10 bagātākie cilvēki šī gada 'Jaunajā vilnī'  (85)

DELFI Izklaide piedāvā sarakstu ar desmit turīgākajiem vīriem, kuri savu naudu atstāja Jūrmalas krogos, bet šo topu salīdzināt ar pagājušā gada bagātnieku sarakstu var šeit.

Starp Jaunā viļņa 2013 viesiem bija arī Krievijas uzņēmējs Oļegs Boiko, kurš ar 1,4 miljardu vērtajiem īpašumiem Forbes veidotajā Krievijas bagātāko cilvēku sarakstā ieņem 69. vietu. Pasaules bagātāko cilvēku sarakstā viņš šogad ieņēmis 1031. vietu.

Informācija internetā liecina,  Boiko ir investīciju holdinga Finstar prezidents, pārvalda 100% spēļu biznesa kompānijas Ritzio International kapitāldaļas un veiksmīgi darbojas citās jomās.

Šogad tapa zināms, ka Boiko iegādājies 75% uzņēmuma 4finance, kam pieder Latvijas "ātro kredītu" izsniedzēji SMSCredit un Vivus.lv, kapitāldaļu. Starp citu, Boiko bija pirmais, kurš deviņdesmitajos gados Maskavā atvēra veikalus, kur bija iespējams norēķināties ar kredītkartēm.

Jaunā viļņa pasākumus iecienījis arī krievu izcelsmes amerikāņu miljardieris Leonards Blavatņiks, kura īpašumu vērtība šī gada pavasarī tika lēsta 16 miljardu dolāru apjomā.

2011. gadā Odesā dzimušais uzņēmējs iegādājās trešo lielāko skaņu ierakstu kompāniju pasaulē Warner Music Group, kurā drīz vien veica vērienīgus reorganizācijas darbus.

Tāpat viņš pēdējos gados ir investējis 130 miljonus dolāru mūzikas onlaina servisa Deezer attīstībā  un par 750 miljoniem iegādājiem ierakstu leiblu Parlophone. Nesen viņš par septiņiem miljardiem pārdeva savas daļas naftas kompānijā TNK-BP.

Jau vairākus gadus biežs viesis Jaunajā vilnī ir arī Alfa Group līdzīpašnieks Mihails Fridmans, kurš jaunākajā prestižā žurnāla Forbes veidotajā Krievijas bagātāko cilvēku sarakstā ieņem otro vietu.

Oligarha īpašums pēc aptuvenā aplēsēm ir 16,5 miljardu dolāru liels, un viņš ir atzīts arī par 41. bagātāko cilvēku pasaulē.

Fridmans savu kapitālu sācis veidot jau studiju gados - toreiz viņš tirgojies ar deficīta teātra biļetēm, kā arī organizējis koncertus, diskotēkas un citus izklaidējošus pasākumus.

Azerbaidžānā dzimušais Krievijas uzņēmējs Arass Agalarovs (attēlā kopā ar dēlu) Krievijas bagātāko cilvēku sarakstā ieņem 56. vietu, un viņa kopīpašuma vērtība tiek lēsta 1,8 miljardu dolāru apmērā.

Uz Maskavu Agalarovs kopā ar ģimeni pārcēlās 1998. gadā un nodibināja uzņēmumu Crocus, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu projektu attīstīšanu un dod lielāko daļu Agalarova ienākumu.

Šim uzņēmumam Maskavā pieder arī viens no lielākajiem izstāžu kompleksiem pasaulē Crocus Expo, kura platība 20 reizes pārsniedz Sarkanā laukuma izmērus.

Jaunajā vilnī bija sastopams arī Agalarova dēls Emins, kurš ir ne tikai veiksmīgs uzņēmējs, bet arī dziedātājs un izdevis septiņus soloalbumus. Emins ir precējies ar Azerbaidžānas prezidenta Ilhama Alijeva meitu.

Gruzīnu izcelsmes uzņēmējs Davids Jakobašvili uz pārējo kungu fona ar milzu bagātību lepoties nevar - viņa īpašumi ir aptuveni 950 miljonus dolāru vērti, un jaunākajā Forbes sastādītajā bagātāko Krievijas cilvēku sarakstā viņš ieņem 118. vietu.

Ceļu uz pirmajiem miljoniem Davids sāka 1988. gadā, kad viņš Maskavā atvēra skaistumkopšanas salonu Женьшень, bet vēlāk viņš sāka tirgoties ar automobiļiem un nodibināja firmu Тринити-моторс.

Daļa Jakobašvili biznesa arī šobrīd saistīta ar automašīnām - šī gada sākumā viņš ieguva kontrolpaketi kompānijā Petrocas Energy Group, kurai pieder aptuveni 135 degvielas uzpildes stacijas Gruzijā, Armēnijā, Azerbaidžānā un Kazahstānā.

