Kims Čenirs (attēlā), nesen mirušais Ziemeļkorejas līderis, izcēlās ar dažādām dīvainībām un kaprīzēm. Viņa iecienītākais dzēriens bija Hennesy konjaks, kura iepirkšanai no valsts kases katru gadu tika tērēts vairāk nekā viens miljons ASV dolāru.
Sadams Huseins, ar nāvi sodītais Irākais diktators, bija ne tikai cietsirdīgs un nežēlīgs cilvēks, bet arī dažādos veidos pārkāpa islāma dogmas, jo īpaši attiecībā uz alkohola lietošanu. Sadams vislabprātāk dzēra sarkanvīnu Mateus Rosé.
Muamars Kadafi, kurš valdīja Lībijā no 1969. līdz 2011. gada beigām, kad tika noslepkavots pilsoņu kara laikā, bija ļoti aizrāvies ar dārgo viskiju Johnnie Walker Black Label, kura krājumus nemiernieki atraduši viņa darba kabinetā.
Nikolae Čaušesku, bijušais Rumānijas diktators, kurš valdīja līdz pat 1989. gadam, kad viņam tika izpildīts televīzijā translēts nāvessods, pēc grūtas darba dienas labprāt baudījis skotu viskiju Chivas Regal.
Pols Pots kļuva par Kambodžas vadītāju 1975. gadā. Viņa diktatūras gados gāja bojā gandrīz trīs miljoni cilvēku. Jaunībā Pots kādu laiku dzīvoja Parīzē, kur topošajam diktatoram iegaršojās sarkanvīns - no šī dzēriena viņš neatteicās visu turpmāko dzīvi.
Mao Dzeduns, Ķīnas komunistu partijas dibinātājs, joprojām uzskatāms par vienu no jauno laiku vēstures spilgtākajām figūrām. Kā īstens patriots no dzērieniem Mao deva priekšroku ķīniešu liķierim Maotai.
Pensionētais Kubas līderis Fidels Kastro iecienījis ne tikai cigārus - viņš ar baudu dzer arī slavenos kokteiļus Mojito un Cuba Libre. Neoficiāli zināms, ka Kastro tāpat nesmādē labu skotu viskiju.
Zimbabves prezidents Roberts Mugabe no 1987. gada līdz pat šai dienai turpina gremdēt valsti arvien dziļākā krīzē - lauksaimniecības produkcijas ražošana ir praktiski apstājusies, bet inflācijas rādītāji turpina augt. Tai pašā laikā uz savas 85. dzimšanas dienas svinībām Mugabe pasūtījis 2000 pudeles dārgā šampanieša Bollinger un Moët&Chandon, kā arī 500 pudeles viskija Johnnie Walker.
Padomju diktators Josifs Staļins vienmēr piedāvāja saviem viesiem degvīnu, bet pats no dzeršanas atturējās, lai saglabātu skaidru galvu un panāktu vēlamo rezultātu. Tomēr pilnīgs atturībnieks viņš nebija un labprāt iedzēra ne tikai degvīnu, bet arī pussaldo gruzīnu vīnu Khvanchkara.
Nav noslēpums, ka Itālijas autoritārā režīma vadonim Benito Musolīni piemita dažādas dīvainības. Iespējams, kā vienu no tām var minēt viņa aizraušanos ar zemeņu frapē, kuru sastāvā ietilpst zemeņu liķieris un sorbets (Chianti un Angostura). Musolīni piedzīvoja kaunpilnu nāvi, kad viņu notvēra, nošāva un pakāra aiz kājām 1945. gada aprīlī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
