Mūsdienu jaunieši sākuši masveidā sūdzēties par to, ka viņiem Latvijā nav iespēju atrast normāli atalgotu darbu. Taču ir tādi, kuriem paveicies. Viens no veiksmes stāstiem šajā ziņā ir Raivis Raspopovs. Puisis vēl pirms nepilna gada bija bezdarbnieks, bet nu jau rosās vadošos amatos trīs uzņēmumos. Raspopovs atklāj astoņus zelta likumus, kuru ievērošana viņam palīdzējusi ātri izsisties biznesa vidē.
Nebaidīties jautāt paziņām. Lai gan populārākais veids, kā tikt pie darba, ir atsaukties uz kādu sludinājumu, Raspopovs spriež, ka šis variants nebūt nav tas labākais, ja runa par jauniešiem. Daudz vairāk noderēs paša kontakti.
"Darbu vislabāk meklēt caur draugiem vai paziņām. Vienkārši ir jāsaprot, kas pašam patīk, un jāmeklē iespējamais variants. Nepastāv tādas lietas, ko cilvēks nevarētu darīt, vienkārši ir jātic un jārīkojas," iedvesmo Raspopovs.
Nebaidīties no mazas algas sākumā. Lai gan mūsdienās izplatīta tendence, ka jaunieši nevēlas strādāt, jo uzreiz grib lielu algu, Raspopovs iesaka sākumā neuzstādīt savus noteikumus algas ziņā.
"Sākumā ne vienmēr var maksāt tā kā gribētos, bet ir jāsaprot, ka viss nāk ar laiku. Galvenais sevi pierādīt no labākās puses. Tad viss notiks," uzsver jaunais biznesmenis.
Neļaut sevi izmantot ilgstoši. Ja pirmie mēneši nostrādāti par velti un jaunietis sevi pierādījis, laiks prasīt cienījamu algu. Un nevajag klausīties darba devēja atrunas par to, ka jauniešiem maksā mazāk vai citi ir gatavi strādāt lētāk - ja darbinieks labs, šefs piekāpsies.
"Normāla alga, ko jaunietis var prasīt par astoņām nostrādātām stundām varētu būt 500 līdz 700 eiro mēnesī. Bet reāli cilvēki strādā pat par 350 eiro, un darba devēji to izmanto.
Bet tie, protams, ir amati, kuros nav vajadzīgas īpašas prasmes - kasieris, šoferis un tamlīdzīgi," uzsver Raspopovs, atgādinot, ka īstā biznesā šefs tā neknapināsies, bet izvēlēsies algot patiesi talantīgu cilvēku, ne to, kurš mazāk izmaksā.
Nebaidīties sevi slavēt. Raspopovs uzsver - lai darba devējam rastos labs iespaids, vajag kārtīgi sagatavoties intervijai. "Vajadzētu piedomāt pie pāris lietām, piemēram apģērbu. Tam jābūt solīdam.
Iesaku darba intervijas laikā pēc iespējas plašāk izstāstīt par savām dotībām un prasmēm, kas attiecas uz ieņemamo amatu. Jārunā raiti un drosmīgi, lai neizraisītu aizdomas par to, ka cilvēks ir slinks un nevīžīgs," jauniešus pamāca biznesmenis ar pieredzi.
Būt notikumu epicentrā. Jaunais biznesmenis, kurš tagad, kad jau sasniedzis zināmu līmeni, var atļauties pārvākties uz apartamentiem Zolitūdē, atklāj, ka karjeras sākumā vinnējis ar to, ka atradies notikumu epicentrā - pašā Vecrīgas sirdī.
Toreiz Raspopova laiks pagāja klubos un, lai visur būtu pirmais, viņš bija apmeties Cheapy hostelī Vecrīgā. Puisis novērojis, ka izmanīgākie jaunieši, kas atbraukuši uz Rīgu darba meklējumos no reģioniem, tā vietā, lai tērētu naudu par nolaistiem dzīvokļiem dažādos mikrorajonos, izvēlas apmesties tajā pašā Cheapy hostelī, kas ir izdevīgā ne tikai naudas, bet arī laika ziņā.
Dzīvojot centrā, viss ir pa rokai - var apvienot vairākus darbus vai darbu un mācības. Turklāt Vecrīgas klubos nereti var nodibināt kādu interesantu iepazīšanos, kas noderēs darba dzīvē.
Uz skolu - tikai konsultāciju laikā. Viena no lielākajām problēmām, ar ko jauniešiem, kāpjot pa karjeras kāpnēm, nākas sastapties, ir spēja darbu savienot ar mācībām. "Ja jāsavieno mācības un darbs, tad darbam jābūt pirmajā vietā. Uz skolu var iet konsultāciju laikā.
Un labot atzīmes. Mājās samācās vielu un konsultācijās uzraksta nokavētos kontroldarbus," viltīgu padomu dod Raspopovs. Viņš pats ir lielisks piemērs tam, ka savienot iespējams visu - Raspopovs ikdienā strādā trīs uzņēmumos.
Netērēt laiku autovadītāja apliecības iegūšanai. Tie, kuri sūdzas, ka lielajai naudas pelnīšanai neatliek laika, visbiežāk zaudē to, mīņājoties sabiedriskā transporta pieturā vai žāvājoties auto skolas solā, cerībā iegūt autovadītāja apliecību, kam darba tirgū tāpat nebūs īpašas nozīmes. Raspopovs tikmēr pelna lielo naudu viņu vietā.
"Dzīvoju pēc principa - laiks ir nauda, tāpēc cenšos katru minūti izmantot lietderīgi. Dienas laikā man nākas daudz braukāt, piemēram, braucu no Zolitūdes uz Rumbulu. Ar sabiedrisko man sanāktu četrreiz pārsēsties un maksāt par to astoņus eiro, tāpēc esmu atradis risinājumu - braucu ar taksometriem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
