10 slavenākie ebreji, kuri dzimuši Latvijā  (494)

Latvijā dzimuši tādi pazīstami baltvācieši kā Valters Caps, Vilhelms Ostvalds, Fridrihs Canders, krievi Mihails Barišņikovs, Valerians Abakovskis (aeromotovagona izgudrotājs), nenosakāmas izcelsmes grāfs Sergejs Vronskis, bet pašai pamatnācijai reti izdodas sasniegt ko izcilu.

Protams, ir arī izņēmumi. Te var minēt 40 000 krokodilu mednieku Arvīdu Blūmentālu, ceļotāju Aleksandru Laimi, gleznotāju Gustavu Kluci, Floridas koraļļu pils autoru Edvardu Liedskalniņu, un arī Kaspars Petrovs ir gandrīz visos sērijveida slepkavu sarakstos. (Astronoms Kārlis Šteins dzimis Kazaņā.)

Nesen mūžībā aizgāja Ludzā dzimušais kinorežisors, scenārists, operators, fotogrāfs, producents un kino teorētiķis Hercs Franks, tāpēc portāls Delfi nolēma atsaukt atmiņā desmit slavenākos ebrejus, kas dzimuši Latvijā (šoreiz gan neminot tādus mūziķus kā Gidons Krēmers vai Miša Maiskis).

Nikolajs Poļakovs dzimis 1900. gadā Daugavpilī (tiesa, tolaik gan vēl nebija ne Latvijas, ne Daugavpils - pilsētu sauca par Dvinsku). Kad Nikolajs piedzima, viņa vecāki strādāja teātrī, bet zaudēja darbu pēc dažiem gadiem. Nikolajs sāka sniegt priekšnesumus uz ielas jau piecu gadu vecumā.

Tuvojoties revolūcijai, viņš emigrēja uz Vāciju, bet vēlāk - uz Angliju, kur ilgus gadus darbojās slavenajā Bertrama Milza cirkā.

Šajā laikā viņš radīja īpašu tēlu - klaunu Koko (Coco the Clown), kuram bija divas īpašas pazīmes: 58. izmēra kurpes un triks ar matu sacelšanos, kad klauns bija pārsteigts. Koko kļuva, iespējams, par slavenāko klaunu Lielbritānijā XX gadsimta vidū.

Koko iekļauts Klaunu slavas zālē, bet Anglijas Karaliene Elizabete II iecēla Poļakovu par Britu Impērijas goda virsnieku (Poļakovs ir viens no retajiem ārzemniekiem, kas jebkad ir saņēmis šo apbalvojumu).Poļakovs miris Pītersboro slimnīcā 1974. gadā. Viņam bija piecas meitas un viens dēls - Maikls, kurš vēlāk turpināja tēva aizsākto klauna Koko tradīciju, ar šo tēlu iepazīstinot arī ASV publiku.

Markus Rotkovičs piedzima 1903. gadā Dvinskā farmaceita ģimenē. Uz Portlendu Oregonas štatā viņš pārcēlās desmit gadu vecumā, bet tēvs drīz vien nomira, atstājot ģimeni bez pastāvīgiem ienākumiem.

1940. gadā viņš nomainīja uzvārdu uz Rotko, ar kādu viņu arī iepazina mākslas pasaule. Rotko izmēģināja vairākus stilistiskos virzienus, līdz gadsimta vidū nonāca pie sev vien raksturīga stila - abstraktā ekspresionisma un krāsu lauku gleznošanas.

Rotko bija izteikts hipohondriķis, nemitīgi tiesājās, sastrīdējās ar visiem draugiem. Nespēdams izturēt šķiršanos ar sievu un kārtējo depresijas lēkmi, 66 gadu vecumā savā studijā līdz nāvei sagraizīja sev rokas.

"Tā mēs pamazām attālinājāmies no Laimes ielejas un atgriezāmies īstajā dzīvē, vēlreiz melanholiski uzskaitīdami abstrakto ekspresionistu visnotaļ īstās pašnāvības: Gorkija pakāršanos 1948. gadā, Polloka braucienu dzērumā 1956. gadā, Kičina nošaušanos tūlīt pēc tam - un galu galā Rotko asiņaino uzšķēršanos ar nazi 1970. gadā." (Kurts Vonnegūts, Zibārdis)

Vēl viens pasaulslavens gleznotājs no Latvijas ir Haimans Blūms (1913-2009), kurš dzimis Brunavišķos, bet dzīvojis lielākoties Bostonā. Džeksons Polloks viņu nosaucis par "pirmo abstrakto ekspresionistu Amerikā".

1936. gadā Rīgā dzimis Mihails Tāls - 17 gadu vecumā kļuvis par Latvijas čempionu šahā, viņš ir seškārtējs PSRS čempions, starptautiskais lielmeistars kopš 1957. gada, 24 gadu vecumā kļuvis par astoto pasaules čempions šahā (1960.-1961. starp Vasīliju Smislovu un Tigranu Petrosjanu).

