Eirovīzija: 10 ērmoti fakti un notikumi  (82)

Izmantojot publicitāti, konkursa norises laikā Malme kļūs par anti-homofobijas galvaspilsētu, speciāli atverot vairākus klubus, bārus un dažādas citādas iestādes gejiem, lesbietēm, biseksuāļiem, kā arī visiem brīvi domājošajiem.

Tikmēr liela daļa konkursantu gatavo šovus, kuru mērķis ir pārsteigt, bet citi uzmanību mēģina piesaistīt ar vecumu vai auguma izmēru, gan īpašiem trikiem un citām dīvainībām. Turklāt latviešu pārstāvji - grupa PeR - nebūs izņēmums.

Portāls DELFI atklāj dažus no šā gada šova pārsteigumiem, kā arī atgādina par trim neveiksmīgākajiem priekšnesumiem Eirovīzijas vēsturē.

Ukraiņu pārstāve Zlata Ogņeviča Eirovīzijai pirmajā pusfinālā bija sagatavojusi īstu pasaku - atbilstoši dziesmas Gravity jeb Gravitāte vārdiem viņa skatītāju acu priekšā pārvērtās par taureņu princesi un staigāja pa mākoņiem.

Pasakas sajūtu vēl vairāk palīdzēja uzburt īsts ukraiņu milzis, kurš esot viens no pasaules garākajiem cilvēkiem un pavisam noteikti pirmais milzis uz Eirovīzijas dziesmu konkursa skatuves.

Divus metrus un gandrīz 35 centimetrus garais Igors Vovkovinskis kopš septiņu gadu vecuma dzīvo ASV. Ukraiņu milzis patlaban oficiāli atzīts par garāko Amerikā dzīvojošo cilvēku. Viņš jau iepriekš piedalījies dažādos šovos, turklāt savulaik ASV prezidentu priekšvēlēšanu kampaņas laikā uzstājās kā burtiski lielākais Baraka Obamas atbalstītājs.

Šogad Šveices pārstāvji Eirovīzijā centīsies sasniegt visu vecumu Eiropas klausītāju sirdis. Arī pašu dalībnieku vecuma amplitūda ir visai iespaidīga - jaunākajai grupas Takasa dalībniecei Sārai Breiterei ir 21 gads, bet kontrabasists Emīls Ramsauers nesen nosvinējis savu 95. jubileju.

Līdz ar to šveicietis kļūs par vecāko starptautiskā konkursa dalībnieku, kurš kāpis uz skatuves pārstāvēt savu valsti.

Turklāt grupa izpilda visai roķīga ritma dziesmu, un, lai gan Ramsauera kungam nav jāvirpuļo pa skatuvi, viņš kontrabasu spēlē tik entuziastiski, ka viņa vecums uzreiz nemaz nav nojaušams. Starp citu, brīvajā laikā viņam patīkot spēlēt arī elektrisko ģitāru, ko gan mēs diemžēl uz Eirovīzijā neredzēsim.

Šveices pārstāvis pārspēj līdz šim vecāko Eirovīzijas dalībnieci, pērn konkursā startējušo udmurtu vecmāmiņu Natāliju Pugačovu no folkloras kopas Бурановские бабушки, kas pārstāvēja Krieviju. Izrādās, ka viņu vecumu starpība ir pat visai iespaidīga, jo līdz šim vecākajai dalībniecei uzstājoties bija tikai 76 gadi.

Vāciete Eleonora Kastnere pirms daudziem gadiem kļuva par uzticīgu Eirovīzijas konkursa fanu. Viņa kopš teju neatminamiem laikiem apmeklējusi gandrīz visus konkursus klātienē, izpelnoties titulu "Eirovīzijas karaliene".

Līdzjutēji, protams, ir visiem konkursiem un mūziķiem un, iespējams, viņas aktivitāte nebūtu pat pamanīta, ja vien viņa šobrīd nebūtu jau 103 gadus veca.

