Bijušais Admirāļu kluba īpašnieks un uzņēmējs Jānis Dāvis (attēlā), kurš šobrīd, kā pats smejas, bauda klusu un mierīgu pensionāra ikdienu, jaunos uzņēmējus pēc izaugsmes iespējām mudina lūkoties ārvalstīs nevis dzimtajā zemē, kā arī analizē valsts iedzīvotāju finansiālo grūtību cēloņus.
Uzcelt pelnošu biznesu no nulles Latvijā ir neiespējami
"Uzņēmējdarbības attīstībai mūsu valstī nesaskatu pilnīgi nekādu nākotni, jo valsts nekādā veidā neatbalsta ne jaunos, ne vecos uzņēmējus, domājot tikai par to, kā nozagt pēc iespējas vairāk naudas no tiem cilvēkiem, kas kaut kādā veidā to cenšas nopelnīt.
Tiem jaunajiem cilvēkiem, kas, neraugoties uz šo skumjo situāciju, tomēr ir apņēmušies kaut ko darīt, primārā prasība ir laba izglītība un svešvalodu zināšanas, kas noderēs, raugoties pēc izaugsmes iespējām aiz mūsu valsts robežām.
Ja ir šie rādītāji, tad pastāv cerība, ka izdosies dabūt arī labu darbu. Bet par jauna un pelnoša biznesa uzcelšanu no pilnīgas nulles mūsu valstī ir jāaizmirst.
Biznesa iespējas mūsdienu Latvijā neredzu vispār, jo, pirmkārt, konkurencē pārliecinoši uzvarēs jau esošie lielie zīmoli, ko visbiežāk finansē ārvalstu uzņēmēju līdzekļi, otrkārt, visas brīvās tirgus nišas jau ir aizņemtas.
Jaunam cilvēkam šai sistēmā ir iespējams iesoļot tikai kā ierindas darbiniekam, lai vēlāk, iespējams, kļūtu par darba devēju. Un arī šeit galvenais ir jau minētā labā izglītība kombinācijā ar ļoti spēcīgu harismu un iniciatīvu.
Pārējie, kas uzskata, ka izglītībai nav nozīmes, var doties uz Īriju vai Norvēģiju lasīt zemenes vai kraut zemi, jo pie mums, Latvijā, jau pat tās vairs drīz nebūs," sarunā ar DELFI Izklaide skumji secina Dāvis.
Iedzīvotāju maksātie nodokļi ieplūst krāpnieku kabatās
Sava profesionālā mūža laikā uzņēmējs uzkrājis kapitālu, kas viņam sagādājis bezrūpīgas vecumdienas. Tomēr savu naudu Dāvis labprātāk tērē ārzemēs, jo Latvijā iedzīvotāju līdzekļi visbiežāk nonākot negodīgu cilvēku kabatās.
"Latvijā savu naudu man ir žēl tērēt, jo tā aizplūst netaisnīgos nodokļos vai valsts noteiktu un pilnīgi nelietderīgu ideju realizācijā, kā arī zagļu un krāpnieku kabatās, un par valsts iedzīvotāju maksātajiem nodokļiem tiek uzturēts pilnīgi bezjēdzīgs valsts pārvaldes aparāts.
Uzskatu, ka valsts vadītājiem savi pilsoņi ir jāaizsargā, bet pie mums šī parādība ir absolūti nepareiza jau saknē. Valsts aparāts atrodas vienā ierakumu pusē, savukārt tās iedzīvotāji - otrā.
Šis fenomens ir sagrāvis jebkādu pilsonisko apziņu un sistemātiski degradē mūsu valsts vispārējo inteliģences līmeni," secina uzņēmējs.
Iedzīvotāju nacionālā pašapziņa ir sagrauta
"Šobrīd valsts vadītāju negodīgās un alkatīgās rīcības dēļ ir zudusi mūsu valsts iedzīvotāju ticība šai zemei, un zudusi to nacionālā pašapziņa. Tik bieži ir dzirdēts teiciens: mīlu šo zemi, bet ne valsti.
Tā rezultātā mēs kāpjamies nevis uz priekšu, bet krītam atpakaļ, un drīz vien atgriezīsimies tur, kur bijām pirms simts gadiem.
Mūsu bērni vairs nav latvieši. Tie ir Eiropas pilsoņi, kuriem arī valsts valoda vairs ir vien neliela komunikācijas nepieciešamība nevis nacionāla bagātība. Domāju, ka vien retais no mūsdienu jauniešiem savas valsts un idejas vārdā būs gatavs gulties zem tanka," uzskata Dāvis.
