Pedagoģijas zinātņu doktors Edgars Kramiņš (attēlā), kurš pazīstams kā viens no pašmāju spēcīgākajiem retorikas ekspertiem un monogrāfijas Runas prasme saziņā autors, analizējot trešdien daudz apspriesto Latvijas prezidenta amata kandidātu runas prasmes, iezīmē virkni problēmu.
"Runas prasme ir ļoti būtisks personības kvalitātes rādītājs. Vērojot jebkuru oratoru, der atcerēties, ka var nolasīt arī to informāciju, kuru pats runātājs nemaz nevēlas atklāt," sarunā ar DELFI Izklaidi oratora prasmju svarīgumu pasvītro Kramiņš.
Eksperts uzsver, ka par labu oratoru nav iespējams kļūt pāris nedēļu laikā, gatavojoties kandidēt prezidenta vēlēšanās. Tas ir ilgstošs personības veidošanas procesa rezultāts un līdzšinējā mūža kvalitātes rādītājs.
Kramiņš atklāj, ka runas mākslu kopumā var vērtēt pēc trim saziņas izteiksmes līdzekļu komponentiem - valodas, kas atklāj intelektu jeb prāta spējas, taču parāda tikai pagaidu patiesību; balss, kas savukārt apliecina emocionālo inteliģenci jeb vitalitāti, attieksmi pret tautu, gribu, atklājot ilgtermiņa patiesību; ķermeņa stājas, žestiem un mīmikas, kas atklāj runātāja slēptākās dvēseles intences, vērtību orientāciju, dzīves jēgu un mūžīgo patiesību.
Diemžēl Kramiņš kā retorikas eksperts var norādīt uz vairākiem spēcīgiem trūkumiem, kas piemīt līdzšinējiem prezidenta amata kandidātiem un iezīmē to, kāds valsts vadītājs mūs sagaida turpmākajos gados.
"Pirmkārt, labam oratoram jāmāk runāt skaidri, spilgti un iedarbīgi. To nenodrošinās iepriekš sagatavotu standarta "plastmasas" frāžu atrunāšana un priekšā uzrakstītu runu iemācīšanās. Visu kandidātu publiskajās runās, diemžēl, pietrūkst dabiskuma, sirds aicinājuma."
Otra lieta, pie kuras visiem četriem nāktos pamatīgi piestrādāt, ir retorikas dialoģiskā forma - saruna ar klausītāju. "Tas, ka sarunas partneri viens otru nesaklausa, ir liela problēma. Skatītāji paši var novērot, kā dažādās diskusijās kandidāti pārtrauc viens otru, vai arī vēl trakāk - neuztver viņiem uzdotos jautājumus un turpina "malt" savu.
Pat ja runā tikai viens cilvēks, tas ir dialogs, jo ikviena runa faktiski ir saruna ar klausītāju. Prezidentam jāspēj ar vārda spēka palīdzību tautai izskaidrot politiskos procesus un, atbildot uz jautājumiem, runu veidot impulsīvi. Pretējā gadījumā runas ir iemidzinošas," skaidro Kramiņš.
Kā visu pirmajā vēlēšanu kārtā izvirzīto kandidātu mīnusu viņš atzīmē arī piezemēto vārdu klāstu, kas prezidenta darbā nav mazsvarīgs faktors, jo veido tautas pašapziņu.
"Ja pieņemam, ka laba literārā valoda ir tautas kultūras pamatvērtība, tad vārdu krājumu klāsts šiem cilvēkiem ir pārāk sadzīvisks un lietišķi piezemēts. Šādas runas nebūs tautu iedvesmojošas.
Kā ceturto nopietno prezidenta amata kandidātu trūkumu es varu uzsvērt dabiskas un mierīgas stājas, mīmikas un žestu valodas atbrīvotības trūkumu. Šajā aspektā pastāv divas galējības - vai nu ļumīgs sagurums, vai kokains stīvums.
Arī acu skatiens ir tas, kas nodod. Ir tādi, kas sarunas laikā vispār nolaiž acis vai arī tādi, kuri kokaini skatās, pat tās nesamirkšķinot," problēmas iezīmē eksperts.
Izvērtējot visus četrus kandidātus, Kramiņš secina, ka pie tautas garīgā līdera, kā tas savulaik bija, piemēram, ar Kārli Ulmani, pirmajā vēlēšanu kārtā diez vai tiksim. "Tiek uzsvērts, ka valsts prezidentam jābūt inteliģentam. Bet kur tad paliek emocionālās un garīgās inteliģences dimensija?
Visiem četriem trūkst domu gaišuma, pārliecības, patiesas aktivitātes, dvēseles plašuma un sirds gudrības," topošā prezidenta retorikas problēmas iezīmē eksperts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
