Muzikālā banka aizkulises - 49
Foto: DELFI

Viena no Muzikālās bankas aizkulisēs visvairāk apspriestākajām un dungotākajām dziesmām bija grupas Dabasu durovys (attēlā) hits Sejas grāmata, kuras nopietnais un laikmetam atbilstošais teksts atstāj neatbildētu vienu jautājumu – kas ir lipīgajā piedziedājumā pieminētais vecais Mikus?

"Paldies tiem, kas iebalsoja mūs. Man pašam ļoti, ļoti patīk šī dziesma, un jau bija sajūta, ka tā būs veiksmīga un izskanēs kur tālāk," sarunā ar DELFI Izklaidi par Sejas grāmatas panākumiem - devīto vietu gada labāko dziesmu aptaujā gandarīts grupas līderis Arnis Slobožaņins.

Sejas grāmata citu Muzikālās bankas fināla dziesmu starpā izceļas ar savu dziļo tekstu, kura centrā ir kāds mistisks "vecais Mikus", kurš visu dzīvi lasa un lasa kādu grāmatu, tā arī to līdz galam neizlasot. Izrādās, ka ar vecā Mikus starpniecību Dabasu dyravos grib runāt par tādu problēmu kā mūsdienu cilvēku atkarību no sociālajiem tīkliem.

"Vecais Mikus ir iedomāts tēls - čalis, kurš sēž pie datora Feisbukā un skrollo postus, kurus nekad nevar izlasīt līdz galam. Tā ir grāmata, kuru tu centies, līdz pusnaktij mokies, bet nekad neizlasīsi. Tāpēc vajag filtrēt, ko un cik daudz tu lasi internetā," skaidro Arnis.

Un nevajag domāt, ka tāda tēma kā Facebook atkarība ir vecākajai paaudzei nesaprotama un neiederas Latvijas Radio 2 dziesmu aptaujā. Mūziķis atklāj, ka par līdzīgu tēmu jau pirms vairākiem gadu desmitiem runājis dzejnieks Imants Ziedonis.

"Atklāšu, ka dziesmas teksta pamatā ir Imanta Ziedoņa dzejolis. Vispār dzejolis saucās Televizors. Iedomājieties, kā Ziedonis rubīja fišku? Agrāk cilvēki pie televizora sēdeja, tagad - pie interneta. Pēc kādiem pāris gadiem varbūt liks kādas virtuālās brilles un dzīvos kaut kādu second life?

Tā tēma ir mūžsena, jo dzejoļu krājums izdots septiņdesmitajos gados. Pamainījām pavisam nedaudz. Tur bija vārds ""televizors", es viņu izņēmu ārā. Un vēl bija tas, ka vecais Mikus teica, ka tas viņu noveda līdz mūžībai - tā arī viņš nomira, pie televizora. Es pamainīju ar "gandrīz noveda", dodot cilvēkiem cerību un iemeslu aizdomāties," dziesmas ideju skaidro Arnis.

Arnis godīgi atzīst, ka ne vienmēr grupas teksti bijuši tik dziļi. "Kad bijām maza grupa un tikko sākām, mūsu teksti bija par jebko, pat par piparmētru
čaju
ar medu. Piemēram, "Ar zilu aci braucu uz Vipingas pusi". Tā dziedot, vienā brīdī ieslīgst kaut kādā depresijā, saprot, ka grib vairāk. Un tad pierādās - ja gribi, tad tas atnāk," sakarības skaidro mūziķis.

Dabasu durovys pirmsākumi meklējami jau apmēram desmit gadus senā pagātnē. Šo gadu laikā nomainījušies divi sastāvi, un Arnis izsaka cerību, ka beidzot nokomplektēti īstie cilvēki, un nu grupa ir uz pareizā ceļa.

"Es dzirdēju ļoti labu komplimentu par Sejas grāmatu, ka šī dziesma ir kaut kāds mistrojums starp Imantu Kalniņu un Prāta vētru. Man ļoti patika šis novērtējums," ar sasniegto apmierināts grupas līderis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!