Desmit garākās Holivudas kino sāgas  (29)

Arī citu žanru pārstāvji nesnauž - regulārus turpinājumus piedzīvo gan filmas ar komiksu varoņu piedalīšanos, gan komēdijas un fantastikas žanra pērles.

Tomēr visbiežāk savu lojālo skatītāju maciņu saturu tukšo šausmu filmas, sākot ar filmām Ceļa gals un Zāģis, kuru sižeti jau izplūduši pa attiecīgi piecām un septiņām sērijām un beidzot ar Piektdienu, trīspadsmito, kura tuvāko gadu laikā varētu sagaidīt jau 13. filmu.

Portāls Delfi piedāvā iepazīties ar desmit Latvijā zināmākajām pasaules slavu iemantojušajām filmu sērijām. Šajā apkopojumā gan nav iekļautas tās filmas, kurās izmantots viens varonis vai tikai nosaukums, taču sižets savstarpēji nav saistīts, kā tas ir, piemēram, filmās par Džeimsu Bondu (23 filmas) vai Godzillu (28 filmas).

Zvaigžņu karu filmu sērijas skaita ziņā atpaliek pat no Zāģa, taču šajā sarakstā iekļauta, jo nenoliedzami ir viena no pasaules slavenākajām kino sāgām. Tomēr līdzīgi Zāģim arī tā, šķiet, nav vēl beigusies, bet turpmākajos gados redzēsim vēl vismaz pāris leģendārā stāsta turpinājumus.

Kulta seriāla pirmās trīs daļas iekaroja tik daudzu skatītāju sirdis, ka iedrošināja tā radītāju Džordžu Lūkasu attīstīt veselu Zvaigžņu karu grāmatu, televīzijas seriālu, datorspēļu, komiksu un rotaļlietu industriju, kas ienesusi jau miljardiem ASV dolāru lielu pelņu. Tomēr vislielākos ienākumus devušas pašas filmas - ar tām nopelnīti kopumā vairāk nekā četri miljardi ASV dolāru.

Ja par pirmās triloģijas (sērijas IV, V un VI prezentētas 1977., 1980. un 1983. gadā) veiksmes stāstu tiek uzskatīta tieši pati pirmā filma, kamēr trešā jau vērtēta kā visvājākā, par jaunās triloģijas (sērijas I, II un III prezentētas 1999., 2002. un 2005. gadā) trumpi uzskata tieši pēdējo - Zvaigžņu kari: Sithu atriebība.

Baumas par trešās triloģijas (VII, VIII un IX sērijas) izdošanu klejo jau kopš pagājušā gadsimta 90. gadu beigām, bet Lūkass tās vienmēr noraidījis. Viņš vairākkārt uzsvēris, ka kopš paša sākuma plānotas tikai sešas sāgas filmas.

Līdz ar viņam piederošo Lucasfilm iegādi pērnā gada oktobrī The Walt Disney Company tomēr paziņoja, ka jau 2015. gadā uz ekrāniem varam gaidīt pirmo no jaunās triloģijas sērijām. Tās režisors būs vairāku kases grāvēju autors Džefrijs Džeikobs Abramss.

Viena no slavenākajām komēdijām, kura piedzīvojusi vairākus turpinājumus, ir Policijas akadēmija. Oriģinālajai filmai, kura iznāca 1984. gadā, pēc veiksmīgās pirmizrādes un necerēti lieliem ienākumiem ik gadu sekoja vēl pieci turpinājumi, bet pēcāk 1994. gadā iznāca septītais - Misija uz Maskavu.

Turpinājumi pretstatā pirmajai filmai, kura nopelnīja 81 miljonu ASV dolāru, vairs nebija tik veiksmīgi un kopumā kinostudijai Warner Bros. ienesa 150 miljonus jeb vidēji 25 miljonus ASV dolāru katra.

Visas septiņas filmas, kā arī no tām vēlāk atvasinātais seriāls pamatā balstās uz tā saucamajiem jokiem "zem jostasvietas", vienkāršotiem personāžiem un pārspīlētām sadzīviskām ainiņām. Policijas akadēmijas varoņi ir topošie policisti un akadēmijas mācību personāls, kuri attiecīgi vai nu vēlas sevi pierādīt vai apspiest jauno censoņu radošās idejas.

Par spīti līdzšinējo turpinājumu neveiksmei, trīsdesmit gadus pēc oriģinālās filmas nonākšanas uz ekrāniem, 2014. gadā plānota oriģinālā sižeta atkārtota izdošana. Tās producents un visas filmu sērijas idejas autors Pols Maslanskis jau izteicies, ka dalībai jaunajā filmā piekrituši gandrīz visi aktieri, kas piedalījušies jau iepriekšējās filmās.

Fantastikas šausmu filmu Svešie franšīzes ietvaros iznākušas jau septiņas filmas, kuru galvenā varone - leitnante Elena Riplija (četrās Svešo filmās viņu tēlo Sigurnija Vīvere) - satiek un cīnās ar ārpuszemes radījumiem jeb svešajiem.

