7 pazīmes, kas nabagus atšķir no bagātajiem  (100)

Sībolds, kura profesija ir pārdošanas speciālistu apmācība, savā ilggadējā praksē izstrādājis pazīmes, pēc kurā bagāta cilvēka domāšanas veids atšķiras no tāda darbinieka domu gaitas, kurš dzīvo "no algas līdz algai".

"Vidējo statistisko cilvēku ir "nozombējusi" tēze, ka bagātnieki ir vai nu laimes lutekļi, vai arī sasmērējuši rokas kādās afērās (šī iemesla dēļ babātības iegūšana sabiedrības mazturīgajos slāņos tiek uzskatīta par kaut ko kaunpilnu).

Labi nodrošinātie ļaudis savukārt zina, ka bagātība, lai arī negarantē laimi, padara dzīvi labāku un patīkamāku," Sībolda jaunāko grāmatu How Rich People Think citē izdevums Business Insider.

Vienu no nozīmīgākajām atšķirībām bagātu un nabadzīgu cilvēku domāšanā varētu formulēt šādi: "Nabadzīgie uzskata, ka pašpārliecinātība ir negatīva rakstura iezīme. Bagātnieki tic, ka tā ir priekšrocība."

"Bagātnieki atšķiras ar to, ka viņi vienmēr cenšas padarīt laimīgus paši sevi. Viņi nemokās ar pārlieku pieticīgumu un neizliekas, ka vēlas glābt pasauli. Un patiešām, ja tu neesi spējīgs vispirms izglābt sevi, kā varēsi palīdzēt citiem?" prāto grāmatas autors.

Nākamais Sībolda formulējums ir šāds: "Nabagi ir ieciklējušies uz pagātni. Bagātnieki domā par nākotni".

Miljonāri, kas savu īpašumu veidojuši no nulles, ir guvuši panākumus, jo skatījušies uz priekšu un domājuši par to, kā īstenot savus sapņus dzīvē.

Savukārt tie, kuri domā, ka viss labākais dzīvē jau ir aiz muguras, ļoti reti kaut ko sasniedz, jo bieži cieš no depresijas.

"Nabadzīgie pelna sev iztiku, darot darbu, kas viņiem nepatīk. Bagātnieki daudz pelna, jo daudz pūļu iegulda nodarbē, kas sagādā prieku," šāda ir nākamā vienkāršā atziņa, pie kuras nonācis biznesa konsultants.

Pēc viņa domām, vienkāršam cilvēkam var rasties iespaids, ka turīgiem cilvēkiem smagi jāstrādā 24 stundas dienā, lai saglabātu savu ienākumu avotu. Patiesībā, kā likums, bagātnieki nodarbojas ar lietām, kas sagādā prieku, atrodot iespēju ar to vēl arī pelnīt.

Bet, piemēram, vidusšķiras cilvēki meklē darbu, lai pēc tam to neieredzētu - jau no bērnības viņiem tiek mācīts, ka darbs un naudas pelnīšana noteikti ir saistīti ar lielu emocionālu un fizisku piepūli.

Vēl kāda interesanta atšķirība, kā raksta Sībolds, ir bagātnieku un nabadzīgo cilvēku mērķu uzstādījumā, jo "hroniski nabagi, baidoties no vilšanās, vienmēr mērķu latiņu uzstāda pēc iespējas zemāk. Potenciālu bagātnieku savukārt var pazīt pēc tā, ka viņš uzstāda pēc iespējas augstākus mērķus".

Psihologi bieži iesaka saviem klientiem nelolot pārāk lielas cerības un neprasīt neiespējamo, lai pēc tam nebūtu vilšanās sajūtas. "Bet jūs nekad neko nesasniegsiet, tostarp bagātību, ja nebūsiet par to sapņojis," uzsver Stīvs Sībolds.

"Nabadzīgie domā, ka bagātības iegūšanai jādara kaut kas īpašs. Bagātie domā citādāk: lai kļūtu bagāts, tev pašam ir jābūt īpašam," raksta amerikāņu speciālists.

Kamēr "pelēkā masa" koncentrējas uz vienu un to pašu darbu un tā tūlītējiem rezultātiem, izcilākie cilvēku rases pārstāvji analizē savu pieredzi un mācās gūt labumu pat no kļūdām.

Ne velti visiem patīk miljardiera un mediju magnāta Donalda Trampa dzīves stāsts: pazaudējis visus miljonus un ielīdis parādos, viņš tomēr spēja no šīs bedres izkļūt vēl bagātāks nekā iepriekš.

"Nabadzīgie māca saviem bērniem, kā izdzīvot. Bagātnieki bērniem māca, kā būt bagātiem," ir pārliecināts Sībolds.

Turīgās ģimenēs bērniem jau no mazotnes māca, ka ir divu veidu cilvēki - bagātie un nabadzīgie. Viņš atzīst, ka tieši šajā punktā izpelnījies asu sava viedokļa kritiku. Piemēram, daudzi viņu vaino "elitārisma" aizstāvēšanā.

Tomēr grāmatas autors aizstāv savu viedokli: "Tādi bērni iemācās skatīties uz sabiedrību objektīvi un redzēt to tādu, kāda tā ir. Ja bērns jau agri saprot, kas ir bagātība, viņš, visticamāk, nākotnē pēc tās arī tieksies."

Nākamā Sībolda tēze skan šādi: "Nabadzīgie tiecas naudu krāt. Bagātniekiem ir tieksme to pelnīt."

Pēc viņa domām, vidēji statistiskais cilvēks pastāvīgi veido rezerves, no daudz kā atsakās, lai ievērotu ģimenes budžetu, jo viņam nekad nav ne naudas, ne fiziskas iespējas sasniegt kaut ko lielāku.

Savukārt uz panākumu gūšanu orientēts cilvēks vienmēr tiecas pēc jauniem sasniegumiem un lielākas peļņas.