Ļaundarim Supermenam jau 80: Klarks Kents un citi supervaroņi  (27)

Abi autori, vēl mācīdamies skolā, aizrāvās ar komiksu radīšanu, un 1933. gada janvārī draugu vidū izplatīja savu pašrocīgi izgatavoto ilustrēto stāstu The Reign of the Superman jeb Supermena valdīšana.

Tajā attēlotais Supermens bija ļaundaris un lielās depresijas laika klaidonis Bils Danns, kurš piesolītās naudas dēļ piekrīt ļaunā zinātnieka profesora Smolija eksperimentam. Viņš iedzer zinātnieka radītu vielu, kas viņam ļauj lasīt un kontrolēt prātus, paredzēt nākotni un absorbēt visas universā eksistējošās zināšanas.

Viņš redz, ka zinātnieks šīs spējas grib iegūt pats, tāpēc nogalina viņu un cenšas kļūt par pasaules valdnieku. Supermena spēks izrādās ar laiku izzūdošs, un viņš atkal kļūst par klaidoni.

Drīz pēc pirmā tēla radīšanas, Sīgelam ienāca prātā, ka popularitāti varētu gūt Supermens kā labais varonis. 1933. gada otrajā pusē viņš kopā ar Šusteru radīja melnbaltu komiksu par parastu detektīvu The Superman. Stāstu jau grasījās pirkt kāds Čikāgas komiksu izdevējs, taču pēdējā brīdī no tā atteicās un drīz bankrotēja.

Lai gan Šusters bija atmetis jebkādas cerības par Supermena tēla dzīvotspēju, Sīgela mudināts pēc gada viņš radīja vēl trešo komiksa varoņa versiju, piešķirot viņam superspējas un visas mums tik pazīstamās ārējās iezīmes. Tostarp viņa biogrāfijā tika ierakstīta ierašanās no citas planētas un duālā personība.

Tā bija dzimis mums pazīstamais Klārks Kents, kurš ikdienā ir laikraksta reportieris, bet, kad nepieciešams, kā Supermens cīnās ar ļaunajiem.

Arī jaunais tēls tūlītēju atzinību neguva un tikai retumis nonāca kādas avīzes izklaides lapas slejā. Viss mainījās, kad 1938. gadā DC Comics vēlējās izdot jaunu komiksu grāmatu, meklēja jaunas vēsmas un pieaicināja abus Supermena radītājus. Leģendārajam varonim bija ārkārtīgi panākumi, un jau pavisam drīz tas ieguva pats savu žurnālu.

Portāls Delfi iepazīstina arī ar citiem komiksu varoņiem, kuri ir pazīstami arī Latvijā. Vairāki no tiem, piemēram, Betmens un Fantastiskais četrinieks savulaik radās, tieši iedvesmojoties no Supermena komiksu lielajiem panākumiem.

Latvijā zināmākie komiksu varoņi, kuri jau sen dzīvo ne tikai uz papīra:

Viens no vislabāk pazīstamajiem supervaroņiem daudzo filmu, multfilmu, datorspēļu un, protams, komiksu dēļ ir Betmens. Cilvēku-sikspārni, reizumis sauktu arī par Krustnesi apmetnī vai Tumšo bruņinieku, Supermena panākumu iedvesmoti, reiz radīja Bobs Keins un Bils Fingers.

Melnajā kostīmā tērptajam varonim nepiemīt pārdabiskas spējas, taču lielā bagātība zem maskas slēptajam Brūsam Veinam ļauj sevi attīstīt intelektuāli un fiziski, lai apkarotu ļaunumu Gotemas lielpilsētā. Krītoties dolāra vērtībai reālajā pasaulē, Veina tēls no miljonāra pamazām ir kļuvis par miljardieri, lai viņa iespējas būtu samērīgas ar filmās un komiksos attēloto supervaroņa vērienu.

Leģendāri kļuvuši arī viņa lielākie ienaidnieki, tostarp Džokers, Kaķsieviete, Pingvīns, kā arī Betmena palīgs Robins.