Par spīti pieklājīgajam vecumam kundze ratiņkrēslā bija konkursa pirmajā rindās gan pērn notikušajā konkursā Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku, gan plāno pirmās rindas rotāt arī šogad notiekošajā dziesmu šovā Malmē.

Kastnere, būdama Eirovīzijas goda viesis, neapmeklē tikai pašu konkursu, bet arī ballītes un pieņemšanas, visur esot klāt, aktīvi iesaistoties sarunās un labprāt pozējot fotogrāfiem.

Igauņu skaistule Birgita Oigemēle pirmajā pusfinālā izpildīja dziesmu Et Uus Saaks Alguse jeb Jauns sākums. Tā ir izvēlēta ļoti simboliski, ņemot vērā ne tikai dziedātājas karjeras pirmos lielos soļus ārpus dzimtenes , bet arī neseno pārvākšanos uz Igaunijas galvaspilsētu Tallinu un, pats galvenais, pirmā bērniņa gaidīšanu.

Līdz ar to bijusī igauņu talantu konkursa uzvarētāja, iespējams, kļuvusi par pirmo topošo māmiņu, kas kāpusi uz starptautiskā konkursa skatuves. Starp citu, ar panākumiem, jo pēc otrdien notikušā pusfināla Igaunija kvalificējās fināla cīņai.

Tiesa, pašai dziedātājai iekļūšana Eirovīzijā neatvērs daudz jaunu durvju Igaunijas mūzikas vidē, jo viņa jau 2010. gadā atzīta par valsts labāko jauno izpildītāju, un kopš 2007. gada meitene aktīvi piedalās visdažādākajos mūzikas projektos.

Somu grupas Ding dong uzstāšanās tiek pieteikts kā enerģijas pilns lādiņš, lai sapurinātu konservatīvo vidusmēra klausītāju.

Tiesa, dziesma vairāk atgādina parastu popiņu par mīlestības tēmu, un arī dziesmas nosaukums Preci mani! un līgavas kleitas grupas solistes Kristas Zigfrīdas mugurā nesola neko ārkārtēju, taču priekšnesuma odziņa un, šķiet, arī grupas galvenais trumpis ir pataupīts uz pašām beigām.

Uzstāšanos otrajā pusfinālā ir paredzēts beigt ar īsu, bet konservatīvos prātus saviļņojošu skūpstu, ko izpilda Krista ar kādu no viņas fona dziedātājām.

Dziedātāja preses konferencē atklājusi, ka pēc dziesmas Preci mani! uzvaras nacionālajā atlasē viņa saņēmusi daudzus precību piedāvājumus, vienīgi viņas draugs bijis kūtrs un šo publisko mājienu neesot sapratis.

"Izskatās, ka mēs vēl neprecēsimies," rezumējusi dziedātāja, taču tam arī nebūtu laika, jo patlaban viņa Somijā ir pati pieprasītākā vietējā zvaigzne.

Latvijas pārstāvji starptautiskajā dziesmu konkursā Eirovīzija 2013 - puišu grupa PeR - , kuri par Eiropas klausītāju sirdīm cīnīsies ar dziesmu Here We Go, sola pārspēt paši sevi.

Lai gan viņu grupā nav nedz vecākā, nedz jaunākā dziedāja konkursa vēsturē, un puiši pat negrasās šovā pieaicināt milzi vai skūpstīties, viņi publiku pilnīgi noteikti pārsteigs.

Dziesmai jau tuvojoties izskaņai, Ralfs Eilands veiks Eirovīzijas vēsturē pirmo stage dive jeb ielēks skatītājos. Mēģinājuma laikā izpildītais lēciens gan vairāk atgādinājis atmugurisku kritienu, kuru uztvēra speciāli sagatavoti ķērāji.

Jau ziņots, ka PeR pastāvīgajiem dalībniekiem - Eilandu un Edmundam Rasmani - Eirovīzijas priekšnesumā pievienosies arī Jegors Kovaikovs, kurš kopā ar grupu uzstājās jau nacionālajā atlasē, un bijušais grupas Ēnas solists Lauris Valters.

