"Nu jau ir pagājis desmitais gads, kopš trenējos svaru zālē. 20 gadu vecumā mans svars bija 59 kilogrami. Varat iedomāties vizuāli, kā varētu izskatīties jauns vīrietis augumā 175 centimetri ar tādu svaru?" DELFI Izklaidei ar smaidu pats par sevi savu stāstu uzsāk Eduards.
Puiša liktenis pilnībā izmainījies viņa 20. dzimšanas dienā, kad viņš pirmo reizi pēc daudziem gadiem saticis savu tēvu. "Lai arī visu mūžu man bija trūcis tēva atbalsta, it sevišķi bērnībā, es viņu pieņēmu un nenosodīju, jo man tika dota iespēja viņu iepazīt," atceras Eduards.
Tieši tēvs viņu pamudinājis iet uz svaru zāli, kas bijis kā jauns sākums puiša dzīvē. "Visu mūžu esmu bijis aktīvs, bet pēc ķermeņa uzbūves esmu tīrākais ektomorfs.
Spēlēts basketbols, izmēģinātas gan karatē nodarbības, gan vieglatlētika, gan arī bokss augstskolas laikā, bet vizuāli izmainīt ektomorfa uzbūvi ar šiem sporta veidiem nebija iespējams," savas sportiskās intereses atceras Eduards.
Viņa pirmie soļi fitnesā sperti sporta klubā Sportima, trenera Aleksandra Ļubimirova vadībā. Toreiz Eduardam plecīgais, garā auguma treneris un viņa formas likās kā kaut kas pašam nesasniedzams. Diez vai kāds tagad, paskatoties uz muskuļoto Eduardu, pateiks, ka sākumā puisim tik viegli nemaz nav gājis.
"Savā otrajā treniņā noģību nelielas pārslodzes dēļ, jo sirds nebija pieradusi pie tik intensīviem spēka treniņiem apvienojumā ar aerobajām slodzēm. Dūšu nezaudēju. Man patika tās sajūtas, kuras izjutu, noslogojot muskuļu grupas, un nogurums pēc treniņa.
Sāku pievērst lielāku uzmanību arī savai ēdienkartei. No rītiem gatavoju auzu pārslu putru, pēc augstskolas vārīju sev makaronus ar gaļu vai apcepu tos ar olām. Veikalā biežāk iepirku biezpienu, tunci, vistas filejas, banānus, halvu, riekstus.
Pirmajos mēnešos svars pieauga par četriem kilogramiem. Apmēram ik pēc pusgada svars pieauga par aptuveni trim, četriem kilogramiem. Sāku pamanīt vizuālas pārmaiņas, pieauga spēks, draugi izteica komplimentus, pašvērtējums auga, kļuvu pārliecinātāks," pirmos soļus fitnesā atceras puisis, kurš nu jau pats ikdienā strādā par treneri sporta klubā Global Fitness.
Puisis, kurš iepriekš studējis būvinženieriju, pametis studijas un iestājies Rīgas Stradiņa universitātē, rehabilitācijas fakultātē uz veselības sporta speciālistiem.
"Vēlāk pabeidzu arī bakalaura programmu Veselības sports, līdz ar to, savu darbības sfēru nomainot uz fitnesa industriju un pilnībā sevi veltot ķermeņa un iekšējās pasaules veidošanai," par savu izglītību stāsta treneris.
Pēc gandrīz piecu gadu regulāriem treniņiem Eduards sajutis vēlmi kāpt uz skatuves, lai arī citiem parādītu savu sniegumu un iedvesmotu ar piemēru. Lai sagatavotos skatuves iznācienam, Eduards lūdzis palīdzību tēvam. Tā 2010. gadā sākusies Eduarda skatuves sacensību karjera.
"Nekad nebiju domājis, ka uz skatuves stāvēt un noturēt pozas var būt tik smagi. Neviens treniņš nebija pielīdzināms tām sajūtām, kuras tika izjustas uz skatuves brīžos, kad no tevis vēl pieprasa smaidu uz sejas.
Mani paķēra šis pasākums un šāda veida sacensības. Bija vēlēšanās vēlreiz kāpt uz skatuves, un kāpt jau ar labāku sportisko formu. Sāku vairāk interesēties par uztura bagātinātājiem.
Katru pusgadu sāku veikt veselības pārbaudes un analīzes, jo vēlējos būt profesionālis šajā sfērā. Uzzināju ko žargonā nozīmē "suška", tā saucamais ķermeņa žāvēšanās process," par skatuves karjeras uzsākšanu stāsta fitnesa eksperts.
Puisis ar katru gadu turpina virzīties pretī panākumiem. "Nekad neesmu bijis absolūtais čempions. Pārsvarā savā kategorijā esmu ieguvis otrās, trešās vietas. Vienu reizi esmu izcīnījis pirmo vietu Lietuvas čempionātā savā kategorijā.
2014.gadā piedalījos pasaules čempionātā Spānijā, kurā paliku 11. vietā. Bet paši lielākie panākumi ir pieredze, kuru es iegūstu katru reizi, pēc jebkura mēroga sacensībām. Pieredze, emocijas, rūgtuma sajūta - tas dod man motivāciju neapstāties.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