Betmens novērtēts par pasaulē otru atpazītāko supervaroni tūlīt pēc Supermena. Viens no iemesliem tam ir par viņu uzņemto filmu skaits, kas pārspēj visus viņa konkurentus (neskaitot seriālus). Turklāt no tām izceļas gan Tima Bērtona savulaik uznemtās filmas, gan nupat Kristofera Nolana režisētā triloģija, ko daudzi eksperti uzskata par labākajām supervaroņu filmām.

Lieliskā četrinieka komandu radīja rakstnieks un komiksu grāmatu scenārists Stens Lī, kurš ir līdzautors vēl daudzu citu Marvel komiksu supervaroņiem. Tieši 1961. gadā radītā supercilvēku komanda deva nepieciešamo atspērienu, lai Marvel Comics no vietēja mēroga komiksu izdevniecības kļūtu par globālu multimediju korporāciju.

Tradicionālais stāsts par četrinieku vēsta, ka viņi visi ieguvuši pārdabiskas spējas pēc tam, kad saņēmuši starojumu kādas kosmiskas misijas laikā.

Misters Fantastiskais, kurš ir komandas līderis un ģeniāls zinātnieks, spēj izstiept savu ķermeni praktiski neierobežotos attālumos. Viņa sieva - Neredzamā sieviete - var kļūt ne tikai neredzama, bet arī ap sevi radīt īpašus enerģijas laukus.

Cilvēks Lāpa savukārt ir viņas jaunākais brālis, kuram bez spējas pašam pārvērsties ugunīgā tēlā un vadīt uguni, piemīt arī prasme lidot. Ceturtais ir viņu oranžais akmens miesas draugs Lieta, kuram ir neizmērojama izturība un spēks.

Kapteinis Amerika tika radīts gandrīz divdesmit gadus pirms citiem supervaroņiem, ar kuriem kopā viņš vēlāk devās pasaules un galvenokārt Amerikas aizstāvības misijās. Pats pirmais Kapteiņa Amerika komikss iznāca 1941. gadā un ļāva viņam strauji iekarot amerikāņu sirdis kā superkaravīram, kurš par tādu pārtaisīts, lai palīdzētu amerikāņiem tikt galā ar Hitleru.

Tūlīt pēc kara supervaroņa popularitāte sāka bālēt un tā drukāšana tika apturēta. Uz laiku tā drukāšanu atjaunoja piecdesmitajos gados, taču līdz ar ne visai spožajiem panākumiem Korejas karā tas tomēr negūst popularitāti. Kopš sešdesmitajiem gadiem viņš ir viens no Atriebēju komandas, turklāt bieži uzņemas tās vadību.

Līdzīgi kā pašu Kapteini daudzi asociē ar visu amerikāņu tautu, tā arī viņa ienaidnieki parasti iemieso ASV ideālu pretmetus un apdraudējumu. Tā, piemēram, viņš cīnās ar nacismu (iemieso Sarkanais galvaskauss, Barons Zemo), neonacismu (Doktors Fausts), komunismu (Karogu plēsējs, Odze) un terorismu (Hidra).

Halka tēla radīšanā Stens Lī ietekmējās no vairākiem fantastikas darbiem, tostarp stāsta par Frankenšteinu. Viņš ir kārtējais varonis, kuram piemīt divas dabas - gudra zinātnieka un spēcīga, taču lielākoties nedomājoša monstra. Halks atzīts par vienu no spilgtākajiem Marvel komiksu  varoņiem.

Vienlaikus viņš supervaroņa tēlam ir visai netipisks - ļoti spēcīgais un brutālais radījums parasti rīkojas tikai sava ego vārdā. Tikai retumis viņam parādās spēja būt jaukam vai rēķināties savās darbībās ar citiem. Atkarībā no konkrētā stāsta Halks ir bijis gan labais, gan sliktais varonis.

