākamie viņa eksperta analīzei pa ķērienam trāpījušies Musiqq, kuri arī savus tekstus rada paši un ar dziesmām ieguvuši varenu popularitārti.

"Noklausījos visas populārākās Musiqq dziesmas, sākot ar Abrakadabra, Dzīve izdodas, Miljonārs un, protams, ka paklausījos arī šo pašu puišu projekta Bermudu divstūris dziesmas, kuras gan nevarētu pretendēt uz Latvijas lepnuma ordeni," stāsta Kļaviņš.

Viņš sapratis, kāpēc grupa Musiqq, kuras sastāvā darbojās Emīls Blaceris un Marats Ogļezņevs, šobrīd ir visveiksmīgākā grupa Latvijā - puiši piedāvā ne tikai labu mūziku, bet īpaši piedomājuši pie tekstiem, kurus nereti citi liek otrajā plānā.

"Viņi raksta par to pašu mīlestību, izklaidēm, arī pacilā nekulturālākas tēmas, bet viņi prot tās pasniegt stilā," uzsver eksperts. Dona un Musiqq gadījumus viņš min kā pozitīvākos latviešu mūzikā, protams, esot vēl daži autori, kas piedomā pie tā, lai ar tekstu klausītājam ko pateiktu, piemēram paša Kļaviņa dievinātais Harijs Zariņš.

Ar tekstiem par drāšanos nevienu vairs nešokēsi

Tomēr pretī pāris māksliniekiem, kas piedāvā lieliskus tekstus, ir vesela gūzma censoņu, kuri dziesmām vārdus rada, šķiet, tikai tāpēc, lai varētu pie melodijas kaut kā nebūt pavirināt muti.

"Klausos Mika Dukura Tu mani cel - uzreiz var just, ka tekstu rakstījis neprofesionāls liriķis. Protams, piedziedājums ir motivējošs un paliek atmiņā, bet par šo tēmu Latvijas liriķi ir rakstījuši jau vairrākkārt. Bet lai paliek, nedukurēsim Miku, bet dosimies tālāk.

Andris Ērglis ar savu pēdējo hitu Izvēlies. Jau biju ticis pāri traumai, kura man radās no dziesmas Caur rozā brillēm ("Hei, pārdevēj, vai tev ir rozā brilles?"), bet guvu jaunu traumu - Izvēlies teksts mani neatstāja vienaldzīgu sliktā nozīmē. Respektīvi: "Tu vari izvēlēties, vai nākt man līdz, vai griezties kopā ar visu pasauli"," Ērgļa dziesmas teksta, iespējams, pārāk intelektuālo dziļumu nav sapratis eksperts.

Galu galā izvēlējies tālāk griezties kopā ar grupu Dzelzs vilks, Ivars atkal vīlies. "Paklausījos un sapratu, ka Dzelzs vilks raksta par to, ko grib, un demonstrē savu atklātību, lietojot tādas frāzes, kā "kāpēc ar mani, kāpēc tu drāzies", uz ko es varu komentēt - veči, tas laiks ir garām, kad ar šādiem atklātiem tekstiem varēja šokēt sabiedrību un tādā veidā pievērst uzmanību," mūziķiem atklāj zinātājs.

Puzikovs dzied īpaši neizteiksmīgus penterus

"Drāžamies tālāk. Nikolajs Puzikovs - Mana zeme zied.  Jau  no pirmās atskanējušās nots es vēlreiz pārbaudīju, vai esmu uzspiedis youtubē pareizo dziesmu, jo pirmās skaņas man ļoti atgādināja Mārtiņa Freimaņa dziesmas Bet maijpuķītēm jāpaliek piedziedājumu.

Nepietiek, ka visa dziesma sastāv no plaģiātiskiem elementiem - arī teksts ir galīgi garām. Tajā nav  veiksmīgu  hitu pazīmju - parasts neizteiksmīgs penteris, kurš nepaliek galvā. Bet varbūt man ir vāja uztvere un es kļūdos - nākošajos Dziesmu svētkos šo dziesmu iekļaus koru repertuārā un tā visus nākošos simts gadus uz priekšu?" ironizē Kļaviņš.

