Ivars Kļaviņš cieš pats no savas skaudības  (70)

No tusiņiem līdz ticībai un garīgajai attīstībai

"Dzīvošana Lielbritānijā mani kā personību ir ļoti mainījusi. Esmu kļuvis par finansiāli patstāvīgu un neatkarīgu cilvēku, kurš gan joprojām saka, ko domā, un dara, ko grib. Esmu arī pievērsies ticībai un savai garīgajai attīstībai, kā rezultātā ir krasi mainījušās manas prioritātes.

Ja agrāk tās bija tusiņi, skriešanās ar mašīnām un meitenes, tad šobrīd man ir svarīgi nopelnīt naudu un ieguldīt to mākslā, jo ir pienācis laiks sākt ierakstīt savas sakomponētās dziesmas un nodot tās tālāk cilvēkiem," sarunā ar DELFI Izklaide stāsta Kļaviņš.

Būšu godīgs - man vienkārši skauž

Tāpat jaunais komponists atklāj, ka reiz pausto kritiku pret tādiem Latvijā zināmiem mūziķiem kā Guntaru Raču, Lauri Reiniku un Raimondu Paulu izteicis, skaudības vadīts, un šīs jūtas nereti rada riebumu pašam pret sevi.

"Patiesība jau ir tāda, ka man nav nekādu antipātiju pret Guntaru Raču. Viņš man pat patīk, un es viņu apskaužu, jo atšķirībā no manis Račs pelna naudu ar savu sirdslietu un dzīvo savā zemītē, kā arī saņem cilvēku atzinību.

Būšu godīgs - man vienkārši skauž, ka kādam iet labāk nekā man, kā arī man bija pamatīga cemme par to, ka Račs sadarbojas ar Martu Ritovu, Mārtiņu Ruski, Sabīni Berezinu, Kristapu Pujātu, Madry un citiem maniem bijušiem šova kolēģiem, nevis ar mani.

Apzinos, ka tā ir standarta latvieša skaudība, tādēļ šobrīd cenšos tendēties uz to, ka viss dzīves laikā notiekošais ir jāuztver kā mācība, un ir jāatceras, ka svarīgi ir tas, ko un kāpēc es pats esmu darījis un kādas tam ir bijušas sekas.

Manā gadījumā tās ir tādas, ka man vairs nav citu variantu, kā vienīgi censties savu mūziku realizēt ārzemēs, jo, pateicoties saviem skandalozajiem izgājieniem un izteicieniem par Latvijā pazīstamiem māksliniekiem un producentiem, esmu iemantojis sliktu slavu, un, visticamāk, arī ķieģeli savai mūziķa karjerai dzimtenē," savu sarūgtinājumu neslēpj Kļaviņš.

Protams, man tagad ir zīmogs uz pieres

Tomēr, neraugoties uz nožēlu par kādreizējo rīcību un jaunajām dzīves pamatvērtībām, kas ietver čaklumu un pozitīvu attieksmi pret visu notiekošo agrākās aprunāšanas un skaudības vietā, topošais komponists apgalvo, ka nav kļuvis par svēto un no skandāliem vēl nav gatavs atteikties pavisam.

"Ļoti daudz jauno censoņu savu atpazīstamību veido ar skandālu palīdzību. Tas patiesībā ir ļoti diskutabls jautājums, vai šāda rīcība ir laba vai slikta, pareiza vai nepareiza, jo arī es savu popularitāti esmu ieguvis tieši ar šādu rīcību.

Protams, man tagad ir zīmogs uz pieres, ka esmu muļķis un idiots, bet es tomēr esmu pamanīts, un Latvijā mani ikkatrs zina kā raibu suni.

Savukārt ļoti daudzi mani kolēģi no Okartes skatuves, kuriem tika dota tāda pati iespēja sevi parādīt kā man, jau sen ir aizmirsti, un daudzi pat neatceras viņu vārdus," uzskata ambiciozais jaunietis.

Negatīva publicitāte ir efektīvāka nekā pozitīva

"Ceru, ka mani nenospers zibens par šo ieteikumu, un nedomājiet, ka es neko neesmu sapratis, tomēr mans ieteikums citiem jaunajiem talantiem ir tāds, ka, ja jums ir iespējas izcelties ar skandāliem, droši šaujiet visus piparus ārā, jo negatīva publicitāte ir daudz efektīvāka par pozitīvu.

Tomēr rēķinieties arī ar sekām, lai nesanāk tā, ka beigās jūs riebjaties paši sev. Piemēram, Liene Brikouska bučojas ar meitenēm, un tas skan piedauzīgi un skandalozi, bet tai pašā laikā arī piesaistoši, un pret viņu nevienam nerodas riebums.

Savukārt slikts piemērs ir Sandis Kiops, kurš sola bučoties ar suņiem, un asociācijas attiecīgi ir pretīgas, un es pat nebrīnīšos, ja viņu kāds drīz par to piekaus vai izdarīs ko vēl ļaunāku," prāto jaunus garīgos apvāršņus sasniegušais mūziķis.