Oriģināli tiek uzskatīts, ka superspējas zinātnieks ieguvis neveiksmīga eksperimenta laikā, kurā noticis sprādziens. Spējas gan viņam nesušas vairāk ļauna nekā laba, jo viņš nespēj tās kontrolēt - zaļā monstrā zinātnieks pārvēršas ikreiz, kad ir apdraudēts vai nikns. Jo niknāks Halks kļūst, jo stiprāks un neaprēķināmāks varonis ir.

Zaļā Luktura ideja DC Comics komandai radās gandrīz vienlaikus ar Supermenu un Betmenu, bet pie viņa tēla - rakstura, izskata, lomas un sadarbības ar citiem komiksu varoņiem - tika strādāts vēl aptuveni septiņu gadus. Līdz ar supervaroņu popularitātes vispārēju norietu pēc Otrā Pasaules kara viņa komikss tika slēgts.

Pēc teju desmit gadiem zaļais varonis atkal nokļuva komiksu lapaspusēs. Šajā laikā tika radīti arī citi zaļie lukturi, kuri kā galaktikas policisti rūpējās par Zemes un citu planētu mieru. Viņiem spēku dod gredzens, kas ik pēc laika jāuzlādē pie zaļā luktura.

Līdz šim Zaļais lukturis bijis redzams dažādās filmās, multfilmās, datorspēlēs un grāmatās, tostarp visai bieži parādījies supervaroņu veidotās Taisnības līgas sastāvā. Pēdējā pilnmetrāžas filma, kas arī Latvijas auditoriju iepazīstināja ar šo komiksu varoni, iznāca 2011. gadā. Pēc lielajiem pirmās filmas panākumiem jau paziņots, ka sākts darbs pie tās turpinājuma.

Metāla kostīmā tērptais tēls ir kārtējā komiksu supervaroņu radītāja Stena Lī ideja, kuru vizualizēja mākslinieki Dons Heks un Džeks Kirbijs. Dzelzs vīrs, pēc tā autora Lī plāniem, tika radīts kā visu kvēlākā vēlme un vienlaikus kāds, ko visi ienīst - bagāts un neuzvarams, pleibojs un vienlaikus iedomīgs egoists. Turklāt varonis - ieroču magnāts publikai pirmoreiz tika iedāvāts aukstā kara nokaitētajā laikā, kad amerikāņiem karš jau sen bija apnicis.

Stāstā bagāts ieroču izgudrotājs Tonijs Stārks nokļūst gūstā. Spiests saviem ieslodzītājiem izgatavot ieročus, taču tā vietā pats sev rada bruņas, kurās tērpts izkļūst no gūsta. Vēlāk, stāstam attīstoties, viņš karo pret komunistiem, galvenokārt vjetnamiešiem, bet sižets laika gaitā ir mainījies, Dzelzs vīram cīnoties gan Persijas līča valstīs, gan Afganistānā.

Pats tēla radītājs vienmēr lepojies, ka, lai cik reti Marvel Comics arī nesaņemtu vēstules no varoņu pielūdzējām - meitenēm, tās gandrīz vienmēr bijušas adresētas Dzelzs vīram.

Idealizētais sapņu vīrietis ar ģeniālo prātu un neizmērojamu bankas kontu ir eksistējis arī realitātē. Lai gan supervaroņa radītājs to nekomentēja, daudzi norādīja uz Stārka līdzību ar ieroču tehnoloģiju ražotāju Hovardu Hjūzu.

Viņš bija savam laikam netipisks izgudrotājs vientuļnieks (tiesa, vairākkārt neveiksmīgi precējies), filmu veidotājs, vairāku aviācijas rekordu uzstādītājs un vienlaikus arī viens no pasaules bagātākajiem cilvēkiem. Viņa dzīvesstāsts izmantots par pamatu arī 2004. gada filmai Aviators.

Kārtējais Stena Lī iztēles iemiesojums Zirnekļcilvēks arī tika radīts pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Tas atšķirībā no daudziem citiem varoņiem jau sākotnēji tika radīts jauniešu mērķauditorijai.

Kostīmā tērptais Pīters Pārkers ir bārenis, kuru uzaudzina tante Meja un onkulis Bens. Viņš ir kautrīgs, par sevi nepārliecināts un vientuļš pusaudzis.

