Ralfam Eilandam bail bieži pīpēt marihuānu  (11)

Sarunā ar DELFI Izklaide Ralfs atzina, ka, lai gan savā ikdienā par marihuānas legalizāciju neinteresējoties, aktuālā tēma noderējusi projekta Pirmā vieta TV ietvaros, iemantojot samērā lielu popularitāti auditorijas lokā.

"Marihuānas legalizācijas jautājumiem pats līdzi nesekoju. Video uzfilmēju vien tāpēc, ka ar komandu veidojam komēdijas tipa raidījumu portālā YouTube. Tā kā iepriekšējās intervijās, kas bijušas par ar zālītes legalizāciju nesaistītiem jautājumiem, daudzi jaunieši to nereti pieminēja, izlēmām, ka atsevišķu raidījuma epizodi varam veltīt konkrēti šim tematam," stāsta Ralfs.

Pats mūziķis, vērtējot marihuānas legalizācijas iespējamību, vairāk atbalsta tās pretiniekus, kā arī uzskata, ka šim solim Latvijas sabiedrība vēl nav gatava: "Latvijā sabiedrība ir sadalījusies divās frontēs, atbalstot vai kritizējot zālītes legalizāciju, un, manuprāt, legālai šīs vielas ieviešanai mēs patiesībā nemaz vēl neesam gatavi.

Vērtējot šo jautājumu, man prātā nāk kāds Martina Lutera Kinga citāts, kurā viņš, komentējot marihuānas legalizēšanu, atbildēja, ka civilizētai sabiedrībai ir pienākums ievērot likumus, bet tāpat tai ir arī tiesības neievērot netaisnus likumus.

Tā kā es piekrītu Kingam par valdošo likumu ievērošanu, un marihuānas legalizēšana vai vēl stingrāka kontrolēšana mani neskar, jo pats neesmu nekāds zālītes smēķētājs, nedaudz vairāk atbalstu šī temata kritiķu pusi.

Uzskatu, ka nekādu ieguvumu marihuānas legalizācija Latvijas sabiedrībai nenesīs. Lielākajai daļai cilvēku, īpaši jauniešu, zālītes smēķēšana kļūs par ieradumu, kas graus un ierobežos to spējas.

Varu vien uz pāris pirkstiem saskaitīt tos cilvēkus, ko esmu saticis un kuriem marihuāna patiešām uzlabo radošo sniegumu, padarot labāku to, ko viņi dara.

Piemēram, kad ar grupu PeR piedalījāmies Jaunajā vilnī, starp konkursantiem bija arī kāds dalībnieks no ārzemēm, kura vārdu gan nevēlos atklāt un kurš regulāri smēķēja zālīti, arī uz mēģinājumiem nākot sapīpējies.

Lai gan pats šādu praksi neatbalstu, šim mūziķim tas palīdzēja. Narkotiku iespaidā viņš spēja radīt vēl labāku mūziku, kāda nepieciešama viņa žanram, un zinu, ka arī šobrīd viņš sadarbojas ar savas jomas profesionāļiem, radot lielisku mūziku un tekstus," stāsta Eilands.

Tomēr, neraugoties uz minēto piemēru, mūziķis uzskata, ka šādi gadījumi ir retums, jo daudz lielāks ir to cilvēku pārsvars, kuri narkotiku izmanto, lai apreibinātos: "Esmu redzējis, kā marihuāna izmaina gan dažāda vecuma, gan dažādu profesiju cilvēkus man apkārt.

Esmu arī sastapies ar mūziķiem, kuri vienkārši paliek slinki, nevīžīgi, neko negrib darīt un visu laiku tikai snauž, plānojot, kur dabūt kārtējo devu. Beigu beigās tas viss rezultējas ar to, ka darbiem tiek atmests ar roku, jo par primāro kļūst kārtējās devas sagādāšana, un cilvēks vairs nekādā veidā neattīstās.

Domāju, ka lielākā daļa zālīti visdrīzāk arī izmantos tās primitīvākajā veidā - kā relaksācijas narkotiku pēc smagiem darbiem, un rezultātā būs kā norāvušies no ķēdes.

Tādēļ uzskatu, ka Latvijā šobrīd nav ne tas laiks, ne vieta, kur marihuānu vajadzētu legalizēt. Iespējams, piemēru varētu gūt no citām valstīm, uz kurām cilvēki var aizbraukt un kulturālā līmenī izmēģināt, kāds tad ir šis efekts, tomēr nepārvēršot to par savu dzīvesveidu."

Neraugoties uz marihuānai veltīto kritiku, Ralfs gan atzīst, ka arī pats to ir mēģinājis, tomēr vilinājumu zālītes smēķēšanu pārvērst regulārā ieradumā nejūtot. "Protams, ir gadījies gan iedzert, gan uzpīpēt. Tomēr apzinos, ka visam ir savs laiks un vieta, un kā regulāru praksi šos ieradumus nepiekopju.

Attiecībā uz narkotikām esmu no cilvēkiem, kuri tās īpaši nevēlas mēģināt. Manī ir šis baiļu faktors, ka, šķiet, ka es nevarēšu apstāties. Esmu redzējis ļoti trakus piemērus, un, tā kā vienmēr gaidu to sliktāko, man ir bail, ka kas tāds varētu notikt arī ar mani," nosaka mūziķis.