Brīvticību patentējis kā savu jaunievedumu
"Šobrīd Latvijas reliģiskajām organizācijām, līdzīgi valsts pārvaldei, ir raksturīga smagnējība un ārkārtīgi sarežģīti baušļu skaidrojumi, kuri vairs neatbilst mūsu gadsimtam un pasniegtajā kontekstā pat nav atrunāti svētajos rakstos.
Šīs divas iezīmes ir galvenie iemesli, kādēļ cilvēki no baznīcas kā reliģiskas organizācijas arvien vairāk attālinās, izvēloties savu individuālo ceļu ticībā, un šeit arī sākas brīvticības ceļš - manā izpratnē tā ir to cilvēku ticība, kas nekad nav bijuši draudzē, ir to pametuši vai dažādu priekšnoteikumu dēļ draudzē nekad nestāsies.
Arī priekš manis un manas ģimenes reliģisko organizāciju aparāta sniegtā ticības interpretācija ir krietni par smagu.
Ja cilvēkam vajag tuvējā veikalā nopirkt pienu, viņš taču nebrauks uz to ar smago mašīnu, bet gan ar riteni vai vieglo mašīnu. Tāds ir arī brīvticības vienkāršotais mēģinājums tvert to, ko skaidro Baznīca," sarunā ar DELFI Izklaide savas profesijas pamatprincipus skaidro Korālis.
"No šiem apstākļiem arī izriet mans darbs. Latvijā esmu vienīgais brīvmācītājs, kurš nav pakļauts kādam augstākam vadības orgānam, vien Dievam.
Es strādāju ar cilvēkiem, kuri tic kam augstākam, sauksim to par Dievu, tomēr reliģiskā organizācijā iesaistīties nevēlas. Līdz ar to brīvticība nav nekāda veida reliģiska konfesija vai sekta. Tā nestrukturizē cilvēkus," stāsta Korālis, piebilstot, ka brīvticībai radījis arī savu preču zīmi, likumā noteiktajā kārtībā reģistrējot to Patentu valdē, un neviens to nedrīkst atdarināt.
Savu dzīves sūtību ieraudzījis vīzijā
"Brīvmācītāja amatu pieņēmu aptuveni pirms pieciem gadiem. Ceļu uz šo profesiju man pavēra iedrošinājums "no augšas" jeb vīzija, mudinot strādāt ar cilvēkiem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ ir attālinājušies no baznīcas vai arī nevēlas tai tuvoties, vai formāli ir draudzē, bet tā īsti neiesaistās tās darbībā.
Ja man kāds iepriekš būtu teicis, ka notiks kas tāds, es nekad neticētu. Tomēr, tā kā pēc savas dabas esmu arī mistiķis, pēc vīzijas redzēšanas tai tomēr pievērsu uzmanību, un man šķita svarīgs šis augstāko spēku sniegtais impulss.
Vīzija mani piemeklēja laikā, kad ar ģimeni piedzīvojām konfliktu ar baznīcu un sarežģītus ekonomiskos apstākļus. Tas notika pāris gadus ātrāk, pirms krīze iesākās pārējai Latvijas sabiedrībai.
Tā kā esmu ne tikai garīgas, bet arī praktiskas dabas cilvēks, tolaik atrados dilemmas priekšā - vai izmantot savas prasmes un darba pieredzi sadzīves darbu lietās, dodoties uz vectēva dzimteni - Vāciju - strādāt, līdzīgi kā to dara vairums tautiešu, vai palikt šeit, Latvijā, un turpināt savu iesākto ceļu garīdzniecībā pēc krasas dzīves apstākļu izmainīšanās.
Vīzijā man tika teikts: "Dari cilvēkus brīvus un to dzīvi - ar savām zināšanām labāku!" Tā nu es paliku Latvijā," nosaka Korālis.
No baznīcas izslēgts erotisko aktu fotografēšanas dēļ
Kā atklāj Korālis, garīdzniekam pirms pieciem gadiem nācies izstāties no baznīcas, jo tā izteikusi pretenzijas pret Korāļa uzskatiem ne tikai par reliģiju, bet arī dzīvi kopumā.
Konfliktu veicinājušas arī neskaidrības, kas saistītas ar Valmieras draudzei piederošajiem nekustamajiem īpašumiem. Tā rezultātā Korālis izbeidzis darba attiecības ar baznīcu.
"No baznīcas un draudzes par maniem uzskatiem izslēdza ne tikai mani, bet arī manu sievu un bērnus vienā un tai pašā dienā. Šis notikums ģimeni gan ir tikai saliedējis, un, kopš manas atkāpšanās no mācītāja amata, strādājam tālāk un par dzīvi nesūdzamies.
Viens no baznīcas argumentiem, kas veicināja manu aiziešanu no tās, ir mans toreizējais vaļasprieks, kas šobrīd jau ir reģistrēts arī kā profesija - fotografēšana. Ar to nodarbojos jau krietnu laiku un pelnu arī iztiku.
