Tuvojoties jaunā mācību gada sākumam, sabiedrībā atkal aktualizējies jautājums par bērnu sagatavošanu skolai, un cilvēki sadalījušies divās karojošās nometnēs – vieni uzskata, ka valstij ir jānodrošina bezmaksas izglītība, kā solīts likumdošanā, bet citi ir pārliecināti, ka pašiem vecākiem par savu atvašu izglītošanu pilnā mērā jāuzņemas atbildība un jābūt gataviem tērēt papildus līdzekļus.
Dažādu televīzijas projektu vadītāja Baiba Sipeniece-Gavare (attēlā), kura pati audzina divas meitas - vecākā uzsāks mācības 7. klasē, bet jaunākā sāks iet sagatavošanas klasē - pieder pie tiem vecākiem, kuri nekurnot gatavo savas atvases skolas gaitu uzsākšanai.
"Man ir vieglāk runāt, jo es nekad neesmu kurnējusi. Svarīgākais iemesls, kāpēc es no rīta nekurnot ceļos augšā un dodos strādāt, ir mani bērni un viņu nākotne - es viņus esmu laidusi pasaulē un negaidu neko no valsts," norāda Sipeniece.
"Es pieļauju, ka šādi uz sevi izsaukšu uguni, bet es pilnīgi pārliecināta, ka vecākiem bērns ir jāuztur pašiem, jo neviens taču nespieda viņu laist pasaulē. Ja valsts palīdz, tas ir labi un par to liels paldies, bet pieprasīt palīdzību ir stulbums," savu nostāju skaidro televīzijas un radio raidījumu vadītāja.
"Bērnos ir daudz jāiegulda. Kad rada bērnu, cilvēkam ir jāsaprot, ka tā ir investīcija, ne tikai prieks un mīlestība. Varbūt nākotnē tā atmaksāsies, varbūt nē, bet ir bezatbildīgi visu gaidīt no valsts - nevar bērnu pliku, kāds viņš stāv, laist uz skolu un domāt, ka tur viņu ar visu nodrošinās. Tas ir bezatbildīgi," uzsver Sipeniece.
Savā pieredzē viņa saskārusies ar vecākiem, kuri atteikušies maksāt par bērna pusdienām bērnudārzā - šādu rīcību Sipeniece saprast nespēj, jo bieži vien šie cilvēki bijuši gluži vienkārši bezkauņas.
"Tie, kuri atteicās maksāt par bērna pusdienām bērnudārzā, balstoties uz to, ka pašvaldībai ir jānodrošina bezmaksas izglītība, nebūt nebija tie trūcīgākie cilvēki, bet gan tie, kuri ieņēmuši pozu, ka valstij viss ir jānodrošina. Šāda rīcība ir bezkaunīga," uzskata Sipeniece.
Viņa pati no bērnu gatavošanas skolai lielu paniku netaisa, bet gan lēni un pārdomāti visas vasaras garumā gādā nepieciešamo. Precīzas summas, cik nākas iztērēt bērnu sagatavošanai, Sipeniece nosaukt nevar - viņa neiepērkas kampaņveidīgi.
"Bērniem kurpes un drēbes es pērku tad, kad tās kļūst par mazu, nevis tad, kad bērniem jāiet uz skolu. Tāpat, rūpīgi izrevidējot galdus un skapjus, var atrast tukšas burtnīcas, un es neticu, ka visas pildspalvas mājās ir pazudušas," smejoties norāda Sipeniece.
Viņa arī aicina bērnu vecākus iespēju robežās iegādāties kvalitatīvas lietas - piemēram, laba mugursoma bērnam var kalpot trīs vai četrus gadus, tāpēc tajā ieguldīt lielāku naudu noteikti atmaksājas.