12 ārvalstu filmas, kas filmētas arī Latvijā  (54)

Portāls Delfi iepazīstina ar tām ārvalstu pilnmetrāžas filmām, kas kopš atmodas uzņemtas Latvijā, tādējādi sildot vietējo ekonomiku. Jau padomju laikā mūsu valsts bija pievilcīga dažādu padomju zemju filmēšanas grupām, jo Rīgas ielas lieti noderēja Berlīnes, Parīzes, Londonas un citu Rietumu pasaules pilsētu ainām.

Latvijas galvaspilsētā filmēts seriāls Septiņpadsmit pavasara mirkļi, krievu versija par Šerloku Holmsu, Tikšanās pie Elbas un daudzas citas padomju gadu ievērojamākās filmas.

Līdz ar dzelzs aizkara krišanu Latvijā ienāca arī pirmie rietumu kino darboņi. Lai gan pasaulslaveni grāvēji Rīgas ielās līdz šim uzņemti nav, pa tām staigājusi ne viena vien Holivudas zvaigzne, kā arī vācu, zviedru, korejiešu un somu filmēšanas grupas. Vairāku filmu fragmenti uzņemti arī Kuldīgā, Tukumā un citviet Latvijā.

Vēl šogad Latviju apmeklēja arī pasaulslavenais ķīniešu izcelsmes aktieris Džekijs Čans. Jelgavas Aerodium vēja tunelī tapa kadri viņa filmai Ķīniešu zodiaks, kuru paredzēts izrādīt uz lielajiem ekrāniem šī gada decembrī.

Ievērojamākās Latvijā uzņemtās pilnmetrāžas filmas:

Viena no pirmajām ārvalstnieku Latvijā uzņemtajām filmām pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados bija Red Hot. Jau drīz pēc neatkarības atgūšanas Latvijā ieradās Kanādas režisors un scenārists Pols Hegiss. Kā vēsta mūziķa Pita Andersona interneta vietne, tad tieši viņu liktenīgā tikšanās un Pita dzīvesstāsts iedvesmojis režisoru uzņemt filmu.

Tā stāsta par padomju jaunieti Aleksu, kurš piecdesmitajos gados aizraujas ar Padomju Savienībā aizliegto rokenrolu, izplata nelegālas ierakstu kopijas un, lai visu padarītu vēl ļaunāku, iemīlas savā kursabiedrē, kura ir augsta čekas ierēdņa meita.

Drīz vien izmeklētāji nāk uz pēdām Aleksam un viņa draugiem, kuri ne tikai izplata nelegālos ierakstus, bet nolēmuši darīt ko vēl noziedzīgāku – dibināt paši savu rokenrola grupu. Rezultātā puisim ir jāizšķiras, vai viņa dzīvē galvenais ir brīva iespēja izpausties mūzikā, vai arī viņš saglabā attiecības ar meiteni un var skoloties tālāk mūzikas akadēmijā.

Red Hot gan nekādus graujošus panākumus neguva, ko Andersons skaidro ar režisora vēlmi filmu maksimāli tuvināt filmu Holivudas standartiem, tādējādi stipri mazinot tās māksliniecisko vērtību. Tajā pat laikā filmēšana uz Latviju atveda nu jau slaveno šefpavāru Mārtiņu Rītiņu un viņa palīgu Elmāru Tanni, kuri šeit ieradās reizē ar filmēšanas grupu.

Režisors Hegiss, kura karjerā Red Hot bija pirmā pilnmetrāžas filma, vēlāk piedalījies vairāku pasaulslavenu grāvēju režijā un scenāriju rakstīšanā, tostarp ir iepriekšējo divu Džeimsa Bonda filmu Casino Royale un Mierinājuma kvants scenārija autors.

Deviņdesmitajos gados Rīgas skatus un aktierus kadrā tvēra arī zviedru filmēšanas grupa. Viņi šeit uzņēma detektīvu Rīgas suņi par kārtējiem izmeklētāja Kurta Valandera piedzīvojumiem. Valanders tiek uzskatīts par "zviedru Šerloku Holmsu", kura tēlu radījis rakstnieks Henings Mankels.

Filmā Rīgas suņi izmeklētājs, šķetinot kārtējo slepkavību saskaras ar Rīgas kriminālo autoritāšu darbību, kādēļ ir spiests doties uz Rīgu. Filmas laikā viņš sadarbībā ar Latvijas Policiju pamazām atklāj sarežģīto pēcpadomju laika Rīgas kriminālo aprindu tīklu.