Fotografēju profesionālā līmenī un esmu aizrāvies ar erotisko aktu radīšanu. Esmu Latvijā vienīgais mācītājs - fotogrāfs, kurš neievēro normu uzspiestās robežas, un ar to, šķiet, ieiešu vēsturē," smejas Korālis.
Savā darbā izmanto mūsdienu tehnoloģiju platformas
"Lielākais brīnums, kas man pašam ir palicis neizprotams, ir tas, ka pseidokonservatīvajā Latvijā man pietiek darba gan kā brīvmācītājam, gan erotisko aktu fotogrāfam.
Vienmēr ir valdījis uzskats, ka mācītājs un kailums ir normālam cilvēkam nesavienojamas lietas. Tomēr tieši tas arī ir tas, kas manī rada prieku - darīt ko brīvāku, vēl Latvijā neierastu.
Izmantoju arī mūsdienu tehnoloģiju sniegtās platformas - piemēram, sociālie tīkli ir viens no maniem pamatinstrumentiem, kas kaut kādā veidā ļauj cilvēkiem paust to, ko vēlos teikt.
Galvenais, ka jūtos laimīgs, savā jomā novērtēts un cilvēkiem vajadzīgs. Ņemot vērā, ka Latvijas sabiedrība nav pārāk komunikabla, es to tomēr mācos darīt.
Man gan nav tādu iespēju kā arhibīskapiem, kuri par valsts līdzekļiem sniedz intervijas, tomēr cenšos darīt maksimālo ar tām iespējām, kuras man ir dotas," stāsta brīvmācītājs.
Arī normāls vecis var darboties garīgā sfērā
Trešā Korāļa nodarbošanās, kas cilvēkus izbrīnot ne mazāk, ir ekoloģisko jumta skaidu ražošana.
"Man pieder zeme un meži, un priecājos, ka varu izmantot to sniegtās iespējas. Te arī vēlos uzsvērt šo vīrišķo stīgu - arī viens normāls vecis, kurš šo to saprot no praktiskām lietām un reizē var darboties garīgā sfērā.
Mans galvenais vadmotīvs ir komunikācija ar līdzcilvēkiem. Daudzi gan reizēm pārmet, ka man nav tas dziļums, ko cilvēki no mācītāja gaida, tomēr es jau arī nenodarbojos ar tradicionālo ticības sludināšanu," atklāj Korālis, piebilstot, ka atšķirīgie uzskati gan neapzīmē profesionalitātes trūkumu.
Neatbalsta nelietderīgo reliģisko organizāciju aparāta uzturēšanu
"Lai gan mani ieskati par reliģiju un cilvēku ir brīvāki nekā vairumam Latvijas reliģisko organizāciju, man tomēr ir Latvijas Universitātē apgūta teoloģiskā izglītība un divdesmit gadu ilga prakse baznīcā.
Ļoti labi saprotu, kā darbojas reliģiskās organizācijas, jo esmu bijis arī arhibīskapa padomnieks, darbojies prezidijā, man ir liela administratīvā pieredze, kā arī izpratne par to, kas ir reliģisko organizāciju stiprās un vājās puses.
Tomēr kritiski un ar neizpratni vērtēju baznīcai raksturīgo lielo līdzekļu norakstīšanu, kā arī tēriņus, kuru lietderība ne agrāk, ne tagad nav bijusi pietiekami skaidra.
Tā arī līdz galam nekad neesmu izpratis, kādēļ ir jāuztur šis milzīgais aparāts un kam tieši paredzētas tā funkcijas.
Šai gadījumā saskatu paralēles ar valsts pārvaldi un to, cik bezjēdzīgas ir nemitīgās diskusijas, kas cenšas atmaskot likuma pārkāpējus augstākajās instancēs vai vienkārši negodīgus cilvēkus. Cilvēkiem ļoti patīk nemitīgi runāt, bet līdz darīšanai nonākt ir grūti," secina Korālis.
Laulājis Interpola darbiniekus
Brīvmācītāja galvenie amata pienākumi ir kāzu un bēru ceremoniju, kā arī privātu dievkalpojumu, kristību, laulības jubileju, īpašu ģimenes jubileju, mājas svētīšanu un citu saietu vadīšana. Savas darbības laikā Korālis izpelnījies arī savu klientu lojalitāti.
"Būtiski, ka brīvticība nekādā veidā nav saistīta ar valsts finanšu spekulācijām, jo tā netērē nekādas valsts dotācijas. Par visu maksā cilvēki, kuri vēlas manu klātbūtni kādā tiem nozīmīgā notikumā, un šādā veidā mēs pat bagātinām valsts budžetu ar maksātajiem nodokļiem un veicinām tūrismu viesu mājās, pilīs, dabā.
Zīmīgi, ka pirmie cilvēki, kurus es kā brīvmācītājs salaulāju, bija Interpola darbinieki, un tad viss, protams, notika dziļā slepenībā. Tāpat ir laulātas arī augstas amatpersonas un prominences, kuras gan būtu nekorekti nosaukt vārdā. Manuprāt, tas lieliski apstiprina brīvticības lojalitātes reitingu," nosaka Korālis, ikvienam vēlot radošu un skaistu gadu, svētkus un ikdienu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
