Turpinot portāla Delfi un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kopīgo projektu par 100 dārgumiem Latvijas mākslas muzejā, kā piecpadsmito dārgumu no muzejiem eksperti piedāvā Aijas Zariņas nitrokrāsas un eļļas tehnikā 1986. gadā radīto mākslas darbu Viņš un viņa.
Diptihā Viņš un viņa, neraugoties uz ļoti lakonisko formveidi, ir tēlaina sievietes un vīrieša savstarpēju attiecību metafora - divi monumentāli veidojumi, kas iegūst savu vietu Visumā, nostājoties viens otram līdzās. 
Darbs Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā nonāca 2005. gadā, muzejam rakstot īpašu projektu darba iepirkšanai, kurā tika pamatota tā vēsturiskā nozīmība. Proti, darbs ievadīja latviešu avangarda izstādi Berlīnē 1988. gadā.
Tas spilgti pārstāv latviešu feminisma mākslas aizsākumus un lauza sociālistiskās mākslas kanonu - mainīja tā māksliniecisko valodu. Darbam ir būtiska kultūrvēsturiska vieta mākslas estētikas valodas izmaiņām Latvijā, tas norāda uz māksliniecei būtisko tēmu - feminisma un politikas - izmantojumu.
Darbs ir leģendārs arī tāpēc, ka atgādina, ka arī Mihaila Gorbačova "atmaidzinātā" cenzūra koriģēja mākslu. Proti, 1987. gadā Republikas jauno mākslinieku 18. darbu izstādē, kas bija veltīta XXII Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības kongresam, vērtējot piedāvātos darbus, vairākiem Kultūras ministrijas Mākslas ekspertu komisijas pārstāvjiem radās iebildes pret Aijas Zariņas diptiha Viņš un viņa izstādīšanu.
Pēc ilgstošām diskusijām darbu pieņēma, tomēr īsi pirms izstādes atklāšanas Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas Kultūras nodaļas vadītāja vietniece Zenta Zālīte pieprasīja to noņemt. Tomēr pēc citu dalībnieku-mākslinieku aktīvas biedriskas iejaukšanās Aijai Zariņai atvēlēja gleznu nomainīt pret nelielāka izmēra šīs pašas tēmas versiju, kurā, atšķirībā no muzeja īpašumā esošā diptiha, nebija "smērējums".
Izejot cauri politiskajai cenzūrai, šajā pašā izstādē māksliniece sadūrās ar sabiedrības neizpratni, ko vislabāk atspoguļo apmeklētāju atsauksmes. Piemēram, "Vai tad "pirmklasnieka" līmenis varētu būt māksla, vai bija vērts akadēmijā studēt?"
Tieši uzskatu nesakritība, ko var uzskatīt par mākslu, bija un aizvien ir konflikta pamatā. Atsevišķa skatītāju daļa gaida no mākslinieka, ka viņš demonstrēs akadēmiskā zīmējumā izkoptās prasmes, nevis ārpus pieņemtajiem priekšstatiem brīvi realizēs iekšējās ieceres.
Šobrīd Aijas Zariņas diptihu Viņš un viņa var apskatīt izstāžu zālē Arsenāls izstādes Negantnieki. Mākslinieki - sabiedrības izaicinātāji ietvaros, taču vēl tikai dažas dienas - līdz 29. jūlijam. Savukārt visus iepriekšējos muzeja dārgumus var aplūkot īpaši izveidotā tematiskajā sadaļā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!