Pirmdien, 21. janvārī, savu 56. jubileju svin aģentūras Mis Latvija vadītāja Inta Fogele (attēlā). Atzīmējot gadu miju, skaistumkonkursu patronese atzīst, ka tik labi kā šobrīd viņa nav jutusies nekad.
"Katrs cilvēks ir tik vecs, cik viņš jūtas. Iekāpjot piecdesmit sestajā gadā, man šķiet, ka dzīve tikai tagad var tā pilnvērtīgi sākties. Ja komplektā ar mūža laikā uzkrāto dzīves pieredzi nāk prasme nezaudēt humora izjūtu un apziņa, ka dzīvo nākotnei, tad viss ir kārtībā un nosacītais vecums nav šķērslis dzīves baudīšanai.
Diemžēl vairums latviešu labprātāk lūkojas pagātnē, smilkstot un ņerkstot par visām dzīves nebūšanām. Manuprāt, tas ir bezjēdzīgi, jo, ja neko nevari mainīt, tad cik liela ir jēga tērēt savas emocijas un enerģiju, domājot par notikušo?
Ir nevis jāieciklējas uz nepatīkamo pieredzi, bet jāiet uz priekšu, jo, stāvot uz vietas, mēs regresējam," sarunā ar DELFI Izklaide stāsta Fogele.
Aizdomājoties par sava dzīvesprieka un enerģijas avotu, skaistumkonkursu organizatore atbild ar nelielu ironiju.
"Pēc horoskopa esmu ūdensvīrs, kas skaitās ekscentriska un savā laikā, sabiedrībā un vidē apkārtējo ne vienmēr saprasta zīme. Tā kā to apzinos, par mazsvarīgām lietām, kas lieki "noēd" nervus, nesatraucos.
Tāpat manas jaunības un vitalitātes noslēpums ir neveselīgs dzīvesveids, neregulāra ēšana, periodiska slimošana un dažādas operācijas, kas gan nav saistītas ar ārienes uzlabošanu, bet drīzāk tās samaitāšanu. Ārsti visiem spēkiem cenšas manu izskatu maksimāli sabojāt, un es pati viņiem vēl piepalīdzu.
Piemēram, šobrīd varu lepni teikt, ka esmu metāliste, ne tikai balstoties uz mūzikas stilu, ko jau kopš agras jaunības klausos, bet arī kājā ievietoto dzelžu dēļ," smej Mis Latvija vadītāja, pieminot pirms gada gūto potītes lūzumu.
"Iespējams, par manu jaunību rūpējas arī kompānija, ar ko jau ceturtdaļgadsimtu pavadu gan savu darba, gan brīvo laiku - man apkārt esošie cilvēki paši nemainīgi ir ceturtdaļgadsimtu veci.
Uzturoties ar viņiem kopā, vecumu starpību nejūtu. Prātojot par šo īpatnību, atminos, ka man arī deviņpadsmit gadu vecumā bija draugs, kam bija piecdesmit pieci, un ar viņu man bija krietni interesantāk nekā ar saviem vienaudžiem. Šķiet, speciālisti šo parādību dēvē par "bioloģiskajām šķērēm".
Man vispār patīk cilvēki, kuriem galvā ir smadzenes un kuri dzīvo paši savā pasaulē, bet savus uzskatus citiem neuzspiež. Šādu fleksiblu attieksmi pret dzīvi cenšos ievērot arī es pati. Tas, ka cilvēks ir citādāks nekā tu, jau nenozīmē, ka viņš ir sliktāks. Es pati mēdzu teikt, ka, ja vien tu nespļauj manā bļodiņā, tad ēd savu zupu kaut ar dakšiņu," nosaka aģentūras Mis Latvija vadītāja.
Savu dzimšanas dienu Fogele gan atzīmēs, izvairoties no jauniešiem raksturīgām trakulībām.
"Tā kā ne uz vienas no diskotēku skatuvēm vai klubu bāra letēm uzrāpties vairs nespēju, kā dēļ, starp citu, esmu iedzīvojusies depresijā, savukārt bezpersoniska burziņa rīkošanu vai apmeklēšanu es nevēlos uzņemties, nolēmu, ka savā dzimšanas dienā uzvedīšos sev pilnīgi neraksturīgi, proti, stāvēšu pie plīts.
Mans draugs mājās ir atstiepis milzīgu brieža cisku, un tad nu no tās gatavošu gulašu, ar ko pacienāt tuvākos draugus. Vispār tam jāsanāk īstam meistardarbam, jo ikdienā es kā sabiedrisko ēstuvju cienītāja praktiski negatavoju.
Tāpat paģērēšu, lai man iedod kādu mierīgāku ķēvīti, kam uzrausties mugurā, un ar sev nozīmīgiem cilvēkiem došos izjādē ar zirgiem, izbaudot patiesu draugu un godīgu zvēriņu sabiedrību," savās iecerēs dalās Fogele.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
