Latvijas televīzijas kanālu 15 'ilgdzīvotāji'  (49)

Septembra beigās ardievas skatītājiem teiks piecus gadus LNT rādītais raidījums Tautas balss, bet tā vietā telekanāls piedāvās jaunu - Labvakar, Latvija!. Pēdējos gados TV ekrānos nomainījušies vairāki skatītāju iecienīti raidījumi, turklāt ne visi pazuduši tik mierīgi - ar skaļām domstarpībām starp Latvijas Televīziju un raidījuma vadītāju tika izbeigts Kas notiek Latvijā?, bet ar raidījuma Skats no malas vadītāju Kārli Streipu līgums lauzts "ētisku iemeslu dēļ".

Zīmīgi, ka katrā televīzijā visilgāk pastāv ziņu raidījumi, taču daudzi no tiem, gadiem ejot, parādījušies un pazuduši, vai piedzīvojuši transformācijas. Mūsu senākais ziņu raidījums tikai nedaudz atpaliek no pasaules ilgāk rādītajiem TV šoviem, taču senākās joprojām rādītās izklaides, kultūras un citu veidu pārraides radušās pēc neatkarības atgūšanas, kā arī līdz ar komerciālo televīziju ienākšanu Latvijā.

Lielākā daļa patlaban aktuālo raidījumu radušies salīdzinoši nesen. Tā, piemēram, tādas šķietami ierastas zilo ekrānu vērtības kā De facto un 100 g kultūras ir vien septiņus gadus veci. Vienlaikus jāatzīmē, ka savulaik skatītāju atmiņā būtiskas pēdas atstājušie Gribi būt miljonārs? un Savādi gan ēterā bija vēl īsāku laiku. Tāpat Latvijas telekanālos uz brīdi izpeldējuši neskaitāmi viendienīši jeb raidījumi, kuri ēterā nenoturas ilgāk par gadu.

Vecākie raidījumi Latvijas TV ēterā*:

*Ilglaicīgāko raidījumu saraksts izveidots, balstoties uz LTV, LNT un TV3 pārstāvju sniegtajiem datiem.

Raidījums Šlāgeraptauja ir ikgadēja Latvijas skatītāju aptauja par mīļāko šlāgeri. Raidījums auditoriju piesaista ar savu vienkāršību - dalībai tajā var pieteikties jebkurš sintezatora plinkšķinātājs, kā arī popularitāti jau ieguvušas grupas un izpildītāji kā Normunds Rutulis un Sestā jūdze.

Viss, kas jādara šī mūzikas lauciņa censoņiem, ir jāaizpilda pieteikuma anketa un kopā ar fonogrammu vai videoierakstu jāsūta uz Latvijas Televīziju.

Raidījums Latvijas Šlāgeraptaujas 2012 noslēguma koncerts bija viens no skatītākajiem šīs vasaras notikumiem. To noskatījušies vairāk nekā 217 000 iedzīvotāju.

Raidījumu 900 sekundes daudzi skatās, paralēli taisot brokastis, tīrot zobus un meklējot kaut kur noklīdušo otro zeķi. LNT rīta raidījumā veikli apvienotas nopietnas ziņas un intervijas par aktuālām tēmām, kā arī nenopietna pieeja laika un citu ziņu pasniegšanai.

Raidījums 2008. gadā saņēma balvu no Nacionālās Radio un Televīzijas padomes kā gada labākais televīzijas raidījums. Tāpat tas vairākkārt nominēts Gada ziņu raidījuma titulam. Pārraide ir visilglaicīgākais Latvijas televīziju rīta raidījums, pastāvot jau kopš 2004. gada 5. oktobra.

Televīzijas raidījums Ielas garumā Lilitas Eglītes vadībā ēterā ir jau devīto gadu. Tā varoņi ir visi uz kādas konkrētas ielas sastaptie cilvēki.

"Raidījuma interešu lokā ir Rīga visā tās daudzveidībā, interesanti vēstures fakti un nostāsti, cilvēku un namu likteņi, kā arī aizraujoši, komiski un traģiski notikumi," stāsta raidījuma veidotāji.