1992. gadā viņš bija viens no Krievijas pārtikas ražošanas uzņēmuma Вимм-Билль-Данн dibinātājiem.

Nikolajs Agurbašs (attēlā pa kreisi) ir krievu uzņēmējs, desu un citu gaļas produktu ražotnes Мортадель dibinātājs un vadītājs, kurš savas nodarbošanās dēļ nereti tiek dēvēts par Krievijas desu karali.

Lai gan ar miljardiem Agurbašs lielīties nevar (viņa īpašumu vērtība ir aptuveni 200 miljoni eiro), viņa kontā ir daudz citu panākumu. Piemēram, aizvadītajā desmitgadē viņš četras reizes pēc kārtas atzīts par labāko menedžeri Krievijā.

Stāstot par savu dzīvi, Agurbašs intervijās vienmēr uzsvēris, ka ne ģimenē, ne biznesā demokrātija nav iespējama, un, iespējams, tāpēc pērn izjuka viņa un dziedātājas, TV raidījumu vadītājas un skaistules Andželikas desmit gadus ilgusī laulība.

Uz citu Jaunā viļņa viesu fona Agurbašs izceļas arī īpaši interesantu hobiju - kā vēsta Krievijas mediji, viņš jau kopš bērnības ļoti mīl baložus un ar viņa gādību izveidots baložu selekcionēšanas centrs Николаевские голуби.

Tāpat starp Jaunā viļņa VIP viesiem varēja sastapt Georgu Zabolocki, kurš 2008. gadā kļuva par Росбанк prezidentu. Tiesa, par šī vīra īpašumu apjomu drošas informācijas nav.

Krievijas mediji savulaik vēstīja, ka neilgi pirms kļūšanas par bankas prezidentu viņš pārdeva savas Росбанк akcijas un par šo darījumu saņēma aptuveni 20 miljonus dolāru.

Ogļu ieguves uzņēmuma Sibuglemet līdzīpašnieks Valentīns Buhtojarovs (attēlā pa kreisi) Krievijas bagātāko cilvēku sarakstā šobrīd ieņem 192.vietu, un viņa īpašumus žurnāls Forbes novērtējis ar 500 miljoniem ASV dolāru.

Tiesa, vēl 2011. gadā Buhtojarovs bija krietni vien bagātāks - tad viņa īpašumi tika lēsti 1,8 miljardu dolāru vērtībā un tas viņam Forbes veidotajā Krievijas 200 bagātāko cilvēku sarakstā ļāva ieņemt 52. vietu.

Šobrīd uzņēmēja materiālais stāvoklis ir apdraudēts, jo jau pāris gadus starp uzņēmuma Sibuglemetīpašniekiem notiek korporatīvs ķīviņš, kas var beigties gan ar kapitāla pieaugumu, gan tā sarukšanu.

Jaunajā vilnī grozījās arī miljonārs, AS Latvijas balzams īpašnieks Jurijs Šeflers, kurš gan pēdējos gados nav uzskatāms par veiksmīgāko uzņēmēju.

Ja vēl 2011. gadā Šeflers ar 500 miljonu dolāru vērtiem īpašumiem bija 200 bagātāko Krievijas cilvēku sarakstā, tad šobrīd viņš no Forbes saraksta ir izslīdējis.

Šeflers arī pagājušo gadu bija starp Jaunā viļņa viesiem, bet tolaik viņa parādīšanās festivālā izraisīja daudz lielāku rezonansi pašmāju medijos, jo Šeflers Krievijā bija izsludināts starptautiskajā meklēšanā.

Kā pērn vēstīja portāls Pietiek.com, Krievija Šefleru meklē jau kopš 2008. gada, kad viņš par nieka 300 tūkstošiem dolāru ieguva tiesības uz tādām leģendārām padomju degvīna markām kā Stolichnaya un Moskovskaya.

Pērnā gada nogalē tika vēstīts, ka Krievija atsaukusi daļu Šefleram izvirzīto apsūdzību lietā par degvīnu zīmoliem, bet tas, vai viņš vēl ir meklēšanā, nav zināms.

Boriss Lancmans ir Krievijas uzņēmuma Центр Сити ģenerāldirektors. Viņa pārstāvētā kompānija vada Maskavā jau kopš 1995. gada topošā biznesa kompleksa Москва-Сити celtniecību, kā arī citu daudzfunkcionālu kompleksu tapšanu.

Arī par šī kunga ienākumiem un materiālo stāvokli oficiālas un drošas informācijas nav, bet Krievijas medijos apspriestais fakts, ka Lancmanam pieder šika privātā jahta, liecina, ka par trūkumu viņam nav jāsūdzas.