Par ”radiogeišu” dēvētā žurnāliste un pasniedzēja Ieva Adamss un uzņēmējs Arnis Lejiņš (abi kopā attēlā) nedēļas sākumā atzīmējuši pirmo kāzu gadadienu. Neraugoties uz sievas brīvdomīgo garu, pāra ikdiena ir harmoniska, un, lai vēlreiz izdzīvotu priecīgo notikumu, laulātie pat nolēmuši sarīkot atkārtotu kāzu ceremoniju.
”Manas sajūtas gan kāzu gadadienā, gan šobrīd definējamas pavisam vienkārši - esmu laimīga. Un, paldies Dievam, nepiemirstu pateikties viņam katru dienu. Bet tā nav tāda laime, ka "pilnīgi traka aiz laimes", vai "iemīlējusies bez prāta" - tā ir harmoniska, līdzena laime, kuru visu laiku pat cenšos piebremzēt, lai nenokļūtu bīstamā galējībā - nesajustos "pārāk laimīga", lai gan iemeslu - atkal paldies Dievam! - netrūkst," sajūtās par laulībā nodzīvoto gadu ar portālu DELFI Izklaide dalās Adamss.
Kāzu gadadienu pāris pagaidām gan atzīmējis tikai daļēji, jo abi nolēmuši apprecēties vēlreiz.
”Arnis laiku pa laikam atzīstas: žēl, ka esot mani apprecējis. Jo gribētu to darīt atkal un atkal! Nu, un tagad to arī darīsim - šoreiz hindu tradīcijās Bali salā. Un kopā ar bērniem, kas mūsu pirmajā ceremonijā Skotijā nepiedalījās. Turpat būs gan ceremonija, gan otrais medusmēnesis - ja vien haizivis kādam kaut ko nenokodīs," joko žurnāliste.
Neraugoties uz ieplānotajām atkārtotajām kāzām, Adamss atzīst, ka līdz vīra satikšanai par laulībām pat nav domājusi, un, ja nebūtu satikusi īsto cilvēku, jautājums par precēšanos sievieti nenodarbinātu joprojām.
”Nevar taču gribēt precēties abstrakti - vienalga, ar ko, ka tik precēties! Kāzas laimi nesniedz, to dod tikai savienība ar īsto cilvēku. Tiesa, vienu reizi gandrīz smagi kļūdījos - tas vīrietis bija pārāk līdzīgs manam pareģotajam īstajam, bet - jāatkārtojas - Dievs mani pasargāja, neiekritu," stāsta Adamss.
Kā attiecīgu pamatprincipus, uz kuriem balstās abu savienība, Adamss min savstarpējo atklātību un brīvo garu.
”Vissvarīgākais, kas mūs satuvina, ir humānisms - mēs pieņemam cilvēkus, kādi tie ir, neatkarīgi no viņu rases un seksuālās orientācijas, reliģiskās vai politiskās pārliecības. Visi cilvēki ir brīnišķīgi, tikai daži to vēl sev vai ārpasaulei nav atklājuši. Bet mēs to zinām.
Mums pašiem ir ļoti brīvs un saskanīgs komunikācijas modelis, nevis brīvas attiecības - vismaz ne tādā nozīmē, ka darām, ko gribam un, ar ko gribam.
No paša attiecību sākuma mēs esam absolūti atklāti viens pret otru un zinām, ka varam uzticēties viens otram vairāk kā jebkuram cilvēkam pasaulē. Arnis saka, ka viņš ļoti vērtē manu atklātību, viņš ir absolūti pārliecināts, ka, pat ja gadījumā es iemīlētos kādā citā personā, viņš par to uzzinātu, tiešāk sakot - sajustu - pirmais, nevis no preses vai kādiem draudzīgiem "labvēļiem".
Attiecību "dzirkstelītes" saglabāšanai īpašu rituālu mums nav. Toties ir pamatprincipi: mēs uzklausām viens otru un ļoti respektējam.
Un vēl mūs noteikti satuvina viena kopīga lieta - nežēlīgs un galīgi melns humors! Savstarpēja apcelšana ir kļuvusi pilnīgi par tādu kā ģimenes sporta veidu! Es nemitīgi ņirgājos par Arņa latviešu valodas prasmi un solos sarunāt viņam privātstundas pie Elmāra Taņņa vai vismaz pie Roberto," smejas Adamss.
Melnais humors noder arī, apspriežot ziņas, ka uzņēmējs sievas ikdienā nav vienīgā persona, ar ko Adamss vienojot romantiskas attiecības.
”Kas attiecas uz manu tā saucamo tuvo draudzeni, ko sabiedrība apspriež pilnās burās - tā ir tikai viena no manu draugu loka, ar kuru mēs, visa ģimene, kopā tusējam, aicinām vakariņās, ar bērniem ejam uz multenēm un tā tālāk.
Tas ir tik pašsaprotami: gan man, gan manam vīram ir draugi un draudzenes, ar ko mums nav itin nekādu romantisko attiecību! Mēs ar Lindiņu, piemēram, mīlam iepozēt fotogrāfiem, smukās bildes pēc tam atrādām saviem vīriem, un visi četratā pie vīna glāzēm kārtīgi uzjautrināmies par kārtējo skandālu," atklāj biseksuālā sieviete.