Par sava uzņēmuma izveidošanu kaut reizi mūžā ir aizdomājies gandrīz katrs cilvēks, un padomos, kā uzsākt biznesu un to veiksmīgi attīstīt, dalās pazīstamais uzņēmējs un miljonārs Jūlijs Krūmiņš (attēlā).
Nopelnīto naudu nevajag uzreiz tērēt dārgās automašīnās
"Lai sāktu darboties uzņēmējdarbībā, pirmkārt, jābūt labai izglītībai un, vēlams, plašām svešvalodu zināšanām, kā arī jābūt vienkārši "savam" cilvēkam. Ja cilvēkam piemitīs šīs trīs lietas, tad viņam arī viennozīmīgi veiksies, bet, ja to nav, tad kaut ko uzsākt būs ļoti grūti.
Kad bizness uzsākts, lai tas jau pirmajos mēnešos nenobankrotētu, vajag nevis sākt tērēt nopelnīto naudu un pirkt dārgas automašīnas, bet gan ieguldīt visus ienākumus uzņēmuma tālākajā attīstībā," sarunā ar DELFI Izklaide stāsta Krūmiņš.
Jāsāk no zemākā pakāpiena
"Noteikti arī jāsāk ar kaut ko mazu - nedrīkst uzreiz tēmēt uz augstiem mērķiem. Tad šīs mazās lietas jāpilnveido, un neizpaliks arī panākumi.
Esmu lasījis par slaveno miljardieri Džonu Rokfelleru, kurš savu ceļu pretim bagātībai sāka absolūti bez nekādiem līdzekļiem. Iesākumā viņš strādāja kādā bārā par trauku mazgātāju, tad jau stāvēja aiz bāra letes, pēc tam kļuva par oficiantu un jau pēc gada šo bāru nopirka.
Vēl pēc pāris gadiem Rokfelleram bija vēl divi bāri, tad sekoja restorāns un tā tālāk, bet visa sākums bija tieši trauku mazgāšana," skaidro Krūmiņš, uzsverot, ka daļa panākumu atslēgas slēpjoties zināšanās un veiksmē, tomēr viss pārējais jau atkarīgs no cilvēka.
Galvenais ir spēt saskatīt mērķi
"Vienmēr esmu teicis, ka nav svarīgi, ja kaut ko neproti - visu var apgūt. Galvenais ir zināt, ko vēlies un spēt saskatīt mērķi, uz kuru tiekties. Un katrai lietai, protams, jāpieiet arī ar mīlestību.
Tagad šajās zināšanās apmācu arī savus mazbērnus un smejos, ka viņi mani tagad var izmest kaut vai pliku ārā, bet jau pēc gada es tāpat būšu atpakaļ kā bagāts cilvēks," nosmej miljonārs.
Pats sācis ar košļājamo gumiju tirgošanu
Kā stāsta Krūmiņš, viņa paša ceļš pretim sasniegumiem bijis celmains un riskants, un gājis visādi: "Atceros, ka pelnīt sāku ap sešpadsmit gadiem, kad pie Laimas pulksteņa ar citiem puišeļiem no ārzemniekiem pirkām košļājamās gumijas, cigaretes un džinsa bikses.
Košļājamo gumiju bloks tolaik maksāja ap piecpadsmit rubļiem, bet mēs tās pārdevām atsevišķās paciņās, tā nopelnot trīsdesmit rubļus.
Pēc tam nāca vēlākie gadi, kad bija tulpes un rozes, kas ļāva nopelnīt naudu automašīnām. Savukārt vēlāk jau bija koki, kūdra, nafta, un tad jau viss aizgāja," atminas Krūmiņš.
Jāizprot atšķirība starp ekonomiku un finansēm
"Biznesā ir trīs lietas, ar kurām jārēķinās un kas jāizprot. Tās ir ekonomika un finanses, un atšķirība starp tām.
Ekonomika ir tā, kurā var meklēt biznesu, ar ko nodarboties, savukārt finanses vērtē, cik tu vari ieguldīt un cik tev jānopelna. Būtiski, ka šīm divām lietām jāstrādā kopā, un es nesaprotu, ka valdība var pie tām strādāt kā pie diviem atsevišķiem lielumiem.
Viena partija strādā pie ekonomikas jautājumiem, bet otra - pie finanšu. Pieņemu, ka tāpēc mūsu valstī arī nekas nenotiek. Vieni tērē, otri pelna, bet šīm jomām taču jāstrādā roku rokā.
Arī es pats vienmēr esmu grāmatvedim prasījis, kādas ir mūsu finanses, cik mēs varam atļauties, kur varam paņemt kredītu. Tu nevari tērēt vairāk nekā pelni, un, lai veiksmīgi ražotu, pirmais ir pajautāt, kam noteiktais produkts tiks pārdots un kam tas ir vajadzīgs.
Tad, kad tu zini, kam gribi pārdot, tad jāsāk meklēt iespējas, kā to izdarīt tā, lai tev paliktu iespējami lielāka peļņa - vismaz divdesmit pieci procenti pēc nodokļu nomaksas. Citādi jau nav vērts ieguldīt pūles," skaidro miljonārs.
Jāprot laipot starp likumiem
Tomēr, neraugoties uz analītisko pieeju finanšu un ekonomikas jautājumiem, Krūmiņš atzīst, ka uzņēmējdarbībā ir noderīga arī prasme laipot starp likumiem.
"To, vai sasniegt panākumus biznesā iespējams tikai ar godīgiem līdzekļiem, vērtēju kā koku ar diviem galiem. Tur ir jāprot laipot. Varu teikt atklāti, ka arī pats ne vienmēr esmu visu darījis tikai godīgā ceļā.
Deviņdesmito gadu sākumā nodarbojos gan ar kontrabandas lietām, kad no Krievijas nāca degviela, gan centos uzkrāt kapitālu citādos veidos, izvērtējot gadījumus, kad varu nemaksāt nodokļus tur, kur no tā iespējams izvairīties likumīgā ceļā.
Šodien ir būtiski skatīties, lai netiec acīs politikai un ekonomikas un finanšu policijai, citādi bizness uzreiz tiks likvidēts. Protams, ka negribas maksāt lielās summas, bet neko darīt - nodokļi jāmaksā," nosaka Krūmiņš.