Spilgtākie Latvijas politiķu runu misēkļi  (59)

Portāls DELFI piedāvā spilgtākos Latvijas politiķu pārteikšanās gadījumus, kas izskanējuši arī ārpus mūsu valsts robežām. Lielākoties pie tiem vainojamas amatpersonu nepietiekamās svešvalodu zināšanas, bet citi saputrojušies arī valsts oficiālajā valodā.

Mūsu bāleliņi gan nav vienīgie grēkāži - tādi atrodami visās valstīs, turklāt kļūdās vai ikviens. To pierāda arī daudzkārt skaļāk izskanējušās lielvalstu politiķu kļūmes.

Kļūmīgākie politiķu izteikumi:

Portāls DELFI jau ziņoja, ka Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš otrdien, 11. septembrī, preses konferencē, kas veltīta Turkmenistānas prezidenta Gurbanguli Berdimuhamedova oficiālajai vizītei, sajauca valstu nosaukumus un nodēvēja Turkmenistānu par Turciju.

"Mēs augsti novērtējam pirmo Turcijas prezidenta vizīti Latvijā. Esmu pārliecināts, ka tā dos papildus impulsu divpusējo Latvijas un Turcijas attiecību tālākajai attīstībai," Bērziņa teiktais atspoguļots televīzijas ПБК publiskotajā video materiālā.

Šis nelielais misēklis gan nav ietekmējis pārējos Turkmenistānas prezidenta vizītes plānus, un viņš parakstījis gan vienošanos par izvairīšanos no dubultas aplikšanas ar nodokļiem, gan abu valstu Ārlietu ministriju sadarbības programmu nākamajiem diviem gadiem.

Berdimuhamedovs bez publiski zināmiem starpgadījumiem apmeklēja arī Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūtu un Rīgas ostu, kā arī Jūrmalā tikās ar tās mēru Gati Truksni.

Bērziņš nav vienīgais Latvijas prezidents, kura pārteikšanās publiskā pasākumā izraisījusi neveiklu situāciju pārējiem notikuma dalībniekiem.

1997. gada 2. augustā toreizējais Latvijas prezidents Guntis Ulmanis vizītes laikā ASV, Sanfrancisko tiekoties ar Amerikāņu juristu asociācijas locekļiem, nedaudz sajauca izrunu un juristus (lawyers) nosauca par meļiem (liars).

Toreiz daļa auditorijas bijusi neizpratnē, bet citi tikai pasmējušies par prezidenta pārteikšanos. Lai gan runas sākumā Ulmanis atvainojās, sacīdams, ka uzrunu angļu valodā teiks pirmo reizi, viņam gāja visai gludi, līdz prezidentam bija jānolasa frāze "in the company of such distinguished lawyers". Tomēr kopumā Ulmaņa uzstāšanās tika uzņemta visai sirsnīgi.

Daudz smagākas sekas uz paša politisko karjeru atstāja bijušā Latvijas Republikas finanšu ministra un pārstāvja Starptautiskajā Valūtas fondā Ata Slaktera intervija ASV finanšu telekanālam Bloomberg TV.

2008. gada decembrī internetā parādījās video, kas acumirklī kļuva par sensāciju Latvijas informācijas telpā. Tajā Slakteris demonstrēja ne tikai savas nepilnīgās angļu valodas zināšanas, bet arī nekompetenci finanšu jautājumos, daudziem sagādājot neviltotas jautrības brīžus, bet citiem liekot kaunēties viņa vietā.

Intervijas laikā ministram bija jāsniedz atbildes uz jautājumiem, kāda būs turpmākā fiskālā politika, kādas ir prognozes attiecībā uz bezdarbu, kādiem pasākumiem nepieciešama Starptautiskā Valūtas fonda nauda, kā tiks stimulēta izaugsme un citiem Latvijas valsts pilsoņiem svarīgiem jautājumiem.

Pamanāmākā pērle, kas kļuva par daļu no latviešu mutvārdu folkloras, bija atbilde uz jautājumu, kas notika ar Latvijas ekonomiku. Slaktera versija bija lakoniska: "Nothing special," pēc kuras viņš nezināmu iemeslu dēļ pastāstīja, ka viņa meita dzīvo Londonā.

Uz jautājumu par bezdarbu Latvijā viņš atbildēja vēl izvairīgāk: "My answer will be, but I will not say." (Mana atbilde būs, bet es to neteikšu.) Popularitāti ieguva arī ļoti daudznozīmīgā pārteikšanās, vārdu "es domāju" vietā sakot "es grimstu".

Pēc jautājuma par turpmāko fiskālo politiku ministrs savukārt samulsa un atzina, ka viņam jāpadomā, bet pēc tam nāca klajā ar atbildi: "Mēs samazināsim izdevumus un turpināsim šo darbu". Pēdējās intervijas minūtēs jautāts, kā veicināt ekonomisko attīstību valstī, Slakteris atbildēja: "We will be pretty taupīgi", acīmredzot aizmirstot vārda "taupīgs" anglisko versiju.

Savulaik tikšanās laikā ar ASV Valsts sekretāri Hilariju Klintoni izgāzies arī toreizējais Latvijas ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.

