Pērkinss savas karjeras laikā radījis daudz dejotāju fotogrāfiju, bet lielākā daļa no tām tapušas studijā ar spilgtām gaismām un modeļi pozējuši ar profesionāli uzklātu grimu un frizūrām. Tāpēc fotogrāfs nolēmis radīt ko citādāku.
"Parasti, kad cilvēki fotografē dejotājus, tas notiek plašās vietās. Parkos, pieminekļu pakājēs, pilsētu ielās, mežos," ārvalstu medijiem to, kā viņš nonācis līdz idejai iemūžināt dejotājus viņu dzīvokļos, skaidrojis fotogrāfs.
"Galvenais šī projekta mērķis bija atgriezt manu mīlestību pret deju un fotogrāfiju pie tās pamatiem. Es vēlējos projektu, ko realizēt bez stresa un ar prieku. Tikai kamera, dejotājs un es," stāstījis Pērkinss.
Lai gan fotogrāfijas tapušas dejotāju mājvietās, fotogrāfs saņēmis pārmetumus, ka tajās modeļi pārlieku pozē. Pērkinss gan norādījis, ka tas ir neizbēgami, ja tiek iemūžināti profesionāli dejotāji.
"Kas ir deja? Tā ir sevis izteikšana caur kustību un ķermeņa valodu. Kad es fotografēju dejotājus, pirmā lieta, ko daru – es sēžu un skatos. Neizbēgami viņi sāk kustēties, un tad, kad tas notiek, es tam pievēršu uzmanību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
