Desmit tērpi, kas visvairāk satrauc latviešus  (345)

Skatītāji vienmēr pastiprinātu uzmanību ir pievērsuši to cilvēku tērpiem, kuri redzami televizoru ekrānos, un, lai gan parasti ar TV "sejām" strādā stila un modes profesionāļi, arī viņiem gadās izvēlēties tērpus, kas tiek vēl ilgi apspriesti.

Viens no tādiem gadījumiem pašmāju televīzijā bija šova Koru kari trešās sezonas atklāšanas raidījums, kurā tā vadītāja Maija Rozīte ap kaklu bija apmetusi iespaidīgu polārlapsas kažociņu.

Toreiz savu sašutumu par kažokzvēriņu nogalināšanas propagandu televīzijas šovā izteica gan sabiedrība, gan dzīvnieku tiesību aizstāvji, kuri norādīja, ka miris dzīvnieks populāra raidījuma vadītājai ap pleciem ir "atbaidoši un necilvēcīgi".

Lai gan kungiem, izvēloties apģērbu publisku pasākumu apmeklēšanai, ir daudz mazākas iespējas kļūdīties nekā dāmām, arī stiprā dzimuma pārstāvju tērpi nereti nonāk sabiedrības uzmanības degpunktā.

Tiesa, nevienam pašmāju vīrietim nav izdevies pārspēt bijušo premjeru Einaru Repši un viņa strīpaino ādas uzvalku, kurš pat tika atzīts par 2009. gada modes notikumu Latvijā.

Pirmo reizi Repše dizainera Aleksandra Pavlova radītajā uzvalkā parādījās kādā valdības sēdē 2009. gada septembrī, un šim ancugam uzmanību pievērsa pašmāju politiskā elite, mediji un sabiedrība, kā arī eksperti, kuri Repšes izvēlēto uzvalku pat atzina par "psiholoģiski traumējošu", un pat ārvalstu izdevumi.

Dažreiz kļūdīties un kļūt par apspriešanas objektu gadās pat daudz pieredzējušām dāmām, starp kurām pērnā gada rudenī ierindojās arī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Ierodoties uz Latvijas Nacionālajā operā notiekošo kinofestivāla Baltijas pērle atklāšanas ceremoniju, Āboltiņa bija izvēlējusies elegantu, melnu kleitu, kuras vienīgais mīnuss bija tas, ka tērpa augšdaļa atsedza lillā krūšturi.

Šādu pikantēriju kritizēja arī Latvijas etiķetes eksperte Aija Strautmane, kura atzina, ka operas nama apmeklējumam izvēlēties tērpu, kas ļauj redzēt veļu, nav veiksmīgākais variants, un šāds tērps labāk būtu piemērots kādai diskotēkai.

Misēklis, apmeklējot Latvijas Nacionālu operu, savulaik gadījies arī bijušajai Saeimas priekšsēdētājai Ingrīdai Ūdrei, kura operā notiekošo Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 20. gadadienai veltīto Saeimas svinīgo sēdi apmeklēja pārāk atklātā tērpā.

Pasākuma ielūgumā viesi bija aicināti ierasties dark suit, kas saskaņā protokola rokasgrāmatu nozīmē, ka dāmām šādā gadījumā jāvelk izsmalcināti šūta kleita, viegls kostīms vai elegants bikškostīms.

Lielākā daļa dāmu uz pasākumu patiesi bija ieradušās elegantos un atturīgos kostīmos, bet bijusī Saeimas spīkere svinīgo sēdi apmeklēja ar atkailinātiem pleciem, tādejādi pārkāpjot etiķetes prasības un, protams, kļūstot par apspriešanas objektu.

Kļūdīties ar tērpu izvēli gadās ne tikai politiskās dzīves pārstāvjiem, bet arī šovbiznesa darboņiem, uz kuriem, starp citu, arī attiecas visas etiķetes prasības.

Kā viens no spilgtākajiem piemēriem minams dziedātājs Lauris Reiniks un viņa "pufaika", kas Latvijas sabiedrības uzmanību piesaistīja 2010. gada novembrī, kad dziedātājs kopā ar mammu Daci Reiniku ieradās uz Valsts prezidenta pilī rīkoto pieņemšanu.

Toreiz fotogrāfiem nebija ļauts viesus fotografēt pils iekštelpās, tāpēc viņi tika iemūžināti pils pagalmā, bet, kā vēlāk norādīja modes dzīves eksperti, šādā gadījumā, arī izvēloties virsdrēbes, ir jāievēro etiķete.

"Tas ir skumji, ka tautā tik iemīļots izpildītājs ir sajaucis svinīgu pieņemšanu ar tusiņu. Sporta jaka nedara godu tās valkātājam nepiemērotā situācijā, pūsta sporta jaka ir domāta sportam," komentēja pašmāju modes dizaineris Gints Bude un arī citi norādīja, ka šāda jaka vairāk piemērota sēņošanai vai atpūtai svaigā gaisā.