Iedzīvotāju dalīšana latviešos un krievos ir pazemojums tautai
Kā otro valsti un arī tās ekonomisko izaugsmi degradējošu procesu bijušais uzņēmējs min latviešu tiekšanās cilvēkus iedalīt "savējos" un "svešajos".
"Ja esi dzimis Latvijā, tu esi Latvijas pilsonis un tev arī kā tādam jājūtas, savukārt valstij šī piederības sajūta ir jārosina.
Nav gudrāku, skaistāku, spēcīgāku vai nabadzīgāku cilvēku. Cilvēks ir cilvēks, lai kādai tautībai tas piederētu. Nav nozīmes tam, vai cilvēks runā latviešu, krievu, baltkrievu vai ebreju mēlē.
Brīdī, kad sākām cilvēkus dalīt latviešos un svešzemniekos un paziņot, ka visi pārējie, kas nav mūsu tautieši, vispār nav cilvēki, mēs sevi neizsakāmi pazemojām," uzskata Dāvis, kritizējot arī referenduma par otro valsts valodu iznākumu.
Krievu valodas oficiāla ieviešana ļautu saglabāt latviešu valodu
"Uzskatu, ka referendums par valsts otro valodu mums sniedza iespēju latviešu valodu nevis pazudināt, bet tieši otrādi - veicināt tās saglabāšanu. Katras valsts bagātība ir divas valsts valodas. Tā ir papildus investīcija, ko nodot tālāk paaudžu paaudzēs un ko neviens nevar atņemt.
Mums jāsaprot, ka latviešu valoda agri vai vēlu asimilēsies un to darīsim arī mēs paši, tādēļ krievu valodas oficiālā ieviešana, kas šo procesu aizkavētu, netika pienācīgi novērtēta.
Ar šo soli mēs būtu varējuši latviešu valodu saglabāt daudz ilgāk un stabilāk nekā tagad, kad esam kļuvuši par latviešiem, kas lēnām brauc projām un izkūst pasaules okeānā," grūtsirdīgi nopūšas bijušais uzņēmējs.
Latviešu nelaime ir Ķenča domāšana
"Diemžēl latviešiem raksturīgajā Ķenča domāšanā galvenokārt dominē nepamatots pārākums, pakļaušanās vai alkatība, un tas ir patiešām bēdīgi. Uzskatu, ka uz mūsu tautiešiem attiecināms populārais teiciens: ja esi piedzimis par vergu, tad kā vergs arī nomirsi.
Tā ir mūsu nelaime un nasta, kas jānes, un uzskatu, ka no bedres, kurā šobrīd atrodamies gan pilsoniskās apziņas, gan finansiālās labklājības ziņā, ir neiespējami tikt laukā.
Tieši tādēļ vieta, kur jūtos patiesi labi, ir Maskava. Tur dzīve kūsā, un cilvēki cīnās par izdzīvošanu un dzīvošanu ar pilnīgi citu domāšanu.
Maskaviešiem piemīt valstiska apziņa un plaša mēroga redzesloks, tāpēc man ļoti patīk ar šiem cilvēkiem pavadīt kopā laiku, diskutēt par dažādām tēmām, izvirzīt nākotnes mērķus," skaidro Dāvis.
Latvijas ieguvums ir valstij raksturīgais miers
Taujāts, kādēļ bijušais uzņēmējs par savu dzīvesvietu tomēr izvēlējies Latviju nevis ietekmīgo kaimiņzemi, Dāvis slavē mūsu valstī valdošo mieru.
"Latvijā mani saista šīs zemes miers. Tu vari iziet uz ielas, nebaidoties par savu drošību, un tas, salīdzinājumā ar citām valstīm, ir ieguvums.
Dodoties tālos ceļojumos uz ārzemēm, mēs jau būtībā neko jaunu neieraugām, visur cilvēki un to domāšana, izejot no to piederības reliģijai un attiecīgiem dzīves un dabas apstākļiem, ir gandrīz vienāda.
Un nekur citur pasaulē jau tu patiesībā nevienam arī neesi vajadzīgs. Šeit tevi pazīst, te ir tavi draugi un cilvēki, ar ko tu kontaktējies, un tev nevienam nav nekas jāpierāda," nosaka Dāvis.
Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
