Ar anoreksiju smagi slimā meitene Taņa (attēlā), kura nupat atklātā foto sesijā pozēja skandalozajam pašmāju fotogrāfam Aleksandram Sokolovam, šokē vēl vairāk, pēc sesijas atzīstoties, ka beidzot ir ar sevi apmierināta un normāli ēst atsākt nemaz nevēlas.
"Es esmu ar sevi ļoti apmierināta. Un uzslavēju sevi par katru reizi, kad nepaēdu. Es uzskatu, ka, ja es sevi ierobežoju, tad tas ir labs rezultāts. Es esmu malacis, un es sevi slavēju.
Ja es nevaru noturēties un apēdu par piecām ogām vairāk, es sevi ļoti rāju. Es uzskatu, ka liekie kilogrami ir tāda pati kroplība. Tas ir pretīgs un atbaidošs skats, kad resnules, nebaidos no šī vārda, rij un stūķē aiz abiem vaigiem, un dara to ar tādu sajūsmu, bet pēc tam iet uz veikalu un meklē, ar ko lai tagad piesedz sānus, kurus viņas nupat pašas uzēda.
Priekš kam? Kāpēc tā jādara? Jo var taču neapēst un atļauties jebkuru kleitu, jebkuru izgriezumu, jebkuru atvērtu vietu, un lūdzu! Vienkārši vajag sev nedaudz aizlīmēt muti," sarunā ar Sokolovu atzinusies Taņa, kura nu sver vien 37 kilogarmus.
No 60 līdz 37 kilogramiem nepilnā gadā
Viņa atzīstas, ka viss sācies pagājušā gada nogalē, kad 1,62 metrus garā meitene, kura allaž svērusi 60 kilogramu, izlēmusi līdz Jaungadam notievēt par 10 kilogramiem, lai ielīstu kleitā ar atkailinātu muguru. Laikā no septembra līdz decembrim kārotais mērķis sasniegts, bet Taņa izlēmusi neapstāties.
"Es sportoju trīsreiz nedēļā ar treneri. Vēl vienu vai divas reizes nedēļā es apmeklēju kardiotreniņu - vai nu skriešana pa celiņu, vai slēpošana, vai steperis. Mans treneris, reiz ieraugot mani zālē, teica, ka es esmu sākusi pārāk nomest svaru.
Viņš ieteica man ne tikai sportot, bet arī pievērsties sporta uzturam. Treneris man piedāvāja dzert kokteiļus - pirms treniņa tas bija geineris, pēc treniņa - olbaltumvielu kokteilis. Es izlasīju, ka tā sastāvā ir milzīgs kaloriju daudzums, un padomāju, ka, ja mani ir tik grūti nomest svaru, kāpēc tad lai es tagad uzņemtu liekas kalorijas vienkārši izdzerot šo saldo kokteili?
Vienreiz es paklausīju trenerim, bet citā reizē es pateicu, ka es negribu, ka es atsakos un ar viņu vispār vairs nodarboties negribu," atceras anoreksijas upure.
Viņa atklāj, ka pamazām samazinājusi dienā uzņemto kaloriju skaitu, beigās uzņemot vien 500 kalorijas. Tad pazudis arī spēks turpmākiem treniņiem sporta zālē.
"Sākās dažādas fizioloģiskas izmaiņas, kuras es vairs nekādi nevaru ietekmēt. Man vairs nebija spēka iet uz sporta zāli. Maijā es pametu sportošanu pavisam. Es pārstāju skriet, es pārstāju daudz un intensīvi staigāt. Sākas sēdošs un guļošs dzīves režīms. Tas tāpēc, ka man nebija spēka," stāsta meitene.
