Pasniedzēja un TV šovu vadītāja Ieva Adamss (attēlā), kura nekad nav slēpusi savu biseksuālo orientāciju, Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča "iznākšanu no skapja" vērtē pozitīvi un spriež, ka nāciju geju tēma satrauc tik ļoti tādēļ vien, ka tauta paniski baidās no izmiršanas.
"Es uzskatu, ka Rinkēvičs pēdējā brīdī paguva izdarīt to, kas jebkuram proaktīvam cilvēkam būtu jādara. Tas nozīmē - nevis slēpties un gatavoties atvairīt preses un sabiedrības uzbrukumus, bet pašam atklāti definēt savas dzīves likumus un konstanti tiem sekot," sarunā ar DELFI Izklaidi ministra rīcību analizē Adamss.
Viņa skaidro, ka pēdējais brīdis šis bija tāpēc, ka krievu mediji arvien aktīvāk izteikuši minējumus par šo Rinkēviča privāto sfēru pēc tam, kad melnajā sarakstā tika iekļauti vairāki pazīstami Krievijas pilsoņi. Šīs mediju intrigas Adamss salīdzina ar bērnudārznieku līmeņa apsaukāšanos.
"Rinkēvičs ir sevi pierādījis kā goda vīru darba jomā, kādēļ lai viņš tāds nebūtu arī savā privātajā dzīvē un atklātajā attieksmē pret partnerību? Es neuzskatu, ka šāda patiesība būtu mūsdienās slēpjama, vienalga, vai runa par ministru vai santehniķi.
Skapji paredzēti tikai skaistu drēbju glabāšanai, nevis privātās dzīves nobēdzināšanai," smejas Adamss, kura pati nekad nav kautrējusies publiski runāt par savām attiecībām ar abu dzimumu cilvēkiem.
Viņa spriež, ka papildu iekuru šim publiskajam ugunskuram piesvieduši arī nesenā viendzimumu attiecību legalizēšana kaimiņvalstī Igaunijā.
"Nedomāju, ka Latvija būtu vairāk homofobiska par Igauniju. Iespējams, mūs kā mazskaitlīgu tautu biedē geju atklāšanās, jo šķiet, ka tā vēl vairāk izretinās jau tā mazo tautu.
Taču tautu iznīcina nevis geji, bet gan tie heteroseksuālie pāri, kuri negrib bērnus. Kā arī politiķi, kuri nespēj saviem tautiešiem radīt tādus darba un dzīves apstākļus, lai tie nedotos meklēt laimi ārzemēs," skaidro Adamss.
Viņa uzskata, ka lai Latvijā kas mainītos attieksmē pret homoseksuāļiem, jānotiek neiespējamam.
"Latvijā ir jāatgriežas visiem emigrantiem, ar to, pirmkārt, padarot latviešu saimi kuplāku, stiprāku un bezbailīgāku, un no otras puses - ienesot ārzemēs noskatītu eiropeisku toleranci pret minoritātēm," uzskata Adamss. "Ceru, ka kādreiz tā notiks, lai cik ideālistiski tas neizklausītos šobrīd."
Viņa spriež, ka vismaz pagaidām masveida latviešu "iznākšanu no skapja" varam negaidīt - ap Rinkēviču sacelta pārāk liela vētra, kas varētu nobiedēt citus atklāties kāros. "Ja nu tikai tādus ne, kam nepieciešama popularitāte par jebkuru cenu," smaida Adamss. Taču uz pasaules fona Rinkēviča gadījums nudien neesot nekas ārkārtējs.
"Ne mēs pirmā, ne pēdējā valsts, kur kaut kas tāds notiek pat visaugstākajā līmenī. Ja citā valstī premjerministrs kopā ar savu boifrendu var pieņemt militāro parādi, kāpēc mums tik ļoti jāsatraucas par Rinkēviča atklāsmi?" retoriski jautā Adamss.