Džungļi un napalms zilajos ekrānos: 10 Vjetnamas kara filmas  (153)

Lai gan karš turpinājās vēl aptuveni divus gadus līdz pat Dienvidvjetnamas galvaspilsētas Saigonas krišanai komunistu rokās, amerikāņiem bija jau gana. Līdz pat septiņdesmito gadu otrajai pusei kara tēma pat Holivudā bija tabu, taču pēcāk Vjetnamas ainas kino varēja redzēt vai ik gadu.

Portāls Delfi iepazīstina ar desmit iespaidīgākajām filmām par Vjetnamas karu vai kara veterāniem, lai gan ikviens šāds tops ir subjektīvs:

Krusttēva režisora Frensisa Forda Kopolas filma Mūsdienu apokalipse parasti tiek minēta kā pati populārākā un efektīgākā Vjetnamas kara filma.

Tieši viņa vārds kara filmas tapšanai palīdzēja savākt nepieciešamos teju 32 miljonus ASV dolāru, kas tolaik bija visai iespaidīga summa filmai. Kopolas meistarība un filmas aktieru plejāde, tostarp Marlons Brando, Martins Šīns, Roberts Divāls, Deniss Hopers, Harisons Fords un citi, nelika vilties, kasē ienesot teju trīskāršu summu.

Filma stāsta par Vjetnamas kara pašu intensīvāko kauju laiku, kad ASV armijas kapteinis Vilards tiek nosūtīts slepenā misijā neitralizēt Zaļo berešu pulkvedi, kurš esot sajucis prātā. Savā ceļā uz uzdevuma izpildīšanu Vilards uzzina, ka pulkvedis ir viens no apbalvojumiem bagātākajiem ASV karavīriem visā Vjetnamā, kurš patlaban kādā ciemā tiek pielūgts kā dievs.

Braiena De Palmas filma Kara upuri ir pacifistu saukļu un ideju pilns stāsts par kara šausmām, kuras bezjēdzīgi prasījušas neskaitāmas jaunu ASV vīriešu un Vjetnamas civiliedzīvotāju dzīvības.

Lai gan filmas veidotāji uzsver, ka ne uz vienu nenorāda ar pirkstu un tikai vēlas atainot kara dabu, tās sižets ir balstīts uz reāliem notikumiem. Kara laikā ASV kareivji no kāda vjetnamiešu ciema nolaupa meiteni, viņu izvaro un vēlāk nogalina. Viens no grupas gan visā pastrādātajā neiesaistās un tic, ka reiz pār noziedzniekiem nāks taisnā tiesa.

Filma piedzīvoja finansiālu izgāšanos, nespējot atpelnīt pat tajā ieguldītos līdzekļus, taču atzīta par vienu no žanra labākajiem paraugiem.

Stenlija Kubrika meistardarbs Metāla aizsargveste piedāvā ļoti savdabīgu skatījumu uz ASV armijas ikdienu. Filma veidota it kā no diviem skatpunktiem, parādot armijas un kara skarbuma dažādās šķautnes.

No vienas puses, skatītājs iepazīstas ar kādas kaujas vienības ikdienu stingrā pulkveža pakļautībā, kas, baidoties no sodiem, izpilda visu, ko tai liek. No otras puses, tiek rādīta šīs pašas vienības kareivja Džokera ikdiena, kurš paralēli notiekošajam nometnē raksta arī ziņas ASV armijas laikrakstam.

Lai atlasītu aktierus, Kubriks izsludināja plašu pieteikšanās kampaņu. Pretendentiem vajadzēja iesūtīt kino ierakstus, kuros tie attēlo ainas no Vjetnamas. Kopumā esot iesūtīti ap trīs tūkstoš darbiem, no kuriem režisors pats noskatījies vairāk nekā astoņus simtus.

Maikla Čimino filma Briežu mednieks ļauj ielūkoties kādas industriālas ASV pilsētiņas ikdienā un tajā, kā to izmaina ASV karš Vjetnamā. Par tās veiksmes pamatu daudzi gan norāda Roberta De Niro un Merilas Strīpas vārdus tās plakātos, nevis pašu filmu.

Kinolentē trīs jauni fabrikas strādnieki - Maikls, Stīvens un Niks - paši piesakās ASV armijā, lai dotos uz Vjetnamu. Pirms došanās Stīvens apprec gaidībās esošo Eindželu, un viņu kāzas ir arī puišu atvadu ballīte. Pēc kāda laika un piedzīvotajām šausmām viņi visi trīs krīt vjetkongiešu rokās, kur spiesti spēlēt krievu ruleti.

Viņi no gūsta izkļūst, taču vēlāk atkal cits citu pazaudē. Stīvens tiek sakropļots, bet Niks (Kristofers Vokens), domādams, ka ir vienīgais izdzīvojušais, ikdienu pavada Saigonas krievu ruletes klubā, kas viņam izrādās liktenīgs.

Viena no savdabīgākajām Vjetnamas kara filmām ir Adriana Leina Jēkaba kāpnes. Tajā realitāte jaucas ar sapņiem, ilūzijām un neprātu.

Ņujorkas pasta darbinieks, Vjetnamas kara veterāns Džeikobs Singers cenšas dzīvot tagadnē, taču viņu aizvien vairāk un vairāk nomāc pagātnes atmiņas no Vjetnamas, no pirmās laulības un ar nupat mirušo dēlu reiz kopā pavadītajiem mirkļiem.