Ja jau iesācis runāt par Puzikovu, viņš nespēj turēties pretī kārdinājumam pateikt arī kaut ko par mūziķa jaunāko veikumu Tu esi karsta, kas skaļi pieteikts kā deju hits. "Melodiskā līnija sastāv no trim akordiem un dažām notīm - nekādas izaugsmes, un to pašu var teikt arī par tekstu - izcili banāls un primitīvs.

Es nespēju atcerēties, no kura ārzemju hita, bet sintētiskie pūšamo instrumentu motīviņi ir precīzi nokopēti no viena pasaulsslavena klubinieka," Puzikova hitu pilnībā nopeļ Kļaviņš.

Jātnieki iet Dueta Sandra pēdās

Apvienība, ko Kļaviņš uzskata par vienu no šaušalīgākajiem piemēriem Latvijas mūzikas tekstu kvalitātē, ir Duets Sandra, kurš savulaik godīgi atzinies, ka viņu iedvesma ir nauda.

"Šī dāma principā dzied par visu, ko redz - nūjotāji, mobilie telefoni un citi zvēri. Iesaku Duetam Sandra uzkomponēt dziesmu par seksotājiem parkā vai arī par auto driftotājiem un dragreisistiem, piemēram, "Drifto driftotājs, reiso dragreisists, kurš būs ātrāks - bembis jeb mersedess?"," ideju iesaka Kļaviņš.

Viņš uzskata, ka Duetam Sandra Latvijā jau ir sekotāji lirikas "bagātības" ziņā - tā ir jaunā grupa Jātnieki. Īpaši Kļaviņš atzīmē viņu jaunākā hita Nelaid prom vārdus - šajā gabalā vismaz desmit reižu uzsvērts "nelaid, nelaid prom to, ko vari paturēt sev".

Rača lirikā atkārtojas vienas un tās pašas frāzes

Analizējot citu pašmāju mūziķu liriku, Kļaviņš sapratis, kur slēpjas atbilde uz jau sākumā uzdoto jautājumu - kāpēc teju visi Latvijas mūziķi apdzied laika apstākļus vai diennakts ritējumu.

"Nav brīnums, ka latviešu dziesmām vārdi izklausās jau kaut kur dzirdēti, frāzes atkārtojas un daudzreiz tiek lietoti vieni un tie paši vārdi vai vārdu salikumi. Lielākajai daļai dziesmu Latvijā vārdus taču raksta viens un tas pats cilvēks - Guntars Račs!

Viņš rakstījis vārdus gan vecajiem - Raimondam Paulam, Uldim Marhilēvičam, Jānim Lūsēnam, Tomasam Kleinam, Ainaram Virgam, Līviem, mazajam Fominam - tas ir praktiski visam tā sauktajam Liepājas roka galam, gan šī brīža jaunajiem deju mūzikas komponistiem Artūram Palkevičam, Gintam Stankevičam, Robertam Lejasmeieram - tās ir dziesmas, ko dzied LieneCandy, Puzikovs, Kaža un pārējie.

Paskaties, kas ir kāda jaunākā hita vārdu autors - atkal Račs," uzskaita mūzikas pazinējs. Viņš atklājis interesantu sakarību - Rača radītie teksti atšķiras pēc domas dziļuma un sarežģītības - ja dažiem laimīgākajiem tiek kādas interesantākas vārsmas, pārējiem Račs tikmēr labvēlīgi atmet tos pašus tekstiņus par lietu, nakti, rītu, dienu un mīlestību.

"Ja Paula šlāgeriem vai deju mūzikai, tad Rača teksti ir vienkāršāki un naivāki, ja liepājniekiem, tad tie ir dziļāki un saturīgāki. Tas man lika aizdomāties - vai nav tā, ka Račs izvēlas, kuram kādus tekstus piešķirt?

Spēcīgākiem māksliniekiem un komponistiem Račs piešķir tiešām ļoti labus un pārdomātus tekstus, savukārt tādiem mazāk spēcīgiem un Latvijas mūzikā mazāk vērtīgākiem māksliniekiem tiek piešķirti prastāki un vienkāršāki teksti. Jautājums - pēc kā Račs vērtē, kuri ir spēcīgāki mūziķi un kuri ir daudz vājāki?" neizpratnē ir Kļaviņš.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!