Svešo sērijas pamatā veido 1979. gadā iznākusī pirmā filma un trīs tās turpinājumi, kā arī pērn iznākusī filma Prometejs, kuras sižets norisinās vēl pirms oriģinālā attēlotajiem notikumiem.

Pie sērijām nereti pieskaita arī filmas Svešais pret Plēsoņu (2004. gada) un Svešie pret Plēsoņu: Rekviēms (2007. gada), kurās svešie satiek citu filmu sēriju - Plēsoņas - varoņus.

Svešo sāga ar katru jaunu filmu guvusi nemainīgos panākumus, piemēram, Prometejs vien kinokomānijs kasē ienesa aptuveni 400 miljonus ASV dolāru. Šī iemesla dēļ jau vairākus gadus ir sagatavots scenārijs arī piektajam oriģinālā sižeta turpinājumam, bet tā filmēšana atlikta uz nenoteiktu laiku, jo Vīverei tas šķiet nepieņemams.

Tikmēr laiku pa laikam ārvalstu medijos parādās baumas par vēl citas jaunas filmas plānošanu franšīzes ietvaros. Paredzēts, ka tās sižets sasaistītu Prometeju un pašu pirmo filmu par svešajiem. Kā iespējamais tās iznākšanas laiks līdz šim izskanējis "ne ātrāk kā 2014. gads".

Pērtiķu planētas franšīze ietver septiņas filmas. No tām piecas pirmās uzņemtas no 1968. līdz 1973. gadam, bet 2001. gadā iznāca oriģinālās pirmās filmas rimeiks. Savukārt 2011. gadā iznākusī Pērtiķu planētas sākotne uzskatāma jau par pavisam jaunas filmu sērijas pirmo daļu.

Sākotnējo filmu sižeti atvasināti pēc tāda paša nosaukuma 1963. gadā iznākuša franču fantastikas romāna. Tas stāsta par cilvēces norietu un inteliģentu pērtiķu nākšanu pie varas. Filma tiek veidota, ļaujot skatītājiem izprast astronautu grupas un kādas pērtiķu ģimenes skatupunktu uz šiem notikumiem.

Jaunākā filma Pērtiķu planētas sākotne savukārt veido jaunu stāstu, kurā primāti pārņem planētu kāda zinātnieku ģenētiski pilnveidota pērtiķa vadībā. Plānots, ka tās turpinājums Pērtiķu planētas noriets iznāks 2014. gada 23. maijā.

Harija Potera filmu sērija ir finansiāli veiksmīga ekranizācija vēl veiksmīgākajām Dž.K.Roulingas grāmatām ar tādu pat nosaukumu. Desmit gadu laikā no 2001. līdz 2011. gadam kompānija Warner Bros. izdeva astoņas filmas, no kurām divas pēdējās balstījās uz grāmatu sērijas noslēdzošo izdevumu - Harijs Poters un Nāves dāvesti.

Filmas kopumā ienesa rekordlielu 7,7 miljardu ASV dolāru peļņu. Katra no daļām ir iekļuvusi pasaules piecdesmit visienesīgāko filmu sarakstā, turklāt visas saņēmušas nemainīgi augstus kino kritiķu vērtējumus.

Pie sāgas tapšanas kopumā strādājuši četri režisori - Kriss Kolumbuss, Alfonso Kuarons, Maiks Ņūels un Deivids Jeitss. Savukārt visus tās galvenos varoņus - Danielu Redklifu (filmā - Harijs Poters), Rūpertu Grintu (Rons Vīzlijs) un Emmu Vatsoni (Hermione Grendžere) dalība tajā vienā mirklī padarīja par slavenībām, jaunbagātniekiem un visas pasaules pusaudžu elkiem.

Otrs pazīstamākais supervaronis tūlīt pēc Supermena - Betmens - savu pašreizējo slavu ieguvis, tieši pateicoties daudzajām filmām. Lai gan sākotnēji cilvēks-sikspārnis radīts kā komiksa varonis, jau pagājušā gadsimta 40. gados viņš iekaroja ASV televīzijas skatītāju sirdis divos savstarpēji nesaistītos seriālos, kuri katrs sastāvēja no piecpadsmit sērijām.

Vēlāk, 1966. gadā, galvenokārt balstoties uz iepriekš iznākušajiem seriāliem, par supervaroni un viņa piedzīvojumiem tika uzņemta pirmā pilnmetrāžas filma. Tajā viņš sastapās ar Kaķsievieti un Pingvīnu.

Betmena slavu no jauna 1989. gadā ar lieliem panākumiem atdzīvināja režisors Tims Bērtons. Viņš gan uzņēma tikai divas filmas, pēc kurām stafeti pārņēma režisors Džoels Šūmahers, taču arī viņš pasaulei deva vien divas filmas, kuras turklāt saņēma visai bargu kritiku.

Sērijām kopsakarību un dziļāku jēgu ieviesa režisors Kristofers Nolans, kura režisētā triloģija (2005., 2008. un 2012. gada filmas) ne tikai ieguva ārkārtīgi labus vērtējumus no kritiķu puses, bet arī rekordaugstus ienākumus, kopumā nopelnot gandrīz divarpus miljardus ASV dolāru.

