Gluži tāpat kā francūzietes vienaudze Itālijā Sofija Lorēna, arī Bardo modeles un skaistuma karalienes karjeru sāka pusaudzes gados, bet kā aktrise debitēja 18 gadu vecumā.
Nofilmējusies vairākās romantiskās komēdijās, pasaules slavu Bardo iekaroja 1956. gadā, kad uz ekrāniem iznāca filma Un Dieva radīja sievieti. Šīs filmas režisors bija Rožē Vadims, ar kuru Bardo bija precējusies gandrīz piecus gadus.
Pēc vēl divām ne pārāk garām laulībām un neskaitāmiem mīlas romāniem ar skaistākajiem franču aktieriem Bardo kopš 1992. gada dzīvo kopā ar savu ceturto vīru - politiķu Bernāru d'Ormalu - un dažiem simtiem dzīvnieku.
"Savu jaunību un skaitumu es atdevu vīriešiem. Tagad savu gudrību un pieredzi - visu labāko, kas manī ir - es gribu atdot dzīvniekiem," kādā intervijā 1987. gadā teica Bardo.
Bardo aktrises karjera ilga 21 gadu, un šajā laikā viņa nofilmējās 28 filmās (pazīstamākās - Lielie manevri, Babete dodas karā, Nicinājums, Viva Marija!, Trīs soļi murgā, Šalako, Ruma bulvāris, Dons Žuans-73 un citas).
1973. gadā Bardo pārtrauca aktrises karjeru un kopš tā laika nodarbojas ar dzīvnieku tiesību aizstāvēšanu un "naida kurināšanu" (viņa iestājās pret imigrāciju un islāma izplatību Francijā).
Bardo ierakstījusi 80 dziesmas, un viņas muzikālajā karjerā nozīmīgākā ir sadarbība ar Seržu Ginsbūru. Viņi kopā ierakstīja, iespējams, visu laiku slavenāko franču dziesmu Je t'aime... moi non-plus, taču Bardo nevēlējās, lai tā tiktu publiskota, tāpēc Ginsbūrs pēc gada to iedziedāja kopā ar Džeinu Birkinu.
Bardo dievināja Džons Lenons (viņu vienīgā tikšanās gan pagāja neveiksmīgi, jo Džons bija apdullinājies ar LSD) un Bobs Dilans (viņš savu pirmo dziesmu mūžā esot veltījis tieši Bardo), viņas vārdā nosaukti vairāki modes elementi un pat čehoslovāku lokomotīve Bardotka.