"Nav obligāti jāizmanto sociālie tīkli, taču to varētu salīdzināt ar situāciju, kad ārā līst lietus - it kā varētu tāpat doties ārā, taču var arī paņemt lietussargu. Kāpēc nedarīt tā, kā ir labāk?
Sociālie tīkli, manuprāt, šobrīd ir viens no efektīvākajiem instrumentiem tiešai un teju nepastarpinātai, tūlītējai komunikācijai ar sabiedrību. Turklāt tie ir arī lielisks mārketinga instruments - ne velti pat ASV prezidents pirms mēneša sniedza interviju amerikāņu jauniešu YouTube zvaigznēm, kas šobrīd ir vieni no ietekmīgākajiem viedokļu līderiem," sarunā ar DELFI Izklaide pārdomās dalās sociālo tīklu eksperts Artūrs Mednis.
Mednis ir pārliecināts, ka Latvijas nākamajam prezidentam vajadzētu regulāri komunicēt sociālajos tīklos un lietot tos ikdienā. Kā vienu no labākajiem piemēriem viņš min Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu, kurš aktīvi darbojas virtuālajā vidē.
"Ideālā gadījumā tas būtu jādara pašam prezidentam, taču, ņemot vērā viņa aizņemto dienas kārtību, noteikti būtu nepieciešams vismaz viens palīgs, kurš analizē sociālajos tīklos notiekošo, tajā skaitā - kad/ja ir nepieciešama steidzama rīcība vai reakcija.
Arī prezidents ir tikai cilvēks, taču ieņemamais augstais amats uzliek savus pienākumus un ierobežojumus. Galvenais ir būt patiesam, cilvēcīgam un noderīgam citiem," stāsta Mednis.
Raimonds Vējonis, kurš vietnē Twitter piereģistrējies ar vārdu @Vejonis, seko vairāk nekā 900 kontiem, bet viņš pats var palepoties ar vairāk nekā 4500 sekotājiem.
Vējonis Twitter pasaulē savu vārdu ierakstījis 2010. gada februārī, un pa šo laiku viņš publicējis vairāk nekā 2400 tvītu. "Man nepatīk, ka raksta nepatiesību. Par Šlesera transformāciju," vēstīja politiķa pats pirmais tvīts.
"Raimonds Vējonis aktīvi darbojas tviterī, taču nav novērojama konsekvence - mēdz vairākas dienas klusēt, tad ietvītot vismaz piecus tvītus pēc kārtas un tad atkal nedēļu klusēt.
Viņš māk lietot Twitter - pieminot cilvēkus vai iestādes, mēdz izmantot @, taču gandrīz nekad nelieto mirkļbirkas. Bieži retvīto citu lietotāju saturu (tajā skaitā arī ārzemju iestādes), bet ļoti reti iesaistās sarunās ar citiem lietotājiem, iespējams, viņu vienkārši reti uzrunā. Man patīk, ka viņš izsaka savu nostāju un viedokli, neatkarīgi no tā, vai man tas simpatizē vai nē.
Viņa Facebook profils gan ir daudz sliktāks. Šķiet, ka tas ir izveidots nesen un politiskās kampaņas vajadzībām. Pārsvarā tajā atrodami Latvijas Zaļās partijas publicētie uzsaukumi. Citos sociālajos tīklos Vējonis nav aktīvs," savu analītisko viedokli sniedz Mednis.
Egils Levits nav atrodams nedz mikroblogošanas vietnē Twitter vai portālā Facebook, nedz pašmāju populārajā sociālajā tīklā Draugiem.lv.
Mednis, analizējot šo tendenci, velk paralēles ar jau no tālākas cīņas izslēgto Sergeju Dolgopolovu, kurš arī nav atrodams sociālajos tīklos.
"Tas, ka Dolgopolovs pats nelieto sociālos tīklus, nenozīmē, ka to nedara citi - viņš pēdējās nedēļas laikā ir viens no visbiežāk pieminētajiem prezidenta amata kandidātiem, bet konteksts lielākoties ir negatīvs.
Savukārt par Levitu, kurš arī nelieto sociālos tīklus, varam secināt pretējo - par viņu runā maz, biežāk pieminot kopā ar pārējiem Valsts prezidenta amata kandidātiem, un, neiedziļinoties kontekstā sīkāk, grūti saprast sabiedrības nostāju un to, kāds Levits ir kā cilvēks, " analizē Mednis.
Mednim ir arī viedoklis par pēc diviem balsojumiem no tālākas cīņas izslēgto Mārtiņu Bondaru.
"Bondara paša patiešām sakarīgie tvīti pazūd pārāk daudzo viņu slavinošo tvītu bardakā, kas bieži ir ļoti slikti ilustrēti, kā rezultātā privātais konts sāk izskatīties pēc reklāmas bukleta no deviņdesmitajiem gadiem.
Viņš bieži publicē bildes, dažkārt arī video, tajā skaitā privāta rakstura, kas kontu padara cilvēcīgāku un interesantāku, protams, ja vien netraucētu neskaitāmie retvīti.
Arī citos sociālajos tīklos ir novērojama kārtība - Linkedin ir publicēta gandrīz visa aktuālā informācija. Savukārt Facebook ir gan privātais profils, gan atsevišķa politiķa publiskā lapa - abos publicētā informācija ir identiska. Kādā sakarā?" spriež Mednis.