Laikā no 1958. līdz 1982. gadam izspēlējot 101 partiju augsta līmeņa turnīros, Mihails Tāls guvis rekordlielu uzvaru koeficientu - 81,18%.

Tālam kopš dzimšanas labajai rokai bija tikai trīs pirksti, bet tas netraucēja spēlēt klavieres un aizrauties ar galda tenisu. Viņam bija problēmas ar nierēm, un aktīva smēķēšana un alkohola lietošana veselību tikai pasliktināja. Vēlākajos gados veselības problēmas atstāja lielu negatīvu iespaidu arī uz spēles rezultātiem.

Tāls miris 1992. gada 28. jūnijā slimnīcā Maskavā no iekšējo orgānu asiņošanas. Izcilais sportists bija 55 gadus vecs. Viņš apglabāts Ebreju kapos Šmerlī.

Topošais filozofs dzimis 1909. gadā turīgā Rīgas koktirgotāja Mendeļa Berlina un viņa sievas Marijas ģimenē. Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1916. gadā Berlinu ģimene bija spiesta doties uz Pēterburgu, kur piedzīvoja Krievijas revolūciju.

1920. gadā Berlinu ģimene atgriezās Rīgā, bet jau nākamajā gadā izlēma pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Anglijā, kur Jesaja Oksfordā studēja klasisko literatūru, valodas un filozofiju.

Uzreiz pēc koledžas absolvēšanas Berlins kļuva par filozofijas pasniedzēju, un liberālisms kļuva par viņa mācības stūrakmeni: sabiedrībai nepieciešama uz kompromisiem balstīta, liberāla iekārta, kas samazina terorisma un totalitārisma iespējamību.

1957. gadā Berlins tika iecelts bruņinieku kārtā. Miris slavenais filozofs ir 1997. gadā, būdams 88 gadus vecs, un ir apbedīts Volverkotas kapsētā blakus hobitu "tēvam" Tolkinam.

Izcilais kinorežisors Sergejs Eizenšteins dzimis Rīgā 1898. gada 23. janvārī arhitekta Mihaila Eizenšteina (kurš, kā zināms, daudz darījis Rīgas pilsētbūvē, bet pats gan nav dzimis Latvijā) un viņa sievas Jūlijas ģimenē.

Pirmā pasaules kara laikā viņš beidza Rīgas reālskolu, bet pēc tam turpināja mācības Petrogradā, ko gan pilsoņu kara dēļ pameta, iestādamies sarkanās armijas rindās.

Viņa divas pirmās pilnmetrāžas filmas iznāca 1925. gadā - tās bija Streiks un Bruņukuģis "Potjomkins", kas vēstīja par matrožu sacelšanos uz karakuģa. Šī divu nedēļu laikā uzņemtā filma vēl aizvien tiek ierindota pasaules kinematogrāfa vēsturē labāko filmu sarakstos.

Dažus gadus Eizenšteins strādāja Meksikā, bet pēc atgriešanās PSRS uzņēma vēl citas savas slavenās filmas, piemēram, Aleksandrs Ņevskis (1938) un Ivans Bargais (1944-1946), kuras gan ideoloģisku iemeslu dēļ tika izrādītas vēlāk.Eizenšteins miris ar sirdslēkmi 50 gadu vecumā 1948. gada 11. februārī un ir apglabāts Novodevičjes kapsētā Maskavā, kur mūžīgu mieru raduši arī Bulgakovs, Čehovs, Gogolis, Majakovskis, Prokofjevs, Jeļcins un daudzi citi.

1906. gadā Rīgā dzimis slavenais fotogrāfs Filips Halsmans, kurš kļuva pazīstams ar saviem fotoportretiem franču žurnālā Vogue un amerikāņu žurnālā Life.

Iemīļots Halsmana paņēmiens bija likt pozējošajam cilvēkam lēkt. "Kad jūs lūdzat cilvēkam lēkt, viņa uzmanība pārsvarā ir vērsta uz lēkšanu un, maskai nokrītot, parādās reālā persona," uzskatīja Halsmans.

Žurnālā Life tika publicēta ļoti slavena foto sesija, kurā Halsmans liek lēkāt Merilinai Monro, bet viņš fotografējis arī Ričardu Niksonu, Alfrēdu Hičkoku, Vinstonu Čērčilu, Pablo Pikaso, Džonu Kenediju un daudzus citus šīs pasaules varenos. Radoši sadarbojies Halsmans ir arī ar pašu Salvadoru Dalī.

Viena no slavenākajām Halsmana fotogrāfijām (kas nonāca uz žurnāla Time vāka) bija skumjš Alberts Einšteins, kurš sēroja par ASV iesaistīšanos atombumbas izstrādāšanā.

Visai mīklains incidents Halsmana dzīvē notika 1928. gadā, kad Austrijas Alpos ar pārsistu galvu mira viņa tēvs Morduhs. Halsmans uz četriem gadiem tika notiesāts par sava tēva slepkavību.

Šī lieta izraisīja plašu pret ebrejiem vērstu propagandu, un par Halsmanu iestājās tādi dižgari Alberts Einšteins un Tomass Manns. Pēc trīs gadu pavadīšanas cietumā Halsmanu atbrīvoja, taču ar noteikumu, ka viņš nekad nedrīkstēs iebraukt Austrijā.

Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks, pirmais Latvijas ārlietu ministrs un otrais Latvijas Republikas Ministru prezidents Zigfrīds Anna Meierovics dzimis 1887. gadā Durbē ļoti reliģiozā ģimenē.

Meierovics kļuva par vienu no redzamākajiem Latvijas brīvvalsts politiķiem, un tieši viņš 1918. gada 11. novembrī, tas ir nedēļu pirms Latvijas neatkarības deklarācijas, ieguva Lielbritānijas ārlietu ministra rakstisku Latvijas de facto atzīšanu.

Kas attiecas uz viņa neparasto vārdu, Meierovica māte Anna Fīlholde mira dzemdībās, tāpēc tēvs pie kristīšanas dēlam lūdza dot arī mātes vārdu Anna, bet pats pēc sievas nāves nokļuva psihiatriskajā slimnīcā.

Pats Meierovics bojā gāja 1925. gada 22. augustā autoavārijā uz Tukuma - Brizules ceļa netālu no Brizules muižas (pārējie braucēji tika sveikā ar vieglām traumām). Viņš bija tikai 38 gadus vecs.

Iļja Ripss (starptautiski pazīstams kā Eliyahu Rips) - matemātikas profesors, viens no XX un XXI gadsimta matemātikas ģēnijiem, Bībeles kodu pētnieks - dzimis 1948. gadā.

Šobrīd profesors Ripss ir ievērojama personība Jeruzalemes Ivrita universitātē, strādā Einšteina Matemātikas institūtā, raksta grāmatas un nodarbojas ar Toras pētījumiem, kas savulaik gadiem izraisīja sensāciju visā pasaulē.

Jau septiņdesmitajos gados viņš ar datora palīdzību sāka meklēt apslēptus kodus Torā, un 1994. gadā nāca klajā ar paziņojumu, ka Pirmajā Mozus grāmatā ir iekodēti slepeni vēstījumi.

Savukārt Latvijas vēstures kontekstā 1969. gada 13. aprīlī Ripss izdarīja ko neparastu - proti, pie Brīvības pieminekļa aizdedzināja sevi un izvilka plakātu ar uzrakstu "Es protestēju pret Čehoslovākijas okupāciju".

Pēc mirkļa degošais protestētājs tika apcietināts un nogādāts attiecīgajās iestādēs. Divus gadus Ripss pavadīja psihiatriskajās klīnikās, taču ar rietumvalstu matemātiķu atbalstu 1972. gadā viņam atļāva emigrēt uz Izraēlu.

1972. gadā Rīgā ir dzimis Leors Dimants, kurš vēlāk kļuva pazīstams kā amerikāņu hiphopa grupas House of Pain un ļoti populārās nu metal stila grupas Limp Bizkit dalībnieks.

Kad Leoram bija septiņi gadi, viņa ģimene ar tēvu Grišu priekšgalā, sekojot "amerikāņu sapnim", emigrēja uz Itāliju, bet vēlāk - uz Ņujorku un Losandželosu. Tur Leoram iepatikās hiphopa mūzika, un viņš kļuva par DJ Lethal.

Ar grupu Limp Bizkit koncertējot Rīgā, Leors video intervijā portālam Diena.lv atzina, ka vienīgā frāze, ko viņš atceras latviski, ir "Nevajag viņam!", un ka laba ģimenes draudzene ir Laima Vaikule.

Ebreju izcelsmes amerikāņu šuvējs, izgudrotājs un uzņēmējs Džeikobs Deiviss dzimis 1831. gadā Rīgā, Krievijas impērijā. Tiesa, tolaik viņa vārds vēl bija Jākobs Jufess, bet to viņš nomainīja, 23 gadu vecumā emigrējot uz ASV.

1871. gadā Deiviss izgudroja veidu, kā pastiprināt bikšu izturību: viņš bikšu kritiskākajos punktos, kā arī kabatu stūros izmantoja novatorisku risinājumu - vara kniedes.

Tajā laikā Deiviss šuva teltis un ratu pārsegus no brezenta auduma, ko piegādāja kompānija Levi Strauss & Co. no Sanfrancisko. Viņa šūtās bikses no brezenta un vēlāk arī no denima ar vara kniedēm kļuva ļoti pieprasītas.

Baidoties, ka kāds varētu nozagt viņa ideju, Deiviss, kuram pašam trūka nepieciešamo līdzekļu, griezās pie sava tautieša Līvaja Strosa (dzimis kā Lēbs Štrauss), lai viņš palīdz patentēt šo risinājumu. Patents US Trade Mark No.1339254 tika iegūts 1873. gadā, bet Deivisam par palīdzību nācās ienākumus dalīt ar Strosu.

Deiviss pārcēlās uz Sanfrancisko un kļuva par Levi Strauss & Co. vara kniežu apģērbu ražošanas menedžeri, un šajā kompānijā nostrādāja līdz pat savai nāvei 1908. gadā.