Pēc tam, kad Klintone preses konferencē pauda gandarījumu par Kristovska ierašanos, ministrs viņai pateicās un sacīja: "Es pārstāvu Latvijas tautu un mūsu valdību, un es neteikšu ļoti lielu paldies jūsu nācijai, jo mēs guvām labumu daudzu gadu laikā, jo mēs novērtējām ASV kā mūsu stratēģisko partneri".

Pēc šī dīvainā paziņojumā video filmiņā redzams, ka Klintone izskatās visnotaļ apmulsusi, taču turpina klausīties Kristovska teiktajā. "Mēs neradīsim stabilu nāciju, kas ir ar augstu dzīves līmeni, un mēs sagaidām, ka ASV sniegs stingru atbalstu, lai sasniegtu šīs vēstules mērķus. Paldies!" - ar šādu paziņojumu Kristovksis turpināja mulsināt klātesošos.

Pēdējais misēklis ministram gadījies, atbildot uz žurnālista jautājumu, vai Kristovskim pēc tikšanās ar Klintoni ir kādas labas ziņas par ekonomiku, ko pavēstīt Latvijā.

"Mēs apspriedām vairākus aspektus, kas saistīti ar Latvijas ekonomikas attīstību. Mēs cenšamies apgūt ASV pieredzi, kas saistīta ar slānekļa gāzes aspektiem. Vizītes laikā es arī varēju apmainīties viedokļiem ar NDN. Tas nozīmē Ziemeļu apgādes ceļa projektu, kas ir saistīts ar kravu gripu caur Rīgu uz Afganistānu," pārliecinoši runāja Kristovskis.

Vizītes laikā Kristovskis kļūdījies arī citviet. Kādā preses konferencē ASV Valsts sekretāri viņš nodēvējis par ASV prezidenti.

Bijušais ārlietu ministrs nav kļūdījies tikai aiz robežām. Pērnā gada sākumā pēc ārpolitikas debatēm parlamentā viņš par ārlietu ministru nosauca aizsardzības ministru Arti Pabriku. Savu kļūdu gan viņš nepamanīja līdz brīdim, kad citi deputāti no zāles sauca: "Jūs pats esat ārlietu ministrs!" Kristovskis apjuka un noteica: "Jā, redziet, gadās arī kuriozi. Jūs jau sapratāt, ko es domāju."

Angļu valodā kļūdas pielaidusi arī kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, izpelnoties nesaudzīgu Latvijas sabiedrības kritiku.

Pasaules koru olimpiādē Sinsinati pilsētā ASV viņa visus klātesošos  aicināja apmeklēt Latviju 2014. gadā, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta. Īpatnējās izrunas dēļ ministre radīja priekšstatu, ka uz Rīgu aicina arī pasaulslaveno īru rokgrupu U2.

Video fragments ar ministres uzstāšanos sociālajos tīklos izraisīja plašu rezonansi, un daudzi viņas spējas svešvalodās salīdzināja ar jau pieminēto bēdīgi slaveno Ata Slaktera uzstāšanos Bloomberg televīzijā.

Lai arī cik sāpīgi vai ar gandarījumu Latvijā netiktu uztvertas politiķu publiskās pārteikšanās, kas izskan pār robežām, politiķu valodas pērļu netrūkst arī vietējā mēroga intervijās un pasākumos, kas parasti notiek valsts valodā.

Tā, piemēram, Rīgas mērs Nils Ušakovs pērn 8. maijā Eiropas dienai par godu veltītajos dārza svētkos Vērmanes dārzā tūkstošiem rīdzinieku, ārvalstu vēstnieku un valdības ministru klātbūtnē paziņoja, ka Latvijas nākotne ir vienotā Krievijā. Ušakovs svētku uzrunas laikā liktenīgi pārteicās, sakot, ka labākais, kas ar Latviju šajā gadsimtā noticis, ir dalība "vienotā Krievija", un ar to arī esot jāsaista mūsu valsts nākotne.

Pārteikšanās bija zīmīga, jo "vienotās Eiropas" vietā Rīgas mērs nosauca Krievijas varas partijas Vienotā Krievija nosaukumu, ar kuru Saskaņas centrs ir noslēdzis sadarbības līgumu. Tiesa, uzreiz pēc pārteikšanās Ušakovs izlaboja savu teikto un tālāk runā vairākkārt pieminēja Eiropu. Vēlāk viņš atzina, ka pie pārteikšanās vainīga esot jokošana ar kolēģiem neilgi pirms uzrunas, kas sprieduši, cik abi vārdu salikumi esot līdzīgi.

Savulaik misējies arī bijušajam Saeimas priekšsēdim Indulim Emsim (ZZS), kas pazīstams arī kā leģendārā jēdziena "murkšķa miegs" autors. Pēc kādas svinīgas uzrunas parlamentā viņš visus klātesošos ielūdzis uz glāzi šampanieša, taču kļūdījās un izteica aicinājumu uz "sarkano glāzi", nevis uz Sarkano zāli.