Ap tūkstošgades miju Latviju savas filmas Neuzvaramais uzņemšanai izvēlējās pasaulslavenais režisors Verners Hercogs.

Filmas pamatā ir reāls stāsts par kāda Polijas ebreju maga un stiprinieka Cišes panākumiem starpkaru Vācijā, līdz tos pārtrauc Hitlera nākšana pie varas. Vēlāk viņš tiek aicināts uz Berlīni piedalīties maģijas šovā, taču Ciše, apjaušot Hitlera plānus, dodas atpakaļ uz dzimto mazpilsētu Polijā, lai brīdinātu tur palikušos par nacisma draudiem.

Kuldīgā 2000. gadā tika uzņemtas epizodes bijušajā Siena tirgū pie Sv. Katrīnas baznīcas, uz Ventas tilta, Rumbas ielā, pie Kuldīgas novada sporta skolas un pie Kuldīgas sinagogas. Pat filmas beigu titros parādās pateicība pilsētas iedzīvotājiem - ”Thanks to the People of Kuldiga and The People of Vilnius”.

Režisora Timo Koivusalo uzņemtā filma Sibeliuss stāsta par pasaulslavenā somu komponista Jana Sibeliusa neparasto likteni.

Filma patriotiskā patosā stāsta par dižā somu komponista dzīvi, kā arī viņa dzīvesbiedri Aino. Pašā Somijā filma tiek uzskatīta par spēcīgu nacionālās pašapziņas avotu, jo parāda valsts izaugsmi no lielkņazistes līdz neatkarīgai valstij.

Rīgā lielākoties uzņemtas Vīnes pilsētas ainas.

Paziņojums par somu kinorežisora Mikas Kaurismeki filmas Saldumiņš (Honey Baby) uzņemšanu Latvijā vēl pirms pašas filmēšanas jau izsauca plašu ažiotāžu.

Izskanēja baumas, ka galveno lomu tajā varētu tēlot Holivudas zvaigznes Džonijs Deps vai Mets Dilons, vai arī britu aktieris Roberts Kārlails. Tas galu galā izrādījās daudz mazāk pazīstamais Henrijs Tomass, bet tas netraucēja katru filmēšanas epizodi plaši aprakstīt vai katrā žurnālā un avīzē.

Filmas sižeta pamatā ir grieķu mīts par Orfeju un Eiridīki, kas pārnests uz mūsdienām. Tās galvenais varonis ir kāds popularitāti zaudējis amerikāņu mūziķis, kurš dodas turnejā pa Eiropas klubiem, nonākdams arī Baltijas valstīs. Mūziķim ceļā pievienojas Vācijā sastapta meitene, kas pie altāra pametusi līgavaini un ļaujas doties visur, kurp vien mūziķis vēlas.

Latvijā filmas uzņemšana notika visai plašā teritorijā – gan Rīgā, gan Tukuma un Viļānu apkārtnē, kā arī Subates robežpunktā.

To, ka Latvijā tapusi arī filma Arhangeļska, lielākā daļa pamanīja tikai pēc tās iznākšanas. Arī daļa kino aprindu cilvēku tai uzmanību pievērsa vien tad, kad tās galvenās lomas tēlotājs – aktieris Daniels Kreigs – tika nominēts spēlēt slaveno spiegu 007.

Filma par britu profesoru Flūku Kelso kas Krievijā pēta Staļina dzīvi un nāvi pēc zīmīgas tikšanās ar viņa bijušo miesassargu. Filmas darbība norisinās Maskavā un Arhangeļskā, no kurām pēdējo tēlo Rīga. Atsevišķos kadros redzama gan Ķeguma spēkstacija, gan Rīgas dzelzceļa tilts un Strēlnieku laukums.

Vāciešu uzņemtā filma Tilts (Die Brücke) ir jau 1959. gadā ar tādu pat nosaukumu tapušās filmas rimeiks, kura šoreiz gandrīz pilnībā uzņemta Kuldīgā.

Filmas sižets stāsta par 1945. gada pavasari, kad Otrā pasaules kara scenārijs jau ir acīmredzams un vācu spēkiem katastrofāli trūkst karavīru. Šā iemesla dēļ septiņiem vāji sagatavotiem vācu pusaudžiem, liek nosargāt stratēģiski svarīgu tiltu, kamēr paši komandieri aizbēg.

Par filmu Cabras pieejamā informācija ir visai skopa. Zināms, ka tā ir šausmu filma, kuras tapšanā iesaistījušās divdesmit mūziķu grupas no visas pasaules. Viena no tām ir mūsu pašu Detlef's Zoo, kuras mūziķi tad arī tajā esot redzami.

