Atmiņas par skolas laikos sastrādātajām trakulībām, par kurām var izsmieties arī krietnu laiku pēc mācību iestādes absolvēšanas, ir gandrīz ikvienam. Savās pusaudžu pārgalvībās ar DELFI Izklaidi dalījās mūziķis un viens Latvijas panku kultūras pionieriem - Gvido Linga (attēlā).
"Uzsākot mācības vidusskolā, tieši sāku spēlēt arī grupās Ārprāc un Zig Zag. Līdz ar to man bija izskūti deniņi, bet galvas vidū atstāta "sekste", lai būtu pankiem raksturīgā frizūra.
Uz skolu tādā skatā nevarēju iet, tāpēc nācās staigāt kā idiotam, jo, lai dabūtu sevi tā laika mietpilsoniskajām prasībām pienācīgā izskatā, garākos matus atglaudu uz aizmuguri, izskatoties pēc veca vīrieša," atminas Linga.
Lai gan mūziķa izskats vecākajai paaudzei jau pašos pirmsākumos iedvesis neviltotas šausmas, ar laiku situācija pasliktinājusies vēl vairāk.
"Kad pēc vasaras brīvlaika atnācu uz skolu, mans izskats bija kļuvis vēl nenormālāks. Deniņos izdzītie mati bija atauguši tumši, bet aizmugurē plīvoja garā un spoži baltā "sekste". Skolas direktore, mani ieraugot, pat piedraudēja ar izslēgšanu, ja matus nesavedīšu kārtībā.
Tomēr, tā kā savu ilgi loloto frizūru vienkāršu skolotāju iebildumu dēļ nevēlējos gandēt, atradu zelta vidusceļu. Matus joprojām atķemmēju uz aizmuguri, bet nu frizūru papildināja arī breolīna smēre, ar ko saziedu seksti, lai tā ilgāk turētos atglausta un izskatītos tumšāka. Protams, tas koptēlu padarīja vēl ļaunāku," smejas kolorītais mūziķis.
Tāpat mācībspēku pretenzijas radījis arī Lingas vīrišķīgais izskats, jo, mācoties vidusskolā, mūziķis bijis vecāks par pārējiem skolniekiem.
”Vidusskolas laikā biju divus gadus vecāks par vienaudžiem, ar ko kopā mācījos, un uz skolasbiedru fona drīzāk izskatījos pēc tēvaiņa. Tā kā bārdu neskuvu, staigāju nedaudz noaudzis. Arī par to skolotājas visiem spēkiem centās toleranti aizrādīt, minot, ka, lai gan ar šādiem rugājiem neizskatos slikti, mans vīrišķīgais izskats tomēr mulsinot gados jaunākās klasesbiedrenes," smejas Linga.
Neiztrūkstoša panku un rokmūziķu sastāvdaļa, protams, ir arī pīrsingi dažādās ķermeņa daļās. Kā stāsta mūziķis, pie sava pirmā auskara viņš ticis piecpadsmit gadu vecumā ar adatas un izpalīdzīgu draudzeņu palīdzību. Protams, caurumu skaits, kā jau kārtīgam pankam pieklājas, ātri vien papildināts par vēl septiņiem auskariem.
"Pa abām ausīm kopā man bija astoņi caurumi. Ejot uz skolu, auskarus ņēmu ārā, bet sacaurumotās ausis tāpat varēja labi pamanīt, kas tā laika paaudzei bija nepieņemami. Caurumi, protams, tika durti mājas apstākļos ar meiteņu palīdzību. Paņēmām adatas, spirtu un sērkociņu kastīti, ko pieturēt otrā pusē, un dūrām. Pats riebīgākais bija process pēc ausu caurduršanas. Tā kā caurums bija ļoti šaurs, nācās ar auskaru bakstīties, kamēr no vienas ādas puses to ietrāpīju otrā," skaidro mūziķis.
Jāpiebilst, ka netradicionālā izskata dēļ līdzcilvēkiem raizes sagādājis arī mūziķa brālis. "Kamēr es muzicēju, Igors mācījās Lietišķās Mākslas vidusskolā, staigādams vēl dīvainākā skatā par mani, jo tai laikā bija hipijs. Viņa mati bija ļoti gari, un dēļ tā nācās krietni cīnīties ar skolas vadību, kas gan beigu beigās tomēr uzvarēja.
Brālim pat tika uzstādīts vēl stingrāks ultimāts nekā man - vai nu viņš nogriež normālu frizūru, vai arī lai pamet skolu. Tā kā Igoram bija atlicis pavisam maz laika līdz skolas beigšanai, viņš vienu dienu pārnāca mājās ar uz nullīti noskūtu pauri. Pēc tam gan pagāja laiks, un Igors sabiedrībai nedaudz atspēlējās, ataugušo ezīti izbalinot pilnīgi baltu," atminas Gvido.
Dēlu izdarībās noraudzījusies arī brāļu māte, kura gan jau savvlaicīgi sapratusi, ka ar mākslinieku radošuma izpausmēm nav vērts cīnīties.
"Mūsu mamma bija apbrīnojams cilvēks, kas visās trakulībās noraudzījās no malas, tās ne vienmēr atbalstot, bet arī neko nepārmetot. Viņa jau ļoti agri paziņoja, ka, tā kā nemitīgi ienākošo piezīmju dēļ uz skolu ir apnicis staigāt un viņa to vairs nevar izturēt, par savu rīcību mums būs jāatbild pašiem.
Bieži vien pēc koncertiem vai filmēšanām mājās pārrados ar sarkaniem matiem vai vēl nenormālāku frizūru, bet viņa nepārmeta ne pušplēsta vārda," atceras mūziķis.
Jāpiebilst, ka mammai adresētās piezīmes mākslinieks saņēmis ik dienas, un tās visbiežāk radušās Lingas atšķirīgā izskata dēļ.
"Mana dienasgrāmata bija pierakstīta sarkana no vāka līdz vākam - piezīmes bija no vienas vietas un tapa katru dienu. Skolotājiem pat vairs nebija vietas, kur iespiest ziņu par kādu jaunu pārkāpumu, bet, tā kā atšķīros no apkārtējiem sava izskata dēļ, mācību spēki arvien atrada kādu nieku, ko man piešūt. Lielākoties tās gan bija pilnīgas muļķības - "Gvido atkal skaļi joko" vai "Gvido pagriezies pret skolotāju ar muguru"," smejas Linga.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!