Pieci veidi, kā nokaitināt ikvienu latvieti  (122)

Asprātīgā bloga, kuram dots nosaukums Life In Riga un kurš tapis pērnajā gadā, autori ir latviete Lelde Beņķe un viņas skotu draugs Alekss Kouls, un viņi regulāri tīmeklī publicē dažādus rakstus, kuri vietējiem, iespējams, varētu šķist visai izklaidējoša lasāmviela.

Tiesa, ārzemniekiem, kuri dzīvo Latvijā, vai tiem svešzemju cilvēkiem, kuri plāno šeit iegriezties, šī informācija varētu izrādīties diezgan noderīga, jo blogā rakstītās lietas nav atrodamas oficiālajos bukletos - tā ir īstu cilvēku reāla pieredze.

Blogā atrodami raksti par pārtikas cenām Latvijā, labākajām pusdienošanas vietām Rīgā, pamācība, kā sev Latvijā atvērt bankas kontu, padomi, kā izdzīvot aukstajā ziemā un daudz citu noderīgu lietu. Īpaši lielu sabiedrības ievērību izpelnījies bloga ieraksts ar nosaukumu How To Piss off a Latvian jeb "Kā nokaitināt latvieti".

Šajā rakstā, kuru izveidojis īpaši pieaicināts bloga viesautors, tā veidotājs atklājis vairākas laika gaitā novērotas lietas, kuras labāk nevajadzētu darīt, jo tās patiešām varot sadusmot, nokaitināt un likt aizsvilties latvietim.

Necieņa pret latviešu valodu

Autors raksta, ka latviešiem ir ļoti svarīgi, lai ārzemnieki, kuri nolēmuši šeit dzīvot, respektē un neignorē viņu dzimto valodu un, visideālākajā variantā, cenšas to arī apgūt vai vismaz izrāda kaut nelielu interesi, ka vēlas mācīties.

Fakti par Latvijas vēsturi - 16. marts un 9. maijs

Tāpat tiem, kas nolēmuši iegūt latviešu labvēlību, nevajadzētu pieminēt kara tēmu, jo Latvijas vēsture ir sarežģīta, un tikai retajam ārzemniekam ir tik labas zināšanas, lai iesaistītos par šo tēmu diskusijās, neaizskarot un nenokaitinot šīs zemes iedzīvotājus, īpaši, ja tiek pieminēts 16. marts un 9. maijs, kas latviešiem ir īpaši sāpīgas un grūti panesamas dienas. Ar pārējām gada 363 dienām gan nekādu problēmu neesot.

Uzbāzība un pārāk draudzīga izturēšanās

Autors arī uzsver, ka latvieši lielā mērā ir vientuļnieki un viņiem nepatīk uzbāzīgi cilvēki - šai tautai pilnīgi pietiek ar kopā sanākšanu valsts svētkos un reizi pāris gados grandiozajos Dziesmu un deju svētkos, un pārējā laikā čupošanās nav lielā cieņā, taču tas nenozīmē, ka Latvijā dzīvojošie ļaudis ir nedraudzīgi. 

Arī uzvārdu tikko iepazīts latvietis svešiniekam uzreiz neatklās, jo viņš vēlas saglabāt savu privāto telpu. Tieši šī paša iemesla dēļ lielveikala rindā nevajadzētu viņam līst pārāk tuvu un spiesties virsū.

Latvieši nav tikai "pliki pilsētnieki"

Vēl autors ārzemniekiem iesaka būt uzmanīgiem ar saviem spriedumiem. Lai gan Rīgā uz katra stūra ir suši ēstuves un pa ielu ar velosipēdiem vizinās vesels lērums hipsteru, Latvija nav pārlieku urbanizēta - galvaspilsētā mitinās aptuveni viena trešā daļa valsts iedzīvotāju, savukārt pārējās pilsētas ir tik mazas, ka tās citviet pasaulē būtu grūti nodēvēt par īstām pilsētām. 

Latvieši savā būtībā ir laucinieki, un gandrīz visi rīdzinieki nedēļas nogalēs dodas uz laukiem vai pie dabas krūts.

Ārzemnieki, kas uzvedas kā "nogribējušies babuīni"

Savukārt noslēgumā autors piebilst, ka latviešu meitenes patiešām ir īstas skaistules un viņām patīk vīriešu uzmanība, taču, lai gan nereti ārzemnieki ir turīgāki par vietējiem puišiem un sievietēm tas arī patīk, iebraucējs nebūs nekas vairāk kā vienkārši "smirdīgs sekstūrists", ja nepratīs novērtēt latviešu meitenes un izturēsies kā "nogribējies babuīns".