Mūziķis Gunārs Kalniņš (attēlā) jau vairākus gadus par savu dzīvesvietu izvēlējies Spāniju, kur turpina nodarboties ar mūziku, kas esot viņa vienīgās mājas – arī pēc aizbraukšanas no dzimtenes "mazais Gunārs", kā viņu vēl aizvien mēdz dēvēt dzimtenē, jūtoties ļoti vientuļš.
Intervijā žurnālam Ieva Gunārs atklājis, ka viņa vienīgās mājas ir mūzika, un šajā lauciņā viņš strādā ar pilnu atdevi, cenšoties lietas izdarīt perfekti. Tiesa, par šo perfekcionismu nākas arī maksāt ar veselības problēmām - puisis pārdzīvojis jau trīs sirdslēkmes.
"Kopš vairs nedzīvoju Latvijā, viss bija labi, izņemot to, ka novembrī Berlīnē tiku hospitalizēts. Bet to norakstu uz to, ka pagājušais gads tiešām bija drausmīgs - ļoti saspringts, spriedzes pilns," žurnālam Ieva skaidrojis Kalniņš.
"Es arī nezinu, vai tās bija īstas sirdslēkmes. Kad viss beidzies, šķiet - varbūt nebija tik traki, varbūt sabiezinu krāsas? Taču brīdī, kad šķiet, ka ir uzkāpis zilonis, tu vairs nevaru paelpot un nenormāli sāp, kad ir sajūta, ka krūtīs kāds ietriecis nazi un groza to uz visām pusēm, tomēr liekas, ka tā ir sirdslēkme," par piedzīvoto stāstījis jaunais mūziķis.
Tiesa, problēmas ar sirdi Kalniņam nav likušas pārvērtēt ikdienas ieradumus un slodzi - viņš turpina smēķēt un daudz strādāt. Darba ritms esot skarbs - septiņas dienas nedēļā, regulāri atrodoties divās atšķirīgās laika joslās - Berlīnē un Barselonā.
"Man arī bieži saka: piebremzē, neskrien tādā tempā! Bet kāpēc?! Ja man ir dots darbs, kas man patīk un ko varu darīt, kāpēc lai es to nedarītu? Kāpēc?" savu nostāju paudis mūziķis, kurš, lai gan nav atklājis, ar ko īsti nodarbojas, pastāstījis, ka viņam ikdienu ir mēģinājumi, koncerti un citas ar mūziku saistītas nodarbes.