Precīzu laiku, kad sākusies viņa aizraušanās ar hūtēm, Lembergs nosaukt nevar - pirmo hūti viņš nopircis pirms padsmit gadiem.
"Es toreiz biju Vācijā, Hamburgā, un tur vienā viesnīcā bija tāda cepuru bode. Iegāju apskatīties un izvēlējos hūti. Pārējās cepures man vienkārši nepatīk," sarunā ar DELFI Izklaide stāsta Lembergs.
Pirmā hūte Lembergam bijusi Itālijas zīmola Borsalino ražojums, un tā esot īpaši kvalitatīva. Tiesa, kā vēlāk pārliecinājies Ventspils domes vadītājs, atrast gan šī zīmola, gan citas kvalitatīvas hūtes esot ļoti sarežģīti.
"Harrods veikalā, piemēram, tādas kvalitātes hūti nopirkt nav iespējams. Kvalitātei ir jābūt tādai, ka var uzsēsties virsū, pēc tam uzsit un viss ir kārtībā. Tas savā ziņā ir hūtes kvalitātes rādītājs - jo plānāka, jo labāka," zina stāstīt Lembergs.
Lai gan radies iespaids, ka Lembergam skapī stāv daudz un dažādas hūtes, izrādās, to nemaz tik daudz nav - vien kādas piecas vai sešas dažādu krāsu cepures. To, cik hūtes viņam izmaksājušas, Lembergs atbildēt nevar - kad izdevies atrast pietiekamu labu cepuri, viņš tās cenai uzmanību nepievērš.
"Droši vien, ka hūtes prasa īpašu kopšanu, bet es pa pāris gadiem reizi izsūcu vai arī palūdzu, lai kāds ar birsti iztīra. Zilo vajag vairāk uzpasēt, pelēko - mazāk," stāsta hūšu cienītājs un uzsver, ka ar hūtēm un to iegādi aizrauties nemaz neesot iespējams.
"Regulāri pirkt jaunas un labas hūtes nav tik vienkārši. Ja man vajadzētu Parīzē vai Londonā nopirkt labas kvalitātes hūti, es varu pateikt, ka tā ir problēma. Labas kvalitātes hūti nopirkt ir veiksme," uzskata Lembergs un šo viņa pārliecību apstiprinājuši arī bezcerīgie gaiši pelēkas hūtes meklējumi Parīzes cepuru tirgotavās.