Raidījuma filmētāju grupa reizumis ieklīst arī kādā citā Latvijas pilsētā, bet norāda, ka arī šķietami pazīstamās Rīgas ielās ir vēl tik daudz neizzināta. "Arī pa zināmām ielām eju kā Nezinītis, jo aiz ārēji redzamā slēpjas tik daudz neparasta, aizraujoša, smieklīga, skumja, kam ir vieta Latvijas vēsturē un kultūrā, bet daudz kas no tā ir aizmirsts vai zudis," žurnālam Kas Jauns intervijā atklājusi Lilita Eglīte.

Par raidījuma veidošanu tās vadītāja 2009. gadā saņēma Atzinības krustu, ko piešķir par izcilu Tēvijas mīlestību un par nopelniem valsts, sabiedrības un kultūras labā.

Asais un analītiskais diskusiju raidījums Kas notiek Latvijā? bija viens no skatītākajiem iknedēļas raidījumiem Latvijā. Pārraide, kurā Domburs uz sarunu aicināja politiķus un dažādu nozaru ekspertus, LTV ēterā bija skatāma kopš 2001. gada 23. maija līdz pat pērnā gada 16. jūnijam.

Raidījumu aso raksturu apliecina arī bijušā ministra Edgara Zalāna izteikumi, ka viņš "domburšovu" neskatās, turklāt darīs visu, lai arī citi tur nepiedalītos.

"Latvijas politiķi ir sagājuši sviestā. Viņi uzskata, ka aiziet uz "domburšovu" nozīmē pusotra stundu tiešā ētera. Es domāju pretēji. Tur no pusotras stundas dabū labi ja desmit minūtes, kur tajā laikā vēl viens tev visu laiku mēģina aizbāzt muti, mēdās kaut ko," savulaik žurnālam Privātā Dzīve stāstīja Zalāns.

Pēc šiem izteikumiem politiķis saņēma bargu sabiedrības kritiku, turklāt vēlāk piekrita piedalīties Kas notiek Latvijā?.

Raidījumā desmit gadu laikā piedalījušies 1330 dalībnieki, no tiem visbiežāk studijā viesojušies Ivars Godmanis (37 reizes), Ainārs Šlesers (35 reizes), Māris Grīnblats (31 reizi), Valdis Dombrovskis (31 reizi) un Einars Repše (27 reizes).

Televīzijas spēles-izlozes Super Bingo pastāvēšanas laikā laimētāji ir ieguvuši jau 121 automašīnu jeb vidēji vienu auto katru mēnesi. 2002. gadā, spēlei sākoties, lielais laimests bija 1111 latu, bet šī gada sākumā tas sasniedza jau 100 000 latu, turklāt vienlaikus iespējams laimēt arī astoņas dažādu marku automašīnas.

TV3 raidījumu rīko kopā ar valsts akciju sabiedrību Latvijas Loto, kura vienīgā drīkst organizēt valsts mēroga izlozes un loterijas.

TV žurnāls, kā raidījumu Viss notiek dēvē paši tā veidotāji, parāda Latvijā un pasaulē notiekošo caur citu prizmu kā ziņu raidījumi. Tajā vienkopus var būt atspoguļots gan sižets par ramadānu, gan Latvijas ielu mākslu, gan kāda politiska aktualitāte vēl neredzētā rakursā.

Katrs raidījums jau 11 gadus sākas ar vārdiem "Viss notiek, kā tam jānotiek - neatkarīgi no mūsu gribas. Bet brīvība ir mūsu attieksmē pret notiekošo".

"Mēs vienmēr tiecamies saglabāt personisko brīvību, cilvēcisko cieņu un garīgumu, neatkarīgi no apkārt notiekošā. Tādi cilvēki ir mūsu raidījumu varoņi. Mēs gribam, lai par tādiem top arī mūsu skatītāji," teikts raidījuma veidotāju interneta vietnē.

Raidījumu Bez Tabu un TV3 ziņas vēsture nav šķirama, jo tie 2000. gadā parādījās kā viens veselums Bez Tabu laiks. Raidījumi joprojām tiek rādīti viens pēc otra, daudziem nemaz nemanot to sadalījumu arī šodien.

