Par liktenīgo 21. decembri, kuru daļa cilvēces gaida kā savas eksistences galu, viedoklis ir katram, un iespējamo apokalipsi komentē arī pazīstamais latviešu komponists Raimonds Pauls (attēlā).
"Šo ziņu visiem iesaku uztvert vienkārši ar smaidu. Lai jau cilvēki paākstās, bet nopietni par to satraukties nudien nevajadzētu. Ja nemitīgi domāsim par visām iespējamām nelaimēm, kas vien ar mums var atgadīties, tad jau nav pat vērts dzīvot.
Uzskatu, ka gaidāmais pasaules gals ir fenomens, par ko ikdienā nav vērts pat domāt. Tas tāpat pienāks tad, kad mēs to vismazāk gaidīsim, un uz nemitīgi izziņotajiem apokalipses datumiem paļauties ir muļķīgi. Kā saka, jo vairāk gaidi, jo ilgāk nāk," sarunā ar DELFI Izklaide joko Pauls.
Arī par iespējamo elektrības zudumu komponists nesatraucas, piebilstot, ka izsludinātā ažiotāža kādam vienkārši ir bijusi izdevīga finansiālā jomā.
"Manuprāt, pasaules gals ir viens liels biznesa projekts. Es uz šo triku neuzķeros un 21. decembra vakarā mierīgi spēlēšu koncertu. Neesmu no māņticīgajiem, tomēr ceru, ka nekāds elektrības zudums to neizjauks," nosmej komponists.
Prātojot par pasaules gala peripētijām, Pauls tā vietā aicina pievērsties krietni nozīmīgākām problēmām, ar ko sabiedrība saskaras savā ikdienā.
"Iesaku domāt drīzāk par to, kā mums ātrāk izkļūt no nabadzīgo valstu saraksta. Tas būtu daudz pareizāk, jo cik tad ilgi mēs atradīsimies šai Eiropas valstu lejasgalā? Mums it kā nemitīgi stāsta, ka viss paliek labāk, bet nekas te labāk nepaliek. Viss kļūst tikai dārgāks.
Ir jādomā par mūsu ekonomiku un to, kā celt valsts iedzīvotāju labklājību. Arī kultūras problēmu mums ir bez savas jēgas, un vajadzētu pievērsties to risināšanai nevis ticēt visādiem pareģojumiem.
Var jau būt, ka sabiedrības pievēršana šādām lietām gan ir apzināta, lai novērstu cilvēku domas no reālajām problēmām. Vienmēr jau tiek izdomāts kaut kas, ar ko piesegties, lai tikai cilvēki nesāktu lasīties kopā, rīkot demonstrācijas un protestēt pret valdošo situāciju," prāto komponists.
"Mūsu ikdienā tāpat pietiek problēmu, ar ko cīnīties un kas pašas ietver nelielu pasaules galu. Piemēram, šobrīd netiekam galā ar sniegu, tāpat pastāv iespēja, ka mūs piemeklēs kādas ģeofiziskas katastrofas, piemēram, plūdi vai vulkānu izvirdumu sekas.
Dažādas globālas kataklizmas, kas var ietekmēt mūsu ikdienu, norisinās ik dienas visā pasaulē, un atliek vien cerēt, ka tās mums paies garām. Par savu rītdienu droši būt nevaram, un arī šīs planētas eksistences beigas nav no mums atkarīgas," viedi secina Pauls.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
