Radio personība Roberts Gobziņš (attēlā) pēc meitiņas piedzimšanas dzīvo nemitīgā steigā, tomēr arī viņa dvēselei tuva ir literatūra, un kolorītais mūziķis labprāt atklāj savus iecienītākos autorus, kā arī grāmatas.
"Lasu, kad vien gadās brīvi brīži, un pārsvarā ārzemju autoru darbus. Esmu iecienījis krievu rakstnieka Aleksandra Buškova grāmatas, kas pārstāv fantastikas un detektīva žanrus. Buškovam ir raksturīga ļoti laba valoda, kā arī savs redzējums par aktuālām tēmām, kas ir neatkarīgs no valdošās ideoloģijas.
Šobrīd esmu izlasījis visas viņa grāmatas, bet, gaidot, kad iznāks kas jaunas, izlīdzos arī citu autoru sniegumu," sarunā ar DELFI Izklaide stāsta Gobziņš.
"Mani saista vēsturiski romāni un populārzinātniski darbi, kas vēsta par cilvēka izcelsmi, kā arī pauž pārpasaulīgu domu lidojumu. Labprāt lasu fantāzijas, kuras raksturo mūsdienu cilvēka nokļūšanu citā laikā un vietā, piemēram, akmens laikmetā, un viņa cīņu pašam ar sevi šajos apstākļos.
Man ļoti patīk pētīt, kā šīs tēmas izdodas apspēlēt dažādiem rakstniekiem, un vienai trešdaļai no visiem autoriem, kuru darbi tiek izdoti, tas pat sanāk tīri labi.
Spēcīgākie šai lauciņā ir Vasīlijs Golovačovs un Jurijs Hvāns, kurš raksta par dažādām saimnieciski noderīgām tēmām, piemēram, to, kā kopt valstiskumu. Mūsdienu impērijām tas būtu jāpamācās," uzskata dīdžejs.
"Burvīga grāmata ir arī Ābece. Uz burta "H" tur rodams ļoti jauks vārds "humors", ko raksturo anekdote par Haraldu, kas tēlo Holandes sieru. Iesaku visiem šo lapu reizi pa reizei atšķirt un pārskatīt," aicina Gobziņš.
Tāpat dīdžejs par vērtīgiem atzīst arī bērnu žurnālus Ezis un Zīlīte, jo ir interesanti pildīt tajos norādītos bērnu uzdevumus, un šī nodarbe ļauj nezaudēt lielisko īpašību - bērnišķību arī vecumā.
"No Zīlītes smeļos iedvesmu savām dziesmām. Lai tās uztvertu absolūti visi cilvēki, dziesmu tekstam jābūt tik vienkāršam, ka to saprot pat pirmklasnieks, un šis žurnāls ir kā ideju avots, no kura var nemitīgi pasmelties ko jaunu," savos novērojumos dalās ekscentriskais mūziķis.