Oktobra beigās tika sarīkota diskusija par etnisko identitāti, kurā piedalījās arī Playboy modele un studente Lingita Lina Bopulu (attēlā). Meitene dalījās ar savu līdzšinējo pieredzi, kuru viņa izbaudījusi Latvijā savas tumšās ādas krāsas dēļ.
Saruna norisinājās Kino bize telpās, un tajā piedalījās pieci viesi, kuru vidū bija arī Lingita. Diskusiju vadīja sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Iveta Kažoka, kuras pavadībā tika meklētas atbildes uz jautājumiem par etniskās un kultūras identitātes nozīmi.
Aptuveni divas stundas garajā diskusijas ierakstā Lingita savu pieredzi gari un plaši sāk klāstīt 1:05:15 minūtē, kad viņa atbild uz dažādiem jautājumiem, kuri saistīti ar ādas krāsu un latvietību.
Lingita diskusijas viesiem skaidroja, ka viņa sevi pozicionē kā latvieti, par spīti tam, ka vairums tam varētu nepiekrist - lai arī kā viņa censtos, liela daļa valsts iedzīvotāju jaunieti tik un tā neatzīst par pilntiesīgu latvieti.
"Es varu dziedāt savos Dziesmu svētkos ik pēc četriem gadiem, studēt baltu filoloģiju un nokārtot latviešu valodas eksāmenu uz A līmeni, bet tomēr puse vai 30% no valsts mani neatzīs par latvieti. Tas ir mazliet skumji. Manuprāt, to ļoti iespaido manas ārienes faktors," diskusijā atklāti stāstīja Lingita.
Modele skaidroja, ka pie šāda secinājuma viņa nonākusi, jo uz savas ādas izjutusi, cik noraidoša mēdz būt apkārtējo cilvēku attieksme. Sociālajos tīklos viņa joprojām saņem vēstules, kurās cilvēki jaunietei cenšas ieskaidrot, ka Lingita nekad nebūs tiesīga saukties par latvieti, jo viņa nav "balta".
Kā atzina Lina, viņu ļoti skumdina fakts, ka iebildumi pret viņas ādas krāsu ir dažādu paaudžu cilvēkiem, arī bērniem, kuriem ģimenē šī nepatika ieaudzināta.
Savukārt studentu vidē, kurā šobrīd meitene apgrozās, valda daudz saprotošāka attieksme - šie cilvēki ir izglītoti, un, ja arī kādam ir iebildumi pret Lingitas ādas krāsu, viņš šo viedokli patur pie sevis.
Jauniete pauda nostāju, ka vieni no galvenajiem kritērijiem, kas tautu vieno ir valoda, tradīcijas un vēsture. Lingita visas šīs sfēras ļoti labi pārzina. Lai gan viņas tēva dzimtene ir Kongo, jauniete šajā valstī viesojusies tikai vienu reizi un nepārzina tās vēsturi un valodu, tādēļ nejūtas piederīga tās iedzīvotājiem.
Tiesa, šobrīd Lingita tikusi pārdzīvojumiem pāri un cenšas nepievērst uzmanību noraidošajai attieksmei. Kā viņa stāstīja, visgrūtākais periods meitenes dzīvē bija tieši bērnība un pusaudžu gadi, kad līdzcilvēku attieksme viņu ļoti sāpinājusi. Šobrīd viņu vairs neuztrauc citu cilvēku viedoklis, tādēļ meitene arī turpmāk ir gatava informēt sabiedrību par savu pieredzi.