Ne tik sen teiktajā saputrojies arī Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Viņš trešdien, 12. septembrī, Dienas TV veidotajā rīta raidījumā Dienas rīts sacīja: "Ja cilvēkam ir veselas rokas, kājas un galva, viņš ir vajadzīgs Latvijā", tādējādi, iespējams, aizskarot tos, kuru veselība nav ideālā kārtībā.

Jāatzīmē gan, ka ministrs tūlīt pēc raidījuma saprata savu kļūdu un publicēja atvainošanās vēstuli. Tajā Pavļuts norāda, ka viņa nolūks bijis pateikt, ka Latvijas ekonomikai ir vajadzīgs ikviens tās valsts piederīgais, kurš vēlas strādāt un dzīvot Latvijā, neatkarīgi no viņa veselības vai fiziskā stāvokļa.

Arī citu valstu politiķi nereti mēdz pārteikties publiski, ātri kļūstot par savu pavalstnieku vai pat pasaules sabiedrības apsmiekla objektiem. Daži to veiksmīgi pārvērš jokā, bet citi zaudē savu vēlētāju uzticību.

Viena no tautām, kas savus valodas pērļu radītājus gan apsmej, gan nepieciešamības gadījumā asi kritizē, ir francūži. Patiesu jautrību pirms diviem gadiem izraisījusi bijusī Francijas tieslietu ministre Rašida Dati, kad, sniedzot interviju franču televīzijas kanālam Canal Plus, viņa pārteikšanās rezultātā vārda "inflācija" vietā pateikusi "fellācija".

Franciski "fellation" nozīmē minetu, un tam ir dažas vienādas zilbes ar vārdu "inflācija" ("inflation"). Kritizējot ārzemju investīciju fondus viņa pārteicās un cenu kāpuma vietā pieminēja orālo seksu. "Zinot, ka viņi cer uz 20 vai 25 procentu peļņu laikā, kad fellācija ir tuvu nullei un it sevišķi ekonomiskās krīzes laikā, nozīmētu, ka mēs iznīcinātu uzņēmējdarbību," intervijā paziņoja Dati.

"Runāju pārāk ātri, taču, ja tas liek visiem smieties, tad ir jauki," no sirds smejoties par pieļauto kļūdu sacīja politiķe.

Daudz negatīvāku sabiedrības vērtējumu savulaik izjutis bijušais Francijas prezidents Nikolā Sarkozī. Publika viņu izsvilpusi, kad Elzasas apmeklējuma laikā viņš šo Francijas provinci nodēvējis par Vācijas daļu.

Sarkozī runas laikā Trihtersheimas pilsētā, kas atrodas aptuveni 20 kilometrus no Vācijas robežas, mēģināja paskaidrot, ka var pieļaut Indijas un Ķīnas, bet ne Vācijas un Francijas negodīgu konkurenci, piebilstot: "Es to nesaku tāpēc, ka atrodos Vācijā".

Prezidents gan tūdaļ izlaboja teikto un precizēja: "Es domāju - Elzasā", bet klātesošie šo pārteikšanos uztvēruši asi, jo vēsturiski Elzasa, kas robežojas ar Vāciju, karos vairākkārt pārgājusi no vienas valsts otrai, taču pēc Otrā pasaules kara atkal atdota Francijai.

Vēl šā gada pavasarī kļūdījies arī kādas citas lielvalsts prezidents. ASV pirmā persona Baraks Obama nacistiskās Vācijas nāves nometni Polijas teritorijā nodēvējis par "Polijas nāves nometni", izsaucot asu Polijas politiķu reakciju.

Pēc šī starpgadījuma Baltais nams atzina, ka Obama pārteicies un izteica nožēlu par notikušo. Tikmēr Polijas premjerministrs Donalds Tusks paziņoja, ka Obamas vārdi sāpinājuši visus poļus, un norādīja, ka no Vašingtonas tiek sagaidīts kas vairāk par nožēlas izteikšanu.

Taču, salīdzinot ar Obamas izteikumiem, valsts reputāciju pirms viņa jau pietiekami grāvis iepriekšējais prezidents Džordžs Bušs.

Savulaik Sidnejā uzņēmēju foruma laikā, kas Austrālijā notika Ekonomiskās sadarbības organizācijas (APEC) galotņu sanāksmes priekšvakarā, viņš runā sajauca APEC ar OPEC (Naftas eksportētājvalstu organizāciju).

Vēlāk tās pašas runas laikā, stāstot par namatēvu - Austrālijas premjerministru Džonu Hovardu -, viņš pieminējis tā vizīti Irākā, apmeklējot "Austrijas militāro kontingentu". Bušs kļūdījies arī pēc runas, kad, atstājot skatuvi, sajaucis durvis, un Hovardam nācies viņam palīdzēt atrast izeju.

Latvijas politiķi var būt laimīgi, ka viņu slava nav ne tuvu tai, kādu ar regulāro pārteikšanos iemantojis ASV bijušais prezidents. Viņa dēļ amerikāņu vidū ir pat izveidojusies mutvārdu folkloras paveids "bushisms" jeb "bušismi". Ar to apkopojumiem pieejamas vairākas interneta vietnes un pat izdotas grāmatas.