Džeikoba jaunā sieva cenšas viņam palīdzēt, taču robeža starp realitāti un prāta aptumsumiem kļūst aizvien trauslāka.

Hala Ešbija filma Atgriešanās mājās skatītājiem Vjetnamas karu ļauj vērtēt no mājas palikušo daiļā dzimuma pārstāvju skatpunkta.

Stāsta galvenā varone, kuru tēlo Džeina Fonda, pavada karā savu vīru - jūras spēku kapteini, bet pati garlaicības mākta pievienojas brīvprātīgajiem aprūpēt karā cietušos. Strādādama ar ievainotajiem, viņa sastop kādu ierindnieku (Džons Voits), kurš ir daļēji paralizēts, un iemīlas viņā. Jaunā sieviete saprot, ka pirmo reizi ir iemīlējusies pa īstam, bet kapteinis, kara un mīļotās satriekts, paliek viens.

Fonda vēl 1972. gadā pati ciemojās Ziemeļvjetnamā, kur tika nobildēta sēžam uz pretgaisa lielgabala. Šīs fotogrāfijas dēļ viņa kļuva par ASV un Vjetnamas kara veterānu nīstāko sievieti.

Vēl 2005. gadā viņas autobiogrāfijas prezentācijas laikā kāds kara veterāns viņai iespļāvis sejā košļājamo tabaku, teikdams, ka slavenā aktrise spļauj veterāniem sejā jau 37 gadus.

Barijs Levinsons filmu par Vjetnamā piedzīvoto Labrīt, Vjetnama uzņēma teju piecpadsmit gadus pēc kara beigām un vēlējās amerikāņu piedzīvoto atspoguļot no visgaišākās un smieklīgākās puses, kāda vien karā saskatāma.

Par sižeta pamatu viņš izmantojis reāla amerikāņa - radio humora raidījumu vadītāja Adriana Kraunera - pieredzēto. Viņš savulaik tika iesaukts armijā, lai ienestu demoralizēto karavīru ikdienā kripatiņu humora. Vjetnamā dienošo karavīru vidū viņš strauji kļūst populārs, un brīvajā laikā cenšas iepazīt vietējās meitenes, vienlaikus iepazīstot arī reālās kara šausmas.

Scenārija tapšanā palīdzējis arī pats Krauners, kurš sava tēla atveidotājam komiķim Robijam Viljamsam pat mācījis savus izteicienus un runas paņēmienus.

Režisors Olivers Stouns, pats būdams Vjetnamas kara veterāns, kļuva slavens, tieši pateicoties savai Vjetnamas kara filmu triloģijai. Pirmajā no tām - Vads - viņš galvenajai lomai izvēlējās Čārliju Šīnu.

Šīns savā pirmajā lielajā uznācienā kinokameru priekšā iejutās koledžas atkritēja ādā, kurš karā bija iesaistījies, neapzinādamies tā patieso dabu. Tikai Vjetnamā, zaudēdams līdzbiedrus, viņš apjauš, kur ir nonācis. Pamazām jaunietis saprot, ka viņš ne tikai cīnās pret vjetkongiešiem, bet karš notiek arī viņa paša vadā.

Filma, lai gan izmaksājusi tikai sešus miljonus ASV dolāru, ienesa graujošus 140 miljonus, kas Stounu iedvesmoja vēl divu citu filmu veidošanai par Vjetnamas notikumiem.

Trīs gadus pēc filmas Vads panākumiem uz ekrāniem iznāca Olivera Stouna otrā filma par ASV bezcerīgo cīņu Vjetnamā - Dzimis ceturtajā jūlijā. Šajā reizē vadošā loma bija atvēlēta Tomam Krūzam.

Krūzs spēlē Rona Koviča biogrāfiju no brīža, kad viņš tiek iesaukts armijā, līdz pat tam, kad viņš kā daļēji paralizēts veterāns kļūst par pacifistu un aktīvu cilvēktiesību aizstāvi.

Filma stāsta par amerikāņu jaunieti, kurš vēlas cīnīties par savu valsti, pat ja viņam tās dēļ ir jāatdod dzīvība. Pēc kara, jau atrazdamies invalīda ratiņos, viņš izjūt, ka valsts viņu ir nodevusi.

Par spīti iepriekšējās filmas panākumiem, Universal studija filmas pretkara noskaņas dēļ nebija pārliecināta par tās panākumiem. Tā centās ietaupīt, kur vien iespējams, tostarp neizmaksājot avansus. Lai gan tās panākumi nebija tik iespaidīgi kā iepriekšējai, filmas tīrā peļņa bija teju 56 miljoni ASV dolāru.

Pēdējā un finansiāli neveiksmīgākā no Olivera Stouna Vjetnamas kara triloģijas filmām Paradīze un zeme karu uzlūko no jaunas vjetnamietes skatupunkta.

Uz patiesiem notikumiem balstītais stāsts vēsta par kāda neliela Vjetnamas ciema meiteni, kura pārdzīvo visas kara šausmas. Viņa ir gan brīvības cīnītāja, tabakas pārdevēja, jaunā māmiņa, prostitūta un visbeidzot ASV jūras kājnieka (Tomijs Lī Džonss) sieva, kura galu galā nonāk Amerikā.

Kā atklājis pats Stouns, šajā filmā sieviete iemieso Vjetnamu, bet viņas vīrietis - ASV.

Filma bija finansiāla izgāšanās, jo iepretim 33 miljonus ASV dolāru lielajiem izdevumiem tika nopelnīti tikai nedaudz vairāk nekā seši miljoni.