Par pārsteigumiem šovā rūpējušies ne tikai mūziķi. 1985. gadā Zviedrijas pilsētā Gēteborgā notikušais Eirovīzijas fināls vēsturē iegājis ar pikantu atgadījumu - tiešraides vadītāja Lilla Lidforsa (attēlā) uz skatuves pazaudēja svārkus.

Vēlāk intervijās gan sieviete un visa konkursa organizatoru kolēģija taisnojās, ka tas esot bijis iestudēts jociņš, kas mēģinājumos netika parādīts.

Tiesa, pārliecināt Eirovīzijas rīkotāju padomi zviedriem neizdevās - kopš šī gada Eirovīzijas noteikumos iekļauts punkts, kas vadītājiem un dalībniekiem aizliedz uz skatuves censties skatītājus pārsteigt ar iepriekš nesaskaņotām rīcībām.

Eirovīzijas vēsturē zināmas daudzas dziesmas, kuras izceļas ar saviem banālajiem tekstiem un nosaukumiem. Konkursā piedalījušies tādi hiti kā Boom Bang-a-Bang (1969), A-Ba-Ni-Ba (1978), Bana Bana (1989), Bourn Badaborun (1967), Diggi-Loo Diggi-Ley (1984) un tā tālāk.

Taču pat šajā kontekstā viena dziesma tiek uzskatīta par īpašu - tā ir video redzamās spāņu dziedātājas un viņas bekvokālistu izpildītā dziesma La la la, kurā  fundamentālā zilbe tiek atkārtota 138 reizes.

Starp citu, sākotnēji tika plānots, ka šo dziesmu izpildīs Huans Manuels Serats, taču viņš bija nolēmis to izpildīt kataloniešu valodā, bet Franko laika Spānijā tam būtu bijusi neveselīga rezonanse, tāpēc viņš tika nomainīts.

Lai gan Eirovīzija ir konkurss, kurā tiek piedāvāts apšaubāmas kvalitātes mūzikas koncentrāts, ir dziesmas, kuras ir vēl sliktākas par pārējām. Protams, oficiāli aptauja par vissliktāko dziesmu nav notikusi, taču ir pietiekami daudz entuziastu, kas to vēlējušies noskaidrot.

Gandrīz visās sliktāko Eirovīzijas dziesmu aptaujās par "uzvarētāju" tiek atzīta Šveices grupas Piero & the Music Stars dziesma Celebrate, ar ko viņi uzstājās 2004. gada konkursā.

Neviena no valstīm šai dziesmai nepiešķīra nevienu punktu, tāpēc tā palika pēdējā vietā, bet komentētāji izceļ, iespējams, visu laiku vissliktāko vokālu un ārkārtīgi infantilos tekstus: "Clap your hands, celebrate, have a good time".

Jau minētā dziesma Celebrate par vissliktāko Eirovīzijā ir atzīta neoficiāli, taču ir arī dziesmas, kuras oficiāli nav patikušas nevienam, par ko liecina konkursa pusfinālā vai finālā (atkarībā no attiecīga gada formāta) apaļa nulle no citām dalībvalstīm.

Pirmā dziesma, kas Eirovīzjā saņēma nulli, bija norvēģu dziedātāja Jāna Teigena izpildītā kompozīcija Mil Etter Mil (Jūdzi pēc jūdzes). Tas notika 1978. gadā, un kopš tā laika vēl 15 dziesmas ir oficiāli atzītas par nepatīkamām. Starp tām ir arī Lietuvas 1994. gada dziesma.

Norvēģija vispār ir savā ziņā neveiksmīgākā valsts - tā desmit reizes palikusi konkursa pēdējā vietā (1963, 1969, 1974, 1976, 1978, 1981, 1990, 1997, 2001 un 2004). Tomēr norvēģi ir arī trīs reizes Eirovīzijā uzvarējuši (1985, 1995 un 2009).