Polija ir pasaules lielākā ābolu eksportētāja, un Krievija tai līdz šim bijusi galvenais noieta tirgus - pērn vien tā no Polijas ievedusi augļus un dārzeņus kopsummā par 336 miljoniem eiro.
Kamēr audzētāji lūkojas pēc jauniem tirgiem, eksperti lēsuši, ka viens no problēmas risinājumiem būtu iekšējā patēriņa palielināšana. Lai kompensētu Krievijas aizlieguma radītos zaudējumus, katram polim gada laikā būtu papildus jāapēd 15 kilogrami ābolu.
Šīs aplēses jau nākamajā dienā pēc Maskavas paziņojuma par aizliegumu guvušas pavisam konkrētas aprises. Piemēram, laikraksts "Puls Biznesu" ceturtdien mudinājis poļus paust savu attieksmi pret Krievijas prezidentu, ēdot ābolus un dzerot sidru. Savukārt britu laikraksts "Guardian" secina, ka ābolu ēšana poļiem šajās dienās kļuvusi par politiskās stājas apliecinājumu.
"Iesaisties kampaņā, lai parādītu, ko mēs darām ar Krievijas aizliegumu!" tviterī aicinājis prezidenta Broņislava Komorovska padomnieks nacionālās drošības jautājumos Staņislavs Kozejs.
Poļi šiem aicinājumiem atsaukušies ar lielu aizrautību, ievietojot sociālajos tīklos izteiksmīgas fotogrāfijas, kurās viņi redzami, ēdot ābolus.
Kampaņas reklāma jau parādījusies arī Varšavas sabiedriskajā transportā.
"Augļu patriotisms" izpaužas arī citos veidos - medijos parādījušās ābolkūku un citu ēdienu receptes ar piebildi: "Bet visas serdes sūtiet Putinam."
Poļi nešaubās, ka ar šo aizliegumu Maskava gribējusi viņus sodīt par aktīvu atbalstu Eiropas Savienības sankcijām pret Krieviju par tās lomu Ukrainas krīzē.
Tikmēr Polijas lauksaimniecības ministrs Mareks Savickis solījis, ka ministrija centīsies samazināt aizlieguma radītos zaudējumus, cenšoties apgūt Āzijas, arābu valstu un ASV tirgus, taču tam būs vajadzīgs laiks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