Laika gaitā gan zem sarkanā tērpa attēlotais Pārkers ir vairākkārt mainījies, sākotnēji no skolēna pārtopot studentā, bet vēlāk - skolas skolotājā, tomēr vispopulārākais viņa tēls ir fotožurnālists.

Zirnekļcilvēks ir viens no visu laiku komerciāli veiksmīgākajiem komiksu varoņiem. Cilvēks zirneklis popularitātes ziņā tiek vērtēts kā trešais pazīstamākais supervaronis ierindojoties aiz DC Comics radītajiem Supermena un Betmena. Viņš bieži izmantots par Marvel Comics seju, turklāt regulāri iekļauts arī citu supervaroņu komiksos kā palīgs cīņā pret ļaunajiem spēkiem.

Brīnumsieviete, lai gan bieži asociēta ar vīriešu dzimtes pārstāvi Kapteini Ameriku, ir konkurējošās DC Comics kompānijas supervarone. Līdzīgi kā Kapteinis, arī viņa radīta Otrā Pasaules kara laikā un iemieso amerikāņu nāciju. Sava sievišķīguma dēļ viņa bieži tiek izmantota arī kā feminisma simbols.

Ideja par supersievietes nepieciešamību radās, kad psihologs un melu detektora izgudrotājs Viljams Mārstons kādā intervijā pauda, ka komiksiem vēl ir milzīgs neizmantots potenciāls. Viņš drīz tika uzaicināts kļūt komiksu izdevēja konsultantu un kļuva kā apsēsts ar domu, ka nepieciešams varonis, kas karo nevis ar dūrēm, bet mīlestību. Viņa sieva Elizabete tik noteikusi: "Labi, bet lai tā ir sieviete."

Brīnumsieviete stāstā pie cilvēkiem ierodas no kādas amazoņu apdzīvotas izolētas Paradīzes salas, lai atgrieztu dzīvē uz tās nejauši avarējušu ASV izlūkošanas aģentu. Viņa paliek pie cilvēkiem un palīdz apkarot nacismu, vēlāk komunismu. Vēlāk viņa kļūst par supervaroņu veidotās Taisnīguma līgas dalībnieci.

Marvel Comics guru Stens Lī dažādās bilžu grāmatās mēdza iekļaut varoņus, kurus dēvēja par mutantiem. Parasti netika paskaidrots, kas tie ir, taču Lī vienmēr norādījis, ka cilvēki saprot par ko ir stāsts.

Sešdesmito gadu sākumā viņš radīja X-Cilvēkus jeb cilvēkus mutantus, kuri x-gēna dēļ piedzimst ar pārdabiskām spējām. Stāsta pamatā bija profesors Havjers, kurš, sabiedrībā jūtot pieaugošo spriedzi un bailes no mutantiem, dibina mutantu skolu un patvērumu, lai apvienotu mutantus un sabiedrībai pierādītu viņu labos nolūkus.

X-cilvēku stāsta ekranizācija ir Marvel Comics pēdējās desmitgades lielākais veiksmes stāsts un iemesls, kāpēc ik gadu uz lielajiem ekrāniem parādās aizvien jaunas un jaunas supervaroņu filmas. Kopumā piecas X-cilvēku tematikai veltītās filmas, no kurām divas veltītas populārākā komandas supervaroņa Vulvarīna jeb Vilknadža stāstam, ienesušas 1,2 miljardu ASV dolāru tīro peļņu.

Sargus Latvijā, iespējams, būtu pamanījis retais, ja vien pirms trim gadiem arī mūsu kinoteātrus nesasniegtu šīs varoņu komandas ekranizētā versija. Arī viņi savulaik pirmo reizi parādījās komiksā, taču atšķirībā no citiem šeit minētajiem varoņiem, viņu stāsta sižets bija ļoti strikts un iekļauts tikai divpadsmit žurnālos, kuri oriģināli iznāca no 1986. līdz 1987. gadam.