Raidījums Bez Tabu bija pirmais, kas ar televīzijas palīdzību piedāvāja šķetināt sadzīviskas problēmas, kā arī atmaskot dažu labu blēdi.

Viens no pārraides trumpjiem nenoliedzami ir omulīgā, draudzīgā, bet dažkārt arī skarbā vadītāju saruna ar skatītājiem, kuru jau ilggadēji vada bioloģijas zinātņu doktors, molekulārbiologs Juris Šteinbergs un mūziķis Zigfrīds Muktupāvels kopā ar kādu no kompanjonēm - Evelīnu Strazdiņu vai Agnesi Drunku.

Egīla Zariņa vadīto pārraidi Rīta mikslis viņš pats dēvē par gastronomisko sarunu raidījumu. Zariņš ik nedēļu kopā ar kādu sabiedrībā populāru cilvēku nesteidzīgā atmosfērā sarunājas, kamēr slavenība skatītājiem par prieku un Zariņam nogaršošanai gatavo savu iecienītāko ēdienu.

2007. gadā raidījuma vadītājs no LNT aizgāja, atstājot raidījuma veidošanu sava kolēģa Ilmāra Roķa rokās. Pēc gada Zariņš atgriezās un raidījumu vada joprojām. Raidījumam ir visai pretrunīga reputācija - kamēr vieni labprāt vēro slavenību rosīšanos virtuvē un klausās sarunas, citi Egīlu Zariņu kritizē par pārlieku jaukšanos cilvēku stāstītajā, neļaujot pat pabeigt teikumus.

LTV ziņas pulksten 18 jeb raidījums Šodien Latvijā un pasaulē ir pirmais vakara televīzijas ziņu izlaidums Latvijā. Tajā, atšķirībā no citām ziņu pārraidēm, tiek parādīta tikai pati svarīgākā informācija par notiekošo Latvijā un pasaulē koncentrētā veidā.

No citām televīzijas ziņām raidījumu Šodien Latvijā un pasaulē atšķir arī plašais ziņu klāsts no Latvijas reģioniem. Par jaunākajiem un aktuālākajiem notikumiem Kurzemē, Vidzemē, Latgalē un Zemgalē vēsta Latvijas reģionālo televīziju sagatavotie sižeti.

Ik vakara raidījums LNT ziņas izveidotas vienlaicīgi ar pašu Latvijas Neatkarīgo Televīziju. Tā kā LNT tapa, apvienojot Picca TV un NTV5, arī ziņu dienests jaunajā televīzijā lielākoties tika pārmantots no NTV5, kas sabiedriskajai televīzijai alternatīvas ziņas sāka piedāvāt jau 1992. gadā.

LNT ziņas nedaudz vairāk kā desmit gadus kopš pirmā raidījuma, iekaroja sabiedrības uzticību un popularitāti, apsteidzot pat līdz tam par nepārspējamu TV ziņu līderi uzskatīto Panorāmu.

Žurnālistu diskusija Skats no malas ik nedēļu Kārļa Streipa vadībā analizēja politiskās aktualitātes. Katrā diskusijā bez Streipa piedalījās arī trīs žurnālisti-eksperti, kas pārmaiņus pārstāvēja visus Latvijas lielākos medijus.

Streips uzmanību pievērsa ne tikai ar kodolīgu un asu politisko notikumu kritiku, bet arī nesaudzīgu vārdu izvēli.

Pērnā gada 19. septembra priekšvēlēšanu laika raidījums, kurā viņš kārtējo reizi asi kritizēja politiķus, turklāt nosauca Zaļo Zemnieku savienības biedrus par maukām, bija pēdējais. Līgums ar Streipu tika lauzts un 16,5 gadus ilgušais raidījums pārtraukts, ko LTV pamatoja ar morāles apsvērumiem.

Raidījums Savai zemītei radās jau agrīnā Atmodas laikā - 1988. gadā. Atspoguļojot dzīvi un pārmaiņas laukos, tas raidīja 15 gadus. 2004. gadā tā ilggadējā vadītāja Daina Bruņiniece Televīziju pameta. Pēc sešu gadu pauzes 2010. gadā raidījums ar nedaudz izmainītu nosaukumu Es - savai zemītei atgriezās TV ekrānos.

