Juris Dobelis nosauc savas mīļākās filmas  (29)

Dobelim nav kāda konkrēta kino žanra, kas būtu iecienītāks par citiem, taču ļoti interesantas viņam šķiet filmas par tiesu procesiem.

Kā pirmo no savām visu laiku mīļākajām filmām Dobelis nosauc Vējiem līdzi. "Cepuri nost, šī filma ir lieliski uztaisīta. Vivjena Lī bija vienkārši brīnišķīga aktrise. Mani aizrāva gan šī ekranizācija, gan romāns," atzīst Dobelis.

Atgriežoties pie iecienītajām filmām par tiesu tematiku, Dobelis izceļ 1957. gadā ASV uzņemto 12 dusmīgi vīri, kura stāsta par to, kā divpadsmit zvērinātie cenšas nonākt līdz gala spriedumam.

"Man vienmēr patikušas vēsturiskas filmas, piemēram sešdesmito gadu filma Spartaks, esmu redzējis arī jaunākās versijas par šo tēmu, taču tās varu salīdzināt ar spēlfilmām, kurās ir multeņu elementi," Kērka Duglasa triumfu komentē Dobelis.

Tāpat viņam vienmēr patikušas grāmatas par indiāņiem, tādi autori kā Tomass Mains Rīds, Džeimss Ferimors Kūpers, tāpēc šo autoru darbu ekranizācijas vienmēr bijušas sirdij tuvas. "Piemēram, filma Pēdējais mohikānis manī izraisīja skumjas pārdomas," saka Dobelis.

No melodrāmām uz Dobeli iespaidu ir atstājusi filma Medisonas apgabala tilti, jo galveno lomu tēlotāji bijuši "uzdevuma augstumos". "Merila Strīpa nav uzskatāma par izcilu skaistuli, taču viņā ir kaut kas tāds, kas padara viņu īpašu. Arī Klints Īstvuds, nu, parasti viņam nesanāk, bet šajā filmā viņš bija īstajā vietā", atzīst Dobelis.

Jautāts par latviešu kino, Dobelis izceļ filmas Ezera sonāte un Teātris, jo tajās spēlējis izcils latviešu aktieru ansamblis.

Pēdējie latviešu kino veikumi Dobeli īpaši neaizkustina. "Nu, negribas jau nevienu aiztikt, bet par Rīgas sargiem nevaru izteikties pārlieku cildinoši. Šī filma gan aizrauj ar nacionālo pamatdomu, tā ir jāredz, jo audzina nacionālo pašapziņu, bet ar vēsturi tur ir stipri pašvaki. Tos notikumus varēja parādīt daudz objektīvāk," uzskata Dobelis.