Lai gan Nolans norādījis, ka triloģija ir pabeigts projekts, Betmens jau drīzumā varētu parādīties supervaroņu filmā Taisnības līga. Tāpat filmas scenārijs pieļauj iespēju radīt dažādus stāsta atvasinājumus, ņemot vērā, ka pēdējā filmā slepenā Betmena ala tika parādīta arī jaunajam policistam Džonam Bleikam.

Nervus kutinošā filmu sērija Šausmas Gobu ielā aizsākās 1984. gadā. Visas septiņas filmas stāsta par Frediju Krīgeru, kurš izseko un nogalina pusaudžus viņu sapņos. Ja viņam izdodas tos nogalināt sapņu pasaulē, viņi ir miruši arī reālajā.

Lai gan filmas no kritiķiem saņēmušas visai dažādu vērtējumu, tās visas bijušas kases grāvēji, kopumā nopelnot gandrīz pusmiljardu ASV dolāru. Pēc oriģinālās filmas iznākšanas tās turpinājumus uzņēma kinokompānija New Line Cinema, kura Holivudā nostiprinājās tieši pateicoties šai šausmu filmu franšīzei.

Kopumā iznākušas pavisam deviņas tās daļas, kuras atspoguļo Krīgera slepkavnieciskos piedzīvojumus, turklāt vienā no tām viņš satiek citas šausmu filmas - Piektdiena, trīspadsmitais - slepkavu Džeisonu.

Oriģinālā 1978. gada amerikāņu šausmu filma Helovīns un tās otrā daļa stāsta par notikumiem Hedonfīldas pilsētiņā, kurā Visu svēto dienas vakarā atgriežas reiz par māsas slepkavību ieslodzītais Maikls Maijerss un terorizē Loriju, nogalinot viņai tuvos cilvēkus. Otrās daļas finālā atklājas, ka Lorija ir Maikla māsa, par kuras slepkavību viņš reiz ieslodzīts.

Turpmākās filmas ar pirmajām saista galvenokārt Helovīna nakts, kurā tiek pastrādātas slepkavības, taču sižetu saistība ir visai attāla.

2011. gada vasarā tika paziņots, ka sācies darbs pie nākamā filmas turpinājuma - Halloween 3D. Vēl pēc gada bija skaidrs, ka darbs pie filmas tā arī nav sākts un tās iznākšana atlikta uz nenoteiktu laiku.

Komiskās Rozā panteras filmu sērijas stāsta par ne visai veiklā franču detektīva Žaka Kluzo ļaundaru ķerstīšanas piedzīvojumiem. Pirmā filma iznāca vel 1963. gadā, bet vienpadsmitā un pagaidām arī pēdējā - 2009. gadā.

Pretēji populārajam uzskatam Rozā pantera nav pats Kluzo, bet gan ārkārtīgi vērtīgs dimants, kura zagli Kluzo ķersta pirmajā filmā, bet satiek arī vēlākās filmas sērijās. Taču var saprast sajukumu - dārgakmens kopumā parādījies tikai sešās jeb mazāk nekā pusē no visām filmām.

Savukārt zīmētais Rozā panteras tēls un tā pavadošā mūzika slaveni kļuva pēc filmu sēriju iznākšanas uz lielajiem ekrāniem, nevis pirms tās, kā arī maldīgi ierasts uzskatīt. Nebēdnīgā pantera pirmo reizi parādījās jau 1963. gada Rozā panteras ievadā.

Dzīvnieciņš guva tik lielu popularitāti, ka drīz vien ieguva pats savu īsfilmu sēriju, turklāt kļuva par komiksu, grāmatu un pat datorspēļu varoni.

Mūsu sarakstu noslēdz šausmu filmas Piektdiena, trīspadsmitais divpadsmit sērijas. Tās stāsta par reiz noslīkušo Džeisonu Vurhisu, kurš ir nolādēts kļūt par sērijveida slepkavu. Viņa slepkavību raunds izvērties visai ienesīgs, kopumā kinokompānijām ienesot gandrīz pusmiljardu ASV dolāru un kļūstot par visu laiku pelnošāko šausmu filmu sēriju.

Pirmā filma 1980. gadā uzņemta, redzot lielos filmas Helovīns panākumus. Špikošanas piegājiens izrādījās ārkārtīgi veiksmīgs - lai gan tās filmēšana izmaksāja tikai 500 000 ASV dolārus, tā ienesa gandrīz 60 miljonu lielu peļņu.

Pirmās daļas finansiālos panākumus ir pārspējušas vienīgi pēdējās divas - 2003. un 2009. gadā veidotās sērijas, kuras gan arī izmaksājušas attiecīgi 25 un 19 miljonus ASV dolāru.

Darbs pie filmas turpinājuma uzsākts jau tūlīt pēc iepriekšējās filmas iznākšanas uz lielajiem ekrāniem 2009. gadā, taču vairākkārt atlikts gaidot "labāku pasaules ekonomisko situāciju". Tās scenārijs esot pabeigts jau 2011. gada februārī. Tāpat zināms, ka filmas jaunāko daļu ieplānots veidot 3D formātā.