Ārsta diagnozei netic, matu izkrišana pārliecina
Viņa devusies pie ārsta, bet, kad tas paziņojis, ka meitenei ir smaga anoreksija, viņa nav tam ticējusi, domājot, ka ārsts tikai mēģina uzspiest savu viedokli. Meiteni pārliecinājuši tikai analīžu rezultāti, taču viņa uzskata, ka matu izkrišana un dažādu locekļu atteikšanās darboties tomēr nav tik traka lieta kā liekais svars.
"Nav tā, ka vienlaicīgi man izkrita visi mati, novājinājās visi muskuļi, pasliktinājās noskaņojums un es kļuvu ātri sakaitināma. Tā nav, tas ir pakāpeniski, tāpēc es paguvu ar to samierināties.
Jā, mati izkrita, bet līdz tam brīdim es jau paguvu pierast, ka man ir plānāki mati. Nu, jā, pēc mēneša sāka slāņoties nagi. Labi, pēc mēneša man praktiski atteicās darboties kreisā kāja, kad man ļoti stipri bija skarts muskulis.
Tad es padomāju, ka nekas traks, ka es vairs nevaru uzvilkt augstpapēžu kurpes. Ir taču tik daudz skaistu apavu bez papēžiem! Pie tam, man tagad ir tik slaidas kājas un ceļi, ka es varu nēsāt kādus apavus vien vēlos," spriež 37 kilogramus smagā meitene.
Taņa atzīstas, ka šobrīd ir apmierināta ar savu izskatu, tiesa, viņa vairs nespēj pārvietoties augstpapēžu apavos un viņai nākas nēsāt līdzi spilvenu, lai sēdēšana uz cietas virsmas nesagādātu milzīgas sāpes.
Būt anoreksijas slimniecei - izdevīgi
"Ir lietas, kas man ārkārtīgi patīk, bet ir lietas, kas mani dažreiz baida, bet arī - tikai dažreiz. Piemēram, pēc ārsta apmeklēšanas es esmu nobijusies un pilna apņēmības, ka tagad es visu mainīšu, viss būs citādāk un tā tālāk.
Paiet trīs dienas un es domāju - man taču tā ir labi! Es esmu tik slaida, paskatieties, man nekarājas vēders, man viss ir tik pievilkts! Es varu uzvilkt jebkuru kleitu, es varu aiziet uz veikalu, tur vienmēr būs mans izmērs, man nekas nav jāslēpj vai jāmaskē, tas taču ir tik forši!
No vienas puses tas, protams, ir briesmīgi. Jā, es saprotu, ka tas var novest pie fatālām izmaiņām organismā, ka es vairs nevarēšu ar to cīnīties. Tomēr, no otras puses, es esmu ar sevi tik ļoti apmierināta, es tāda sev ļoti patīku, es saprotu, ka man ir stiprs raksturs, ka man ir ķermenis, pēc kura es tiecos," spriež meitene.
Viņa atklāj, ka nemaz necenšas pieņemties svarā - meitene lieto antidepresantus, taču svaru atgūt nav iecerējusi - būt anoreksijas slimniecei esot izdevīgi.
"Tie cilvēki, kas agrāk vienmēr pieprasīja uzmanību no manis, tagad tieši pretēji to velta man. Tas ir diezgan krasi mainījies pretējā virzienā. Agrāk es vienmēr dzirdēju frāzes: "Taņa, nopērc! Taņa, palīdzi! Taņa, atved! Taņa, pasūti, izvēlies, pieņem lēmumu!" .
Tagad es varu atslābināties un zinu, ka visi tie cilvēki, kas no manis kaut ko pieprasīja agrāk, tagad no manis neko nepieprasīs. Tagad šie visi cilvēki visādi centīsies man palīdzēt, lai tikai es ēstu, lai tikai es ārstētos, lai tikai es justos labi. Mazliet mana dzīve ir mainījusies, tajā ziņā, ka man uzmanības tagad, tieši labas uzmanības, ir kļuvis daudz vairāk," priecājas meitene.
Pilna Taņas foto sesija apskatāma Sokolova mājaslapā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!