Raidījums savulaik ieguva visaugstākos televīzijas reitingus, kā arī uzvarēja vairākos starptautiskos televīzijas konkursos. Cilvēku sirdis raidījums iekaro ar atklātiem stāstiem par lauku ļaudīm, viņu veiksmēm un neveiksmēm.

Savai zemītei ir arī vienīgais raidījums, kurš, lai gan tā raidīšana bijusi pārtraukta, iekļuvis portāla Delfi apkopojumā. Citiem, piemēram, autobraucēju iemīļotajai Zebra pārtraukumu bijis vairāk, turklāt tie ir neregulāri, tāpēc tas šajā ilglaicīgo raidījumu apkopojumā neiekļuva.

Raidījums Province pirmo reizi ēterā parādījās 1995. gada oktobrī. "Province - tie ir valsts bēniņi. Tā ir kā savdabīga pasaule, kam ikdienā mēs, viesistabu un guļamistabu apdzīvotāji, nepievēršam daudz uzmanības. Laiks šeit rit pēc citiem likumiem. Tas atnāk gandrīz tikpat ātri, bet aiziet lēnāk un ilgāk kavējas," savu vārda definīciju piedāvā raidījuma veidotāji.

TV pārraide ilggadēji rāda sižetus par dažādiem Latvijas nostūriem, ciemiem, pilsētām un cilvēkiem tajās. Tā, piemēram pēdējie raidījumi vēstīja par cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, par kādu autoveikalu un šā gada graudu ražām.

Pērn Province ieguva Grand Prix starptautiskajā lauku tematikai veltītajā televīzijas festivālā Agro Svit, Ukrainā 36 programmu konkurencē. Augstā godalga piešķirta par speciālizlaidumu cikla Laimes lācis pirmo sēriju, kas tika demonstrēta 11. Saeimas priekšvēlēšanu laikā.

Sveikšanas raidījums Daudz laimes! šoruden atzīmēs savu 20 gadu jubileju. "Ir cilvēki, kuriem šī viena minūte, kad raidījuma laikā tiek nosaukts viņa vārds un uzvārds, ir vienīgā publicitāte. Tā ir kā sīka, pieticīga vēlēšanās, kuru mēs saviem skatītājiem piepildām viņa jubilejā," savulaik intervijā laikrakstam Latvijas avīze atzinis ilggadējs raidījuma redaktors Jānis Rijnieks.

Pieticīgā vēlēšanās gan nav par velti. Ja kāds vēlas savu radu vai draugu sveikt individuāli, tikai viņam veltot dziesmu, tad tas maksā nedaudz vairāk kā 50 latus. Lētāk ir savu sveicienu pievienot citiem, kad viena dziesma tiek atskaņota bariņam apsveicamo uzreiz. Šādā gadījumā izmaksas ir uz pusi lētākas.

Panorāma ir Latvijas senākā televīzijas pārraide un viens no Eiropas vecākajiem ziņu raidījumiem. Panorāma ēterā ir no 1958. gada, atpaliekot no visu laiku ilglaicīgākā ikdienas ziņu raidījuma Tagesschau (Vācija) tikai par sešiem gadiem.

Šajā laikā raidījuma tapšanā bijuši iesaistīti vairāk kā 300 cilvēki, un arī patlaban tā veidošana ir galvenais Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta produkts. Tāpat Panorāmas cilvēki ir redzami arī, veidojot citus, dažkārt pat ar ziņām nesaistītus raidījumus.

Panorāma joprojām ir Latvijas skatītākā TV ziņu programma, turklāt arī raidījuma sadaļas, piemēram, sporta un laika ziņas, katra atsevišķi ir starp skatītākajām Latvijā. Līdz pat 1992. gadam šī pārraide bija vienīgais ziņu avots televīzijā, un līdz pat mūsu dienām daudzās ģimenēs tās skatīšanās ir kļuvusi par tradīciju.