Kino maģija: 10 aktieri, kurus grūti atpazīt  (37)

33 gadus vecais Dastins Hofmans 1970. gada Artūra Pena filmā Mazais lielais cilvēks (Little Big Man) spīdoši nospēlēja Džeka Krāba lomu, turklāt filmas beigās - pat 121 gada vecumā. Grims, ko Diks Smits stundām ilgi klāja uz aktiera sejas, sastāvēja no putām un mākslīgajām skropstām, kas kustējās sinhroni ar īstajām.

Protams, nemeklēt vecus aktierus, bet nogrimēt tos pašus jaunos ir mūsdienu kinematogrāfa norma, ar ko grūti pārsteigt. To darījuši daudzi, un viens no pēdējo laiku zīmīgākajiem piemēriem ir Breds Pits filmā The Curious Case of Benjamin Button.

Stīvena Daldrija filmā Stundas (The Hours) Nikolai Kidmenai, kura iejutās rakstnieces Virdžīnijas Vulfas lomā, nācās ne tikai mācīties tekstu, bet arī garas stundas pavadīt grimētavā - tur viņai tika piemontēts mākslīgais deguns.

Rezultātā Kidmenas brīnumainās pārvērtības bija tik organiskas, ka daudzi skatītāji pat pēc filmas noskatīšanās nesaprata, ka Vulfas lomā ir slavenā rudmate.

Lieliskais britu aktieris ir patiešām īsts pārvērtību meistars, un tikai retajā lomā viņš izskatās "pats pēc sevis". Bet viena no lomām, kurā Oldmens patiešām neizskatās "pēc sevis", ir Ridlija Skota trillerī Hannibals (2001), kurā Oldmenam ir kanibāla Lektera sagrauzta seja.

Ne mazāk ievērojamas ir Oldmena pārvērtības ir citās filmās, sākot no panka Sida Višesa lomas un "melnādainā" bandīta Dreksla filmā True Romance (1993) līdz pat leģendārajam grāfam Drakulam Frensisa Forda Kopolas filmā Dracula (1992).

Holivudas sliktais zēns, filmas Terminators 3 zvaigzne Niks Stāls nav aktieris, kura lomas spilgti paliek atmiņā, taču šo trūkumu kompensē Dzeltenā izdzimteņa loma Roberta Rodrigesa 2005. gada filmā Grēku pilsēta (Sin City).

Šajā filmā Niks bija tik dzeltens, ka viņu nez vai pazina pat nedaudzie fani, nerunājot nemaz par paša mammu un tēti.

Melnādainajam britu komiķim Lenijam Henrijam debija Holivudā bija pavisam dīvaina - saskaņā ar režisora Čārlza Leina 1991. gada filmas Patiesā identitāte (True Identity) sižetu viņam nācās "izbalot" jeb, citiem vārdiem sakot, kļūt par balto cilvēku.

Filmā viņam to nācās darīt, lai izbēgtu no mafijas, bet grims izdevās pārliecinošs - pilnīgi droši kādā Ņujorkas melno rajonā viņš varētu tikt piekauts.

Reālais "ziloņcilvēks" Džozefs Meriks dzīvoja XIX gadsimtā, bet slavenākais kino "ziloņcilvēks" ir britu aktieris Džons Hērts, kurš viņu tēloja 1980. gadā Deivida Linča filmā The Elephant Man.

Hērta metamorfozes bija tik pārliecinošas, ka ASV kino akadēmiķi saņēma sūdzības, ka šāds grima meistaru darbs netiek nekādā veidā izcelts. Situācija ātri vien tika labota, un kopš 1981. gada "Oskarus" saņem arī labākie grima mākslinieki.

Ir daudz aktieru, kuri labas lomas vārdā gatavi vai nu aptaukoties, vai - gluži pretēji - neprātīgi nokristies svarā. Daži klasiskākie piemēri ir Kristians Beils (The Machinist) un Maikls Fasbenders (Hunger), kā arī pavisam svaigā homoseksuāļu drāma The Dallas Buyer's Club (Metjū Makonahijs un Džareds Lēto).

Tiesa, reizēm šie centieni paliek bez pienācīgas ievērības. Piemēram, reperis un aktieris Kērtiss Džeksons jeb 50 Cent deviņās nedēļās zaudēja 50 mārciņas svara - viņš to panāca, pārtiekot gandrīz tikai no ūdens un ik dienu skrienot trīs stundas.

Saskaņā ar scenāriju režisora Mario van Pīblsa filmā All Things Fall Apart (2011) reperim bija jātēlo slimības novārdzināts sportists, taču filmas mazā budžeta dēļ "Pusdolāra" svara nomešana "nopietniem" kino skatītājiem palika gandrīz neievērota.

Sešiem "Oskariem" nominētā aktrise Glena Klouza nav pati sievišķīgākā starp Holivudas zvaigznēm, un tomēr viņa ir sieviete - sieviete, kura reizēm iejūtas vīriešu lomās.

Pirms gada Klouza pārsteidza ar titullomu filmā Alberts Nobss, bet pirms divdesmit gadiem Stīvens Spīlbergs viņai atrada lomu savā Pītera Pena filmā Āķis (Hook). Tajā Klouza tēloja bārdaino Gļēvuli, lai gan atpazīt viņu šajā lomā ir praktiski neiespējami.

Komiķis Kelsijs Grāmers tik ļoti saistās ar psihiatra Freizera Kreina lomu seriālos Cheers un Frasier, ka viņu pagrūti iedomāties kādā citā lomā vai filmā. Un tomēr Breta Ratnera 2006. gada filmā X-Men: The Last Stand viņš ir zilsejains monstrs. Bet vismaz joprojām doktors - dr. Henks Makojs.

Nesen iznākusī fantastikas filma Mākoņu atlants (Cloud Atlas) bija pamatīga finansiāla izgāšanās, bet visi, kas filmu redzējuši, atceras, ar kādu aizrautību zem biezās grima kārtas centās atpazīt Tomu Henksu, Haliju Beriju, Sjūzenu Sarandonu, Džimu Broudbentu un jo īpaši Hjū Grantu.

Katrs no šiem aktieriem filmā iejutās sešos dažādos tēlos, bet tieši pie "mūžam vienādā" Hjū Granta sejas pārveidošanas grima māksliniekiem nācās pasvīst visvairāk.