Filmas iznākšana ievērojami aizkavējusies, jo sākotnēji plānots, ka tā uz ekrāniem parādīsies jau 2007. gadā, bet pabeigta vien divus gadus vēlāk. Jau 2006. gadā Detlefs paziņoja, ka filmas režisors Fredijs Polania uzņems arī viņa dziesmas So Cold videoklipu.

ASV telekanāla CBS filma tapa vairākās valstīs, tostarp Polijā, Lietuvā, ASV un Latvijā. Tajā piedalījās arī slavenā jaunzēlandiešu izcelsmes Kanādas aktrise Anna Pakvina.

Filma stāsta par Otrā pasaules kara laika Varšavu. Pakvina tēlo poļu sociālā dienesta darbinieci Irēnu Sendleri, kura no Varšavas ebreju depo pamanās izglābt turpat 2 500 bērnu.

Rīgā filmas vajadzībām gan uzbūvēta gan baraka Andrejsalā, kurā uzņemtas vairākas ainas, gan uz laiku bija slēgti vairāki Rīgas centrālo ielu posmi. Latvijā tika uzņemta lielākā daļa no filmā redzamajiem masu skatiem.

Vācu filmas par slimās mātes un meitas attiecībām dēļ 2011. gada pavasarī Vecrīgā uz vairākām nedēļām no jauna atgriezās 1991. gada noskaņās. Hansa Šteinbihlera filmā atmodas laika Latvija spēlē nozīmīgu lomu, tāpēc tās vajadzībām pie Saeimas ēkas un ielās ap to - Atgriežu, Aldara, Mazo Trokšņu ielās no jauna tapa barikādes.

Filmas galvenās varones Margas likteņstāsts aizsākas 30. gadu Latvijā. Pēc 60 gadiem būdama Vācijā, Marga sasirgst ar Alcheimera slimību un iegrimst pasaulē, kurā arvien izteiktāk sajaucas tagadne un pagātne.

Viņas meita, veiksmīgā žurnāliste Sofija, tiek konfrontēta ar ģimenes vēsturi līdz izlemj kopā ar māti doties uz pārmaiņu procesā esošo zemi, lai no mātes atmiņu gabaliņiem izveidotu saprotamu attēlu. Ciemošanās laikā Sofija uzzina par mātes bezgalīgo mīlestību pret viņas tēvu Juri.

Šī mīlestība aizsākās Latvijā 1930. gadu sākumā un zuda līdz ar politiskajām izmainām un iemīļotā neuzticību.

Pērn uz ekrāniem iznākusī asiņainā korejiešu kara filma Mans ceļš daļēji tapusi arī Latvijā. Te korejiešu filmu grupa atradusi gan Berlīnes, gan Londonas ielas un ēkas, gan Normandijas piekrasti, gan Krievzemes ciematiņu.

Korejiešu filma Mans ceļš ir par diviem jauniem sportistiem, kuri abi tik ļoti vēlas startēt Tokijas Olimpiskajās spēlēs, ka kļūst par lielākajiem ienaidniekiem. Spēļu vietā sākas karš un abi tiek iesaukti frontē.

Viens no viņiem nonāk padomju gūstā un arī armijā, vēlāk nokļūst vāciešu rokās, kur atkal drīz nokļūst frontē, līdz visbeidzot abi galvenie varoņi atkal satiekas 1944. gadā Normandijas piekrastē.

Šā gada vidū Rīgā notika vēl citas korejiešu filmas uzņemšana. Filma Berlīnē ir tipiska spiegu filma, kurā Rīgā sastopas Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas spiegu gaitas. Filmēts tiekot arī Berlīnē un Dienvidkorejā.

Šogad kinoteātrus sasniegusi ne tikai britu Bonda jaunākā daļa, bet arī viņa indiešu analoga – aģenta Vinoda piedzīvojumu filma. Gandrīz trešā daļa no visas filmas uzņemta tieši Rīgā, tostarp skati, kas pēc sižeta notiek arī citviet pasaulē.

Filmā Indijas slepenais aģents Vinods cenšas atšķetināt sava kolēģa nāves iemeslus, kādēļ elpu aizraujošā skrējienā apceļo Krieviju, Pakistānu, Uzbekistānu, Dienvidāfriku, Maroku, Latviju un Lielbritāniju.

To visu pavada ne tik elpu aizraujoši specefekti un, pēc kritiķu ieskatiem, arī neizprotami neloģiska filmas montāža un scenārijs. Toties to visu glābjot Indijas aktieru salīdzinoši labā spēle un iespēja apskatīt pus pasauli.