Gana lielu uzmanību savulaik izpelnījās arī Rīgas mēra Nila Ušakova laulātās draudzenes Jeļenas tērps, ko pievilcīgā tumšmate bija izvēlējusies, dodoties pie Valsts prezidenta.

Lai gan eksperti Rīgas pirmā pāra stila izjūtu un prasmi saģērbties saskaņoti vienmēr vērtējuši atzinīgi, 2010. gadā, kad Nils un Jeļena devās uz prezidenta pili, daudzi skeptiski raudzījās uz sievietes kleitu.

Jeļena svinīgajam pasākumam bija izvēlējusies zilganzaļu, viegla audumu tērpu, kas atkailināja sievietes plecus un satrauca daudzu prātus, liekot mocīties neziņā, vai Rīgas mēra sievai zem kleitas ir krūšturis un vai krūšu galu izspiešanās caur plāno audumu ir piemērota šādam pasākumam.

Ik gadu, kad kāds no Latvijas dziedātājiem dodas uz Eirovīzijas konkursu, apspriests tiek ne tikai valsts pārstāvja talants, bet arī nozīmīgajam notikumam izvēlētais tērps.

Protams, daudz lielāka uzmanība tiek pievērsta tieši daiļā dzimuma pārstāvju izvēlei, un dziedātāja Anmary, kas Latviju Eirovīzijā pārstāvēja pērn un uz lielās skatuves kāpa šaurā, zilā kleitiņā, nebija izņēmums.

Pēc dziedātājas ne visai veiksmīgās dalības Stokholmā notiekošajā konkursā Latvijā daudz tika spriests gan par priekšnesuma horeogrāfiju un citām niansēm, gan tērpiem, par kuriem savu viedokli pauda pat maestro Raimonds Pauls.

"Numurs būtībā netika uztaisīts; kad ieraudzīju, kādos tērpos viņas tur iznāca, man likās - vells ar ārā, kas tur notiek?," toreiz sašutis komentēja komponists, bet tērpa autore Indra Salceviča visus sev veltītos pārmetumus noraidīja.

"Tā var notikt tikai Latvijā - vainas nogāšana uz vienu lietu saistīta ar inteliģences trūkumu. Vainīgo meklēt ir stulbi - meitene nodziedāja ļoti labi un uz skatuves izskatījās pieklājīgi, nevis pēc pornostāra," toreiz atzina modes māksliniece.

Aizvadītā gada vasaras izskaņā nejauši sabiedrības uzmanības centrā nonāca Providus pētniece Iveta Kažoka, kura, komentējot raidījumam Panorāma aktualitātes, bija izvēlējusies tik vieglu vasaras kleitiņu, ka televīzijas skatītājiem tas radīja maldīgu priekšstatu.

Uzņemot filmēšanas komandu, Kažoka kameru priekšā bija stājusies kleitā ar atkailinātiem pleciem, kas pirmajā brīdī, kad ekrāna apakšā stāvēja titri, radīja iespaidu, ka eksperte ir gluži kaila.

Kažokas stilu atzinīgi un ar humoru novērtēja daudzi televīzijas skatītāji, starp kuriem bija arī toreizējais Panorāmas vadītājs Arnis Krauze, kurš atzina, pētniece ziņās izskatījusies tik vasarīgi, ka viss nopietnais saturs paslīdējis garām.

Viena no populārākajām pašmāju dziedātājām Linda Leen savus fanus regulāri priecē ar interesantiem un pārdomātiem skatuves tērpiem, bet daži no tiem piesaista lielāku uzmanību par citiem.

2011. gada decembrī plaši apspriesta tika Lindas kleita, kuru viņa bija izvēlējusies koncertam Cinema, kas notika Dailes teātrī - pēc emocionālā koncerta sociālajos tīklos tika runāts ne tikai par muzikālo baudījumu, bet arī par pikanto kleitiņu, kas priecēja visus.

Šajā koncertā Linda Leen nomainīja vairākus tērpus, bet absolūtas simpātijas iekaroja zeltītā brokāta minikleitiņa ar drosmīgo dekoltē, kas koncerta apmeklētāju acīm atsedza dziedātājas ķermeņa aprises.

Viens no pasākumiem, uz kuru apģērbs jāizvēlas īpaši uzmanīgi, ir atvadīšanās no mūžībā aizgājušajiem un bēres, bet arī šajos gadījumos pat pieredzējušiem cilvēkiem gadās kļūdīties.

Sabiedrības nosodījumu šī gada sākumā izpelnījās kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, kura teikt pēdējās ardievas aktrisei Veltai Līnei bija ieradusies pārlieku īsos svārciņos.

Tiesa, daudz apspriestākas savulaik tika pāragri mirušā Mārtiņa Freimaņa bēres, kuras daudzi apmeklēja tik nepiemērotos apģērbos, ka izpelnījās gan ekspertu, gan sabiedrības nosodījumu.