Sargi ir supervaroņi, kuri savulaik piedalījušies ASV karā pret Vjetnamu un vēlāk palīdzējuši novērst visas pasaules bojāeju gadījumā, ja ASV izceltos atomkarš ar Padomju Savienību.

Stāsta norises laikā gan viņi visi ir atvaļināti vai arī strādā valdības labā. Izbijušos varoņus atkal apvieno Roršaks, kurš, darbodamies ārpus likuma, ir atklājis, ka pasaulei atkal draud briesmas.

Reālas superspējas no komandas gan piemīt tikai neona zilajam doktoram Manhetenam, kurš spēj ar prātu izjaukt un salikt pa atomiem praktiski jebko. Uz viņa pleciem balstās ne tikai iespēja novērst draudošo pasaules galu, bet viņš tiek norādīts arī kā vienīgais iemesls, kas ASV ļāvis būt pārākiem pār Padomju Savienību aukstā kara laikā.

Slavenais skandināvu dievs Tors ir visai tuvs mūsu pašu Pērkonam. Stens Lī viņa tēlu gan ir stipri vien noplicinājis, noliekot to vienā līmenī ar citiem supervaroņiem.

Jau kopš sešdesmitajiem gadiem amerikanizētais skandināvu teiksmu varonis komiksu lapaspusēs redzams kopā ar Dzelzs vīru, Halku, Kapteini Ameriku un citiem, veidojot Atriebēju komandu.

Līdz šim nebūdams pašu populārāko supervaroņu līderos, viņš arī Latvijā kļuvis pazīstams tieši pēdējos gados. Popularitāte pieauga pēc Tora stāsta parādīšanās uz lielajiem ekrāniem 2011. gadā un tai sekojošās filmas Atriebēji lielajiem panākumiem. Jau šā gada augustā plānota nākamās filmas par Tora piedzīvojumiem pirmizrāde.

Vēl četrus gadus pirms Supermena - 1929. gada 17. janvārī laikrakstā Thimble Theatre pirmo reizi parādījās komiksu varoņa jūrasbraucēja Papaija komiksu sleja. Tā autors Elzijs Segārs zīmētajam tēlam piešķīra superspējas, kuras izpaudās milzu spēkā ikreiz pēc spinātu porcijas apēšanas.

Raupjais un nereti vulgārais varonis vienlaikus izceļas ar lielu pietāti pret daiļā dzimuma pārstāvēm un izcilu taisnīguma izpratni, cīnoties ar zagļiem un pat par mieru pasaulē.

Kopš tēla radīšanas pirms 84 gadiem, par viņu ir izdotas neskaitāmas komiksu grāmatas, radio lugas, multfilmas un 1980. gadā arī pilnmetrāžas filma. Plānots, ka 2014. gada nogalē iznāks jauna trīsdimensiju animācijas filma. Tās režisors Gendijs Tartakovskis sola, ka filma būs "tik mākslinieciska un nereālistiska, cik vien tas ir iespējams".

Līdzīgi kā Papaijs, arī Asterikss ir visai attāls no ierastajiem komiksu varoņiem, kuri mūsdienu vai nākotnes pasaulē apkaro ļaunos un novērš pasaules galus. Asterikss ir Romas impērijas ziedu laikos dzīvojošs galls, kurš mīt nelielā ciematiņā tagadējā Bretaņas apgabalā Francijā.

Ciematiņa ikdienā nav jāglābj pasaule un dzīve rit visai mierīgi, ja neskaita nepārtrauktus konfliktus ar romiešiem, kas gallus vēlas pakļaut, kā arī ikdienas ķildām pašu cieminieku vidū. Šajās reizēs Asterikss spēj demonstrēt pārdabisku ātrumu un spēku, lai ciema dzīvi ievirzītu atpakaļ bezrūpīgās ikdienas sliedēs.

Lielā laika un telpas starpība gan Asteriksam nav liegusi tikties ar citiem šajā rakstā minētajiem supervaroņiem, piemēram, Supermenu, kad tas kādā komiksā nonāk senajā Gallijā.