Kašers skolas gados pazemots kā 'lūzeris'  (222)

"Es darīju tā, kā ir visnepareizāk - noslēdzos sevī. Tagad saprotu, ka tas ir vissliktākais variants - es nebūtu tā cietis, ja tā vietā, lai noslēgtos sevī, ietu un meklētu palīdzību. Un to es saku visiem, kurus skolā apsmej - jums var palīdzēt, galvenais ir par problēmu runāt," sarunā ar DELFI Izklaide skolas laiku pieredzē dalās Kašers.

Viņu klasesbiedri apsmējuši tik ļoti populārā, bet muļķīgā iemesla dēļ - puisis izskata ziņā atšķīries no tiem, kurus tolaik parasts uzskatīt par stilīgajiem. "Biju metālists, melniem matiem, rotājos ar miera simboliku. Tas daudziem nepatika, mani apsmēja.

Es neapdomīgi ļāvu sabiedrības viedoklim sevi iespaidot un noslēdzos sevī. Vidusskolā biju apmaldījies sevī," pārdzīvojumus atceras populārais mākslinieks.

Tiesa, puisis atzīst, ka laikam tam visam vajadzējis notikt, lai viņš nonāktu tur, kur pašlaik atrodas, bet emocijas, kas sakrājušās skolas laikā, viņš nu var izlikt sevis modelētos tērpos un radošajā darbā. Kašers gan atzīstas - ja varētu pagriezt laiku atpakaļ, viņš skolas gados rīkotos citādi.

"Skolās ir tas iedalījums - ir lūzeri un krutie. Es skaitījos no lūzeru gala, bet tagad zinu, ka tādu lūzeru nemaz nav! Svarīgākais ir neļaut citiem iestāstīt tev, ka esi lūzeris! Neviens nav lūzeris, tas ir relatīvs jēdziens - tāpēc nevajag klausīties citos, bet gan ticēt sev.

Tā bija mana kļūda - es klausījos citos, un man zuda ticība pašam saviem spēkiem. Paskatoties uz šo situāciju no šodienas viedokļa - kas gan to visu teica? Mani par lūzeri sauca cilvēki, kuri man neko nenozīmēja," situāciju analizē Kašers.

Viņš iesaka tiem, kuri šodien skolā tiek apsaukāti un pazemoti, neklausīties nenozīmīgu cilvēku apvainojumos, bet meklēt palīdzību pie cilvēkiem, kuriem var uzticēties un kuru viedoklis pašiem daudz svarīgāks par pāris bērniņu neargumentētām nievām.

"Ejiet, runājiet par situāciju pie skolotājiem, draugiem, vecākiem - ieklausieties savu tuvinieku viedoklī, un galvenais - nepazaudējiet sevi! Ja varētu pagriezt laiku atpakaļ, es skolā močītu un dzīvotu, nevis noslēgtos sevī.

Taču es izvēlējos pilnveidoties mājās, mans skaistākais laiks bērnībā pagāja mājās. Kamēr citi tusēja un dzēra, es lasīju grāmatas un pilnveidojos - laikam jau tā visam bija